Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pavisam nesen Konkurences padomes (KP) paziņoja par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos, kurā bija iesaistīti politiķa Aināra Šlesera un uzņēmēju Andra Šķēles un Jura Savicka uzņēmumi. Aizliegtā vienošanās nozīmē, ka iepriekš minētie kungi ir savstarpēji vienojušies par tirgus sadali un kārtējo reizi izdomājuši shēmu, kā apkrāpt Latvijas valsti un tās iedzīvotājus. Jāatzīst, ne pirmo reizi un diemžēl aizdomas, ka ne pēdējo reizi.   

Protams, visi trīs lielzagļi publiski stāsta, ka ir kārtējo reizi nepatiesi apsūdzēti un ir godīga biznesa un konkurences etaloni. Šajā brīdī būtu svarīgi atgādināt, ka reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumi ir tikai tādi ziediņi salīdzinājumā ar to, kādos apjomos šie trīs lielzagļi turpina sadalīt ietekmi citās Latvijai būtiskās tautsaimniecības sfērās. Un, kas vēl būtiskāk, – ir svarīgi atgādināt, kas šos trīs kungus vieno un kā interesēs viņi strādā.  

Sākumā atgādināšu mazliet par Juri Savicki. Tātad viņš ir izbijis KGB izlūkošanas virsnieks (bet jūs jau zināt, ka bijušo čekistu nemēdz būt), kurš baigajos deviņdesmitajos tika norīkots turpināt pārvaldīt situāciju Latvijā un caur Gazprom piederošo enerģētikas uzņēmumu ITERA  joprojām pārvalda situāciju Latvijā.

Visus šos gadus cītīgi gādāja par to, lai Latvija tiek turēta uz Gazprom gāzes adatas, bet, paskatoties uz politiķiem, kas nāca ciemoties un klanīties pie Savicka uz Dinamo ložu, kļūst skaidrs, kāpēc Latvijai nekādi neveicās ar enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu. Man nav šaubu par to, ka Savickis joprojām godam turpina pildīt dienesta pienākumus pret komunistu dzimteni un rezultāti ir acīmredzami.  

Tagad mazliet par Andri Šķēli. Uzticams padomju iekārtas tautsaimniecības darbinieks un azartisks tulpju audzētājs, kurš uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tiek nozīmēts par stratēģiski svarīgās Lauksaimniecības ministrijas faktisko vadītāju, kā arī visas Latvijas privatizācijas pārvaldnieku. Atkal ļoti svarīgs stratēģisks postenis, kura ietvaros Šķēle gādā par to, lai būtībā visa jaunās Latvijas ekonomika nokļūst “bijušo” komunistu un čekistu rokās. Pēc tam Šķēle tiek norīkots par Latvijas Republikas premjerministru (to izdara Guntis Ulmanis, kurš jau daudzus gadus strādā pie Savicka) un gādā par to, ka jaunās Latvijas valsts privatizācija (ekonomikas nodošana “bijušo” čekistu un komunistu rokās) tiek novesta līdz pilnībai.  

Un par Aināru Šleseru. Atšķirībā no Savicka un Šķēles Šlesers it kā ar dižām prāta spējām nekad nav izcēlies, līdz ar to Aināram viss nācis ar smagu un neatlaidīgu muguras locīšanu un dūru vicināšanu. Viņš visu ir panācis pilnīgi no apaļas nulles, bet ar neaptveramu centību un darbaspējām ir ticis apbalvots no krievu puses. Astoņdesmito gadu otrajā pusē viņš darbojās kā džinsu, košļeņu un citu sapuvušo rietumu preču tirgonis Rīgas ielās. Ņemot vērā iedzimto prāta vājumu, ātri “iekritis”, nonācis vietējās VDK rokās un turpinājis “strādāt” jau zem VDK jumta.

Kā mēs zinām, tad astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums bija ļoti trauksmains laiks, un arī jaunajam censonim biedram Leščinskim (vēlāk pārtapa par biedru Šleseru) nācās iziet cauri dažādiem trauksmainiem dzīves līkločiem, es pat teiktu, palagiem vienai otrai gultai un vīriešu publiskajai tualetei Norvēģijā, bet par to parunāsim kādu citu reizi (ir vēl šis tas publiski nezināms, ko Ainārs ļoti, ļoti, ļoti negribētu, lai tiek publicēts).

Jaunizceptais biedrs Šlesers ar pilnu krūti metās jaunajos izaicinājumos un ātri uztvēra visus saimnieku dotos norādījumus un uzdevumus – vai nu tā būtu kārtējā politbiznesa partija, kura dibināta tradicionālo vērtību aizstāvības aizsegā, vai arī kārtējais politbiznesa projekts, kura ietvaros jāpiesedz Kremļa naudas ieplūšana Latvijā.  

Un tagad neliels pārskats par darbības sfērām, kuras kontrolē šis noziedzīgais Savicka-Šķēles-Šlesera grupējums.

Rīgas osta un ar to saistītie daudzie un dažādie loģistikas uzņēmumi (visi kā viens saistīti ar Krieviju). Tiek kontrolēti caur uzņēmumu SIA Regma Group. Kā patiesie labuma guvēji norādīti Inese Šlesere un Edvards Šlesers. Operatīvo pārvaldību nodrošina advokāts Ivars Gulbis.  

Nekustamo īpašumu bizness. Tiek kontrolēti caur uzņēmumiem SIA Regma Group un SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem (kā patiesā labuma guvēji norādīti Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate, Anete Šķēle-Petersone). Operatīvo pārvaldību nodrošina Šķēles znots Edgars Dupats un vesela virkne advokātu/finansistu – Harijs Krongorns, Edgars Šķenderis, Armands Strods, Kaspars Tinkuss, Ivars Gulbis, Ivars Grunte u.c.  

Enerģētikas bizness. Piemēram, vēja parki Grobiņā (pieder Šķēles ģimenei), uzņēmums AS Daugavgrīvas enerģija (pārvalda Šķēles cilvēki Ivars Gulbis un Andrejs Visockis), dažādi OIK uzņēmumi.  

Atkritumu apsaimniekošanas bizness. Uzņēmums AS CleanR Grupa (kontrolē Šķēles ģimenei pietuvināti cilvēki – Harijs Krongorns un Guntars Kokorevičs).  

Pārtikas bizness. Sākotnēji atradās zem Šķēlem piederošā holdinga Ave Lat Grupa, bet pēc tam tika sadalīts mazākos biznesos. Vairākus uzņēmumus joprojām kontrolē Šķēles ģimene, bet atsevišķi nodoti Šķēles saimniekiem no Krievijas.  

Finanšu bizness. Iepriekš Putina oligarhiem Rotenbergiem piederošā un tagad Šķēlem/Šleseram piederošā banka Industra. Ņemot vērā, ka krievu netīrās naudas atmazgātāju bankas ir aizklapētas ciet, tad tagad Industra kļūst svarīgāka šajā “biznesa segmentā”. Vēl arī vesela virkne ātro kredītu uzņēmumu (4finance, Mogo u.c.). Varbūt kādiem būs skaidrāks, kāpēc Šlesers tā cīnās pret īstenotajām pārmaiņām Latvijas finanšu sektorā. Tagad organizēs arī Saeimas parlamentāro izmeklēšanu. Nav taču pieļaujams, ka tiek sagrauta trīsdesmit gadus veidota finanšu sistēma, kas apkalpo Krievijas čekistus un komunistus.   

Tas bija tāds pavisam īss ieskats tikai dažos mūsu valsts ekonomikas segmentos, kurus kontrolē Šķēle/Šlesers/Savickis. Kā mēs redzam, tad jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvija ir sadalīta starp uzticamiem čekistiem un komunistiem.  

Šobrīd Ukrainā notiek karš. Kā norāda ukraiņi, tad karš notiek ne tikai tranšejās. Visgrūtāk ir identificēt un iznīcināt Krievijas stutēto piekto kolonnu un dziļi paslēpušos Kremļa ielikteņus politikā un biznesā.  

Mums likās, ka mēs deviņdesmito gadu sākumā atgūstot neatkarību sāksim veidot valsti no baltas lapas. Diemžēl tā bija naiva iedoma un tukšas cerības. Mums jāsaprot, ka mēs nesākām ar baltu lapu. Mēs sākām ar valsti, kura tagad ir pilna ar visādiem karteļiem autobusu pārvadājumu jomā, atkritumu biznesā, finanšu sistēmā, nekustamo īpašumu biznesā, pārtikas un tirdzniecības biznesā, enerģētikas biznesā, ceļu būves biznesā, būvniecības biznesā u.c.  

Ukraiņi tagad attīra savu valsti no Kremļa atstātā mantojuma pa īstam. Mēs vēl neesam sākuši. Mums tas stāv vēl tikai priekšā. Kad sāksim?

Novērtē šo rakstu:

319
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...