Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja pastāvētu ne tikai nominācija “gada nevārds”, bet arī - “gada melīgākais publiskais paziņojums”, tad pašās aizvadītā gada beigās uz to varētu nominēt Latvijas Žurnālistu asociācijas (LaŽA) paziņojumu saistībā ar LTV vadītāju Ivara Beltes un Sergeja Ņesterova negaidīto atlaišanu.

Gada pēdējā darbadienā LaŽA, kurā daļa biedru kādreiz bijuši saistīti ar Francijā par korupciju notiesātā finansu oligarha Džordža Sorosa naudas plūsmām, izplatīja “nosodījumu” par Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu atbrīvot no amata Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti un valdes locekli programmu attīstības jautājumos Sergeju Ņesterovu”. Atlaišana notika saistībā ar LTV valdes nespēju nevis nopelnīt naudu, bet nespēju pat iztērēt līdzekļus, kurus LTV tehniskajam nodrošinājumam valsts jau ir piešķīrusi.

LTV valdes pārkāpumu uzskaitījums

LaŽA savā paziņojumā raksta: “Sabiedriskā medija valdes atbrīvošana var notikt, tikai balstoties uz ļoti nopietniem pārkāpumiem, savukārt NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti, atzīmēti tikai potenciāli iespējamie riski.”

Tāds izteikums ir pārbaudāmi, verificējami nepatiess, jo NEPLP vienlaicīgi ar paziņojumu par I. Beltes un S. Ņesterova atlaišanu pamatoja, kāpēc pieņemts tik drakonisks lēmums: “2016. gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu – “Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide”, divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017. gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018. gada martam, kas nenotika. 2018. gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17. decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

2018. gada maijā, pastāvot riskam, ka Ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13. decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā.”

Tātad nepatiess ir LaŽA paziņojumā teiktais, ka “NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti”. Augstākminētās LTV valdes neizdarības ir par sevišķi lielām summām.

Kas jādara NEPLP, un kas jādara LTV, un ko teica Valsts kontrole?

LaŽA kritizē: “Turklāt stratēģisku attīstības projektu plānošana, kā arī pietiekoša un savlaicīga finansējuma piesaiste ir NEPLP, nevis [LTV] valdes kā izpildorgāna uzdevums.”

Tieši to NEPLP ir darījusi, pārliecinot Ministru kabinetu un Saeimu iekļaut 2017. un 2018. gada budžetos papildus miljonu, lai nomainītu savu laiku nokalpojušo LTV aparatūru. Nauda tikusi izcīnīta, taču - tieši dēļ LTV valdes nespējas laikus izsludināt konkursus, iepirkt aparatūru un to uzstādīt - šī valsts izdalītā nauda nav tikusi izlietota!

Tas izskatās šādi: NEPLP izsit naudu LTV vajadzībām, taču LTV valde “sabotē” tās izlietošanu. Ja budžeta naudu vienā gadā nespēj izlietot, tad nākamā gada budžetā tā zūd.

Vai kaut viens privātuzņēmums paturētu darbā tādus “menedžerus”, kas nespēj paņemt vairāk nekā miljonu eiro, kurš pats iekrīt rokās no valsts budžeta? Kur nekas nav jādara, lai šo miljonu nopelnītu pašiem?

Īpašu uzmanību pelna LaŽA paziņojumā ietvertais apgalvojums: “Arī Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā par LTV ir konstatējusi, ka padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību un LTV – pārdomātu ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību.”

Valsts kontrole nesen pabeidza ilgstošu mediju sabiedriskā pasūtījuma revīziju par daudzgadu periodu, un savā ziņojumā (cita starpā) raksta tā: “Padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību, un LTV – pārdomātu, ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību, jo laika periodā no 2011. līdz 2017. gadam LTV [...] nepietiekami plānojusi un ieguldījusi līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumos (pamatlīdzekļos). [...] VK revidenti neguva pārliecību, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo LTV nav veikusi pakalpojumu pašizmaksas un izpildes cenas aprēķinus, nav aktualizējusi maksas pakalpojumu cenrādi kopš 2013.gada, un tas faktiski netiek piemērots.” - utt., utt.

kontekstā ar VK ziņojumu redzam, ka LaŽA, atsaucoties uz šo ziņojumu, “aizmirsusi” savā publiskajā paziņojumā ierakstīt vienu konkrētu faktu, kas maina visu lietas būtību: šo un citu nejēdzību dēļ, kādas uz to brīdi bija zināmas, 2017. gada sākumā Saeima nepārvēlēja amatos nevienu no iepriekšējiem NEPLP locekļiem, kas bija šīs nejēdzības ielaiduši LTV darbā. Viņu vietā ievēlēja jaunus NEPLP locekļus - D. Ķezberi, G. Līdaku, I. Āboliņu, P. Grīvu, A. I. Druvieti (Beitiku), kas tagad sistemātiski novērš dažādas sabiedriskā pasūtījuma izpildes neizdarības citu pēc citas.

Bet kurš tad bija NEPLP vadītājs lielāko daļu no tā perioda, par kuru Valsts kontrole izsaka pārmetumus? Pareizi, tas bija Ainars Dimants (kuru Saeima vēlāk no amata NEPLP atlaida un kura atlaišanu par pamatotu atzina apgabaltiesa) - A. Dimants ir publiski zināms kā Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs. Vai tāpēc organizācija savā asajā paziņojumā noklusējusi faktu, ka viņš ir viens no tiem, kam hronoloģiski tikuši adresēti šie Valsts kontroles pārmetumi?

Tās vēl nav visas aplamības...

Organizācija vēl raksta, ka “sabiedriskā medija valdes atbrīvošana „uzticības zaudēšanas dēļ” ir drauds mediju neatkarībai un tiešā pretrunā ar Eiropas Padomes rekomendācijām, ko Latvija ir akceptējusi.” Nav sniegts nekāds pamatojums šādu rekomendāciju eksistencei.

Tiek atgādināti arī citi iepriekšējos divos gados uzmanību izraisījuši notikumi, tajā skaitā “LŽA [...] kritiku izpelnījās argumentētas diskusijas trūkums par NEPLP ierosinātajām radikālajām pārmaiņām sabiedriskā radio kanāla Pieci.lv formātā.” Arī šis izteikums ir pretrunā ar pārbaudāmiem faktiem: patiesībā argumentētas un ilgstošas diskusijas par Pieci.lv nebūšanām noritēja gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un tās darba grupā, gan profesionāļu starpā, gan medijos un plašākā sabiedrībā. Iznākumā pirms gada formāts tiešām tika nomainīts, un klausītāju skaits sistemātiski aizgājis uz augšu, kā rāda Kantar TNS dati par 2018. gadu.

Bet visinteresantākais ir tas, ko LaŽA savā I. Beltes un S. Ņesterova aizstāvības paziņojumā izvēlas apiet un nepieminēt vispār. Jo svaigākajā no visām revīzijām ir atklājušās tādas “Dieva zīmes”, kuras nav iespējams pat iztēloties, kamēr neizrādās, ka ar šādām shēmām kāds klusībā jau nodarbojas: konstatēts, ka LTV ne tikai nesāk pildīt uzdevumu iet ārā no reklāmas tirgus, LTV - tieši pretēji - ir slepeni sākusi tirgoties ar kādu privāto televīziju (pagaidām ir aizdomas par Pervij Baltijskij Kanal), piesaistot reklāmas naudas privātajai komerctelevīzijai!

“[2018. g.] oktobrī Ivars Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu.” - sacīts revīzijas komisijas slēdzienā.

Šie fakti tiks skatīti Saeimas Mediju politikas apakškomisijā, bet pēc tam - arī Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijā.

Avoti:

LaŽA paziņojums http://www.latvijaszurnalisti.lv/raksti/2018/12/29/lza-nosoda-ltv-vadibas-atlaisanu/

NEPLP sniegtais pamatojums: https://neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-izsaka-neuzticibu-ivaram-beltem-un-sergejam-nesterovam.html

VK revīzijas ziņojums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2017/2.4.1-13-1_2017/reviizijas-zinojums_ltv.pdf

Kantar TNS dati: http://www.kantartns.lv/radio-dati/

Jaunākais revīzijas slēdziens: https://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Lemumi/NEPLP%20Revizijas%20komisijas%20zinojums.pdf

Novērtē šo rakstu:

58
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...