Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis lieciet kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem: atklāta vēstule Latvijas Republikas valdībai
Dāvids Kļaviņš un 900 Latvijas cilvēki*12.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajā ekonomiski nestabilajā laikā, kad energoresursu cenas un attiecīgi patēriņa preču cenas strauji pieaug un globālā situācija ir satraucoša, valstij ir jādara viss iespējamais, lai saviem iedzīvotājiem nodrošinātu drošu un stabilu vidi. Droši un stabili cilvēks var justies tad, ja viņam ir iespēja nodrošināt sev un savai ģimenei pamatvajadzības. Valstij ir jāļauj cilvēkiem strādāt, pelnīt naudu, realizējot vienas no savām pamattiesībām - tiesības uz darbu. Latvijā daudziem cilvēkiem joprojām šīs tiesības ir liegtas. Veseliem, darbspējīgiem cilvēkiem.
No 1.marta Latvijā ir atļauts pulcēties, atļauts atkal apmeklēt veikalus neatkarīgi no vakcinācijas statusa, tātad cilvēku savstarpējā saskarsme ir atjaunota, bet joprojām daudziem ir liegts strādāt.
Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Satversmes tiesa ir atzinusi: “Satversmes 106. panta pirmais teikums negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu būtisku elementu kā tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver tiesības turpināt šo nodarbošanos arī nākotnē. Ar jēdzienu “nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Līdz ar to Satversmes 106.panta pirmais teikums aizsargā personas tiesības brīvi izvēlēties un saglabāt nodarbošanos.”
Kamēr valdība domā, kā risināt straujo energoresursu cenu kāpumu un Covid-19 krīzes radīto ekonomisko nestabilitāti, tikmēr aptuveni 11% veselu, darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju tiek liegts aktīvi piedalīties valsts ekonomikā, strādājot un maksājot nodokļus.
Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4% jeb 439 tūkstoši iedzīvotāju, kuru vidū ir arī strādājoši cilvēki, savukārt nabadzības riska slieksnis bija 472 eiro mēnesī vienai personai mājsaimniecībā. 2021. gada rudenī un ziemā līdz ar energoresursu cenu lēcienu un inflācijas kāpumu nabadzības risks ir saasinājies.
Savukārt par darbinieku krīzi vēsta CV Online veiktā ikgadējā darba devēju aptauja, kas norisinājās interneta vidē 2022. gada janvārī un kurā piedalījās 114 uzņēmumi. Vairāk nekā 11% darba devēju atzina, ka bijuši spiesti atlaist vismaz vienu darbinieku Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ.
Vērtējot darbinieku pieejamības izmaiņas pēdējā gada laikā, 69% darba devēju atzina, ka darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka, mazāk atbilstošu kandidātu. Salīdzinājumam ar iepriekšējo gadu šis rādītājs pieaudzis par 48%. Valsts iejaukšanas darba tiesiskajās attiecības, uzstādot papildu prasības darbiniekiem, ir vēl vairāk sarežģījusi darbinieku atlases procesu.
Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.
Kā redzams, Latvijā ir nopietns darbaspēka trūkums. Vai ļaut strādāt un pelnīt iztiku nebūtu vienkāršākais veids, kā atbalstīt savus cilvēkus?
Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem, īpaši situācijā, kad ir daudz brīvu vakanču un uzņēmējiem grūti atrast darbiniekus. Neizdzeniet no valsts cilvēkus, kas vēlas šeit dzīvot, maksāt nodokļus. Diemžēl Latviju joprojām turpina pamest ekonomiski aktīvi, darbspējīgi Latvijas iedzīvotāji.
2021. gada 28. septembrī valdība apstiprināja noteikumus par obligāto vakcināciju atsevišķu profesiju pārstāvjiem - izglītības un veselības iestāžu darbiniekiem, aptiekāriem un ilgtermiņa sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Vēlāk, 9. oktobrī, ieviešot ārkārtējo situāciju, no 2021. gada 15. novembra tika paredzēta obligāta vakcinācija pilnīgi visiem publiskā sektora darbiniekiem - gan strādājot klātienē, gan attālināti.
Visbeidzot 15. decembrī stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasības arī privātajā sektorā strādājošajiem, paredzot, ka visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus ārpus savas dzīvesvietas, jābūt ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Noteikumi skāra arī tos, kuri ikdienā tieši nesastopas ar cilvēkiem, piemēram, apkopējiem, naktssargiem, mežizstrādātājiem, kravas autovadītājiem un citiem, kuriem darba devēji bija spiesti piemērot jaunos noteikumus piesardzības nolūkos. Valdības noteiktais sods par nevakcinēta cilvēka nodarbināšanu un kvalitatīvu konsultāciju trūkums, lai palīdzētu darba devējam saglabāt savus nevakcinētos darbiniekus, radīja papildus slodzi jau tā novājinātajai komercdarbībai.
Zinot to, ka jau vairākus mēnešus inficējas kā vakcinēti, tā nevakcinēti cilvēki, kā arī slimības gaitu neizšķir vakcinācijas statuss, ir pamats secinājumam, ka visiem minētajiem liegumiem un prasībām ir zudusi jēga.
Par to, lai vakcinācija būtu brīvprātīga un neietekmētu personu tiesības uz darbu, mācībām un pakalpojumu saņemšanu, kolektīvo iesniegumu vietnē “manabalss” ir jau nobalsojuši 56 373 Latvijas Republikas pilsoņi.
Saeima 2022. gada 3. martā vienbalsīgi lēma atbalstīt 11 491 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku", uzdodot Ministru kabinetam izvērtēt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izmantošanas atcelšanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā sagatavot atbilstošus normatīvos aktus un iesniegt tos Saeimā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām nekavējoties atcelt visus ierobežojumus, liegumus un prasības vakcinēties! Mēs aicinām atjaunot Latvijas iedzīvotajiem iespēju veidot dzīvi un darbu atbilstoši likumā garantētajām tiesībām.
* Iniciatīvas grupas “Cilvēka brīvības un cieņas Memorands” vārdā
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
