Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja pastāvētu ne tikai nominācija “gada nevārds”, bet arī - “gada melīgākais publiskais paziņojums”, tad pašās aizvadītā gada beigās uz to varētu nominēt Latvijas Žurnālistu asociācijas (LaŽA) paziņojumu saistībā ar LTV vadītāju Ivara Beltes un Sergeja Ņesterova negaidīto atlaišanu.

Gada pēdējā darbadienā LaŽA, kurā daļa biedru kādreiz bijuši saistīti ar Francijā par korupciju notiesātā finansu oligarha Džordža Sorosa naudas plūsmām, izplatīja “nosodījumu” par Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu atbrīvot no amata Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti un valdes locekli programmu attīstības jautājumos Sergeju Ņesterovu”. Atlaišana notika saistībā ar LTV valdes nespēju nevis nopelnīt naudu, bet nespēju pat iztērēt līdzekļus, kurus LTV tehniskajam nodrošinājumam valsts jau ir piešķīrusi.

LTV valdes pārkāpumu uzskaitījums

LaŽA savā paziņojumā raksta: “Sabiedriskā medija valdes atbrīvošana var notikt, tikai balstoties uz ļoti nopietniem pārkāpumiem, savukārt NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti, atzīmēti tikai potenciāli iespējamie riski.”

Tāds izteikums ir pārbaudāmi, verificējami nepatiess, jo NEPLP vienlaicīgi ar paziņojumu par I. Beltes un S. Ņesterova atlaišanu pamatoja, kāpēc pieņemts tik drakonisks lēmums: “2016. gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu – “Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide”, divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017. gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018. gada martam, kas nenotika. 2018. gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17. decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

2018. gada maijā, pastāvot riskam, ka Ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13. decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā.”

Tātad nepatiess ir LaŽA paziņojumā teiktais, ka “NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti”. Augstākminētās LTV valdes neizdarības ir par sevišķi lielām summām.

Kas jādara NEPLP, un kas jādara LTV, un ko teica Valsts kontrole?

LaŽA kritizē: “Turklāt stratēģisku attīstības projektu plānošana, kā arī pietiekoša un savlaicīga finansējuma piesaiste ir NEPLP, nevis [LTV] valdes kā izpildorgāna uzdevums.”

Tieši to NEPLP ir darījusi, pārliecinot Ministru kabinetu un Saeimu iekļaut 2017. un 2018. gada budžetos papildus miljonu, lai nomainītu savu laiku nokalpojušo LTV aparatūru. Nauda tikusi izcīnīta, taču - tieši dēļ LTV valdes nespējas laikus izsludināt konkursus, iepirkt aparatūru un to uzstādīt - šī valsts izdalītā nauda nav tikusi izlietota!

Tas izskatās šādi: NEPLP izsit naudu LTV vajadzībām, taču LTV valde “sabotē” tās izlietošanu. Ja budžeta naudu vienā gadā nespēj izlietot, tad nākamā gada budžetā tā zūd.

Vai kaut viens privātuzņēmums paturētu darbā tādus “menedžerus”, kas nespēj paņemt vairāk nekā miljonu eiro, kurš pats iekrīt rokās no valsts budžeta? Kur nekas nav jādara, lai šo miljonu nopelnītu pašiem?

Īpašu uzmanību pelna LaŽA paziņojumā ietvertais apgalvojums: “Arī Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā par LTV ir konstatējusi, ka padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību un LTV – pārdomātu ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību.”

Valsts kontrole nesen pabeidza ilgstošu mediju sabiedriskā pasūtījuma revīziju par daudzgadu periodu, un savā ziņojumā (cita starpā) raksta tā: “Padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību, un LTV – pārdomātu, ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību, jo laika periodā no 2011. līdz 2017. gadam LTV [...] nepietiekami plānojusi un ieguldījusi līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumos (pamatlīdzekļos). [...] VK revidenti neguva pārliecību, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo LTV nav veikusi pakalpojumu pašizmaksas un izpildes cenas aprēķinus, nav aktualizējusi maksas pakalpojumu cenrādi kopš 2013.gada, un tas faktiski netiek piemērots.” - utt., utt.

kontekstā ar VK ziņojumu redzam, ka LaŽA, atsaucoties uz šo ziņojumu, “aizmirsusi” savā publiskajā paziņojumā ierakstīt vienu konkrētu faktu, kas maina visu lietas būtību: šo un citu nejēdzību dēļ, kādas uz to brīdi bija zināmas, 2017. gada sākumā Saeima nepārvēlēja amatos nevienu no iepriekšējiem NEPLP locekļiem, kas bija šīs nejēdzības ielaiduši LTV darbā. Viņu vietā ievēlēja jaunus NEPLP locekļus - D. Ķezberi, G. Līdaku, I. Āboliņu, P. Grīvu, A. I. Druvieti (Beitiku), kas tagad sistemātiski novērš dažādas sabiedriskā pasūtījuma izpildes neizdarības citu pēc citas.

Bet kurš tad bija NEPLP vadītājs lielāko daļu no tā perioda, par kuru Valsts kontrole izsaka pārmetumus? Pareizi, tas bija Ainars Dimants (kuru Saeima vēlāk no amata NEPLP atlaida un kura atlaišanu par pamatotu atzina apgabaltiesa) - A. Dimants ir publiski zināms kā Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs. Vai tāpēc organizācija savā asajā paziņojumā noklusējusi faktu, ka viņš ir viens no tiem, kam hronoloģiski tikuši adresēti šie Valsts kontroles pārmetumi?

Tās vēl nav visas aplamības...

Organizācija vēl raksta, ka “sabiedriskā medija valdes atbrīvošana „uzticības zaudēšanas dēļ” ir drauds mediju neatkarībai un tiešā pretrunā ar Eiropas Padomes rekomendācijām, ko Latvija ir akceptējusi.” Nav sniegts nekāds pamatojums šādu rekomendāciju eksistencei.

Tiek atgādināti arī citi iepriekšējos divos gados uzmanību izraisījuši notikumi, tajā skaitā “LŽA [...] kritiku izpelnījās argumentētas diskusijas trūkums par NEPLP ierosinātajām radikālajām pārmaiņām sabiedriskā radio kanāla Pieci.lv formātā.” Arī šis izteikums ir pretrunā ar pārbaudāmiem faktiem: patiesībā argumentētas un ilgstošas diskusijas par Pieci.lv nebūšanām noritēja gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un tās darba grupā, gan profesionāļu starpā, gan medijos un plašākā sabiedrībā. Iznākumā pirms gada formāts tiešām tika nomainīts, un klausītāju skaits sistemātiski aizgājis uz augšu, kā rāda Kantar TNS dati par 2018. gadu.

Bet visinteresantākais ir tas, ko LaŽA savā I. Beltes un S. Ņesterova aizstāvības paziņojumā izvēlas apiet un nepieminēt vispār. Jo svaigākajā no visām revīzijām ir atklājušās tādas “Dieva zīmes”, kuras nav iespējams pat iztēloties, kamēr neizrādās, ka ar šādām shēmām kāds klusībā jau nodarbojas: konstatēts, ka LTV ne tikai nesāk pildīt uzdevumu iet ārā no reklāmas tirgus, LTV - tieši pretēji - ir slepeni sākusi tirgoties ar kādu privāto televīziju (pagaidām ir aizdomas par Pervij Baltijskij Kanal), piesaistot reklāmas naudas privātajai komerctelevīzijai!

“[2018. g.] oktobrī Ivars Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu.” - sacīts revīzijas komisijas slēdzienā.

Šie fakti tiks skatīti Saeimas Mediju politikas apakškomisijā, bet pēc tam - arī Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijā.

Avoti:

LaŽA paziņojums http://www.latvijaszurnalisti.lv/raksti/2018/12/29/lza-nosoda-ltv-vadibas-atlaisanu/

NEPLP sniegtais pamatojums: https://neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-izsaka-neuzticibu-ivaram-beltem-un-sergejam-nesterovam.html

VK revīzijas ziņojums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2017/2.4.1-13-1_2017/reviizijas-zinojums_ltv.pdf

Kantar TNS dati: http://www.kantartns.lv/radio-dati/

Jaunākais revīzijas slēdziens: https://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Lemumi/NEPLP%20Revizijas%20komisijas%20zinojums.pdf

Novērtē šo rakstu:

58
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....