Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā ekonomiski nestabilajā laikā, kad energoresursu cenas un attiecīgi patēriņa preču cenas strauji pieaug un globālā situācija ir satraucoša, valstij ir jādara viss iespējamais, lai saviem iedzīvotājiem nodrošinātu drošu un stabilu vidi. Droši un stabili cilvēks var justies tad, ja viņam ir iespēja nodrošināt sev un savai ģimenei pamatvajadzības. Valstij ir jāļauj cilvēkiem strādāt, pelnīt naudu, realizējot vienas no savām pamattiesībām - tiesības uz darbu. Latvijā daudziem cilvēkiem joprojām šīs tiesības ir liegtas. Veseliem, darbspējīgiem cilvēkiem.

No 1.marta Latvijā ir atļauts pulcēties, atļauts atkal apmeklēt veikalus neatkarīgi no vakcinācijas statusa, tātad cilvēku savstarpējā saskarsme ir atjaunota, bet joprojām daudziem ir liegts strādāt.

Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”

Satversmes tiesa ir atzinusi: “Satversmes 106. panta pirmais teikums negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu būtisku elementu kā tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver tiesības turpināt šo nodarbošanos arī nākotnē. Ar jēdzienu “nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Līdz ar to Satversmes 106.panta pirmais teikums aizsargā personas tiesības brīvi izvēlēties un saglabāt nodarbošanos.”

Kamēr valdība domā, kā risināt straujo energoresursu cenu kāpumu un Covid-19 krīzes radīto ekonomisko nestabilitāti, tikmēr aptuveni 11% veselu, darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju tiek liegts aktīvi piedalīties valsts ekonomikā, strādājot un maksājot nodokļus.

Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4% jeb 439 tūkstoši iedzīvotāju, kuru vidū ir arī strādājoši cilvēki, savukārt nabadzības riska slieksnis bija 472 eiro mēnesī vienai personai mājsaimniecībā. 2021. gada rudenī un ziemā līdz ar energoresursu cenu lēcienu un inflācijas kāpumu nabadzības risks ir saasinājies.

Savukārt par darbinieku krīzi vēsta CV Online veiktā ikgadējā darba devēju aptauja, kas norisinājās interneta vidē 2022. gada janvārī un kurā piedalījās 114 uzņēmumi. Vairāk nekā 11% darba devēju atzina, ka bijuši spiesti atlaist vismaz vienu darbinieku Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ.

Vērtējot darbinieku pieejamības izmaiņas pēdējā gada laikā, 69% darba devēju atzina, ka darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka, mazāk atbilstošu kandidātu. Salīdzinājumam ar iepriekšējo gadu šis rādītājs pieaudzis par 48%. Valsts iejaukšanas darba tiesiskajās attiecības, uzstādot papildu prasības darbiniekiem, ir vēl vairāk sarežģījusi darbinieku atlases procesu.

Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.

Kā redzams, Latvijā ir nopietns darbaspēka trūkums. Vai ļaut strādāt un pelnīt iztiku nebūtu vienkāršākais veids, kā atbalstīt savus cilvēkus?

Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem, īpaši situācijā, kad ir daudz brīvu vakanču un uzņēmējiem grūti atrast darbiniekus. Neizdzeniet no valsts cilvēkus, kas vēlas šeit dzīvot, maksāt nodokļus. Diemžēl Latviju joprojām turpina pamest ekonomiski aktīvi, darbspējīgi Latvijas iedzīvotāji.

2021. gada 28. septembrī valdība apstiprināja noteikumus par obligāto vakcināciju atsevišķu profesiju pārstāvjiem - izglītības un veselības iestāžu darbiniekiem, aptiekāriem un ilgtermiņa sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Vēlāk, 9. oktobrī, ieviešot ārkārtējo situāciju, no 2021. gada 15. novembra tika paredzēta obligāta vakcinācija pilnīgi visiem publiskā sektora darbiniekiem - gan strādājot klātienē, gan attālināti.

Visbeidzot 15. decembrī stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasības arī privātajā sektorā strādājošajiem, paredzot, ka visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus ārpus savas dzīvesvietas, jābūt ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Noteikumi skāra arī tos, kuri ikdienā tieši nesastopas ar cilvēkiem, piemēram, apkopējiem, naktssargiem, mežizstrādātājiem, kravas autovadītājiem un citiem, kuriem darba devēji bija spiesti piemērot jaunos noteikumus piesardzības nolūkos. Valdības noteiktais sods par nevakcinēta cilvēka nodarbināšanu un kvalitatīvu konsultāciju trūkums, lai palīdzētu darba devējam saglabāt savus nevakcinētos darbiniekus, radīja papildus slodzi jau tā novājinātajai komercdarbībai.

Zinot to, ka jau vairākus mēnešus inficējas kā vakcinēti, tā nevakcinēti cilvēki, kā arī slimības gaitu neizšķir vakcinācijas statuss, ir pamats secinājumam, ka visiem minētajiem liegumiem un prasībām ir zudusi jēga.

Par to, lai vakcinācija būtu brīvprātīga un neietekmētu personu tiesības uz darbu, mācībām un pakalpojumu saņemšanu, kolektīvo iesniegumu vietnē “manabalss” ir jau nobalsojuši 56 373 Latvijas Republikas pilsoņi.

Saeima 2022. gada 3. martā vienbalsīgi lēma atbalstīt 11 491 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku", uzdodot Ministru kabinetam izvērtēt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izmantošanas atcelšanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā sagatavot atbilstošus normatīvos aktus un iesniegt tos Saeimā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām nekavējoties atcelt visus ierobežojumus, liegumus un prasības vakcinēties! Mēs aicinām atjaunot Latvijas iedzīvotajiem iespēju veidot dzīvi un darbu atbilstoši likumā garantētajām tiesībām.

* Iniciatīvas grupas “Cilvēka brīvības un cieņas Memorands” vārdā

Novērtē šo rakstu:

198
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft