Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai mēs vispār nojaušam, kādas pārmaiņas mūs sagaida jau pārredzamā nākotnē? Klimata neitralitātes mērķi, “zaļais kurss”, Parīzes līgums, dažādi samiti un starptautiskās vienošanās, daudzie un dažādie dokumenti par klimata plāniem 2030., 2040., 2050. gadiem parāda, kādas, iespējamās, pārmaiņas mūs varētu sagaidīt. Pārmaiņas, visticamāk, būs diezgan drastiskas, un to īstenošana atstās ietekmi uz visiem, gan ražotājiem, pārstrādātājiem, gan piegādātājiem un patērētājiem. Cirkulē daudzi un dažādi plānošanas dokumenti, un izskatīti iespējamie scenāriji un to ieviešanas secība.

Kā galvenie pārmaiņu virzieni tiek izskatīta ēšanas paradumu maiņa un pārtikas atkritumu samazināšana, reģeneratīvās (atjaunojošās) lauksaimniecības prakses ieviešana, mežu izciršanas apturēšana un koku skaita palielināšana, pilnīga pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, transporta un loģistikas nozares transformēšana, industrijas ietekmes samazināšana un daudzi citi.

Praktiski tas varētu izskatīsies tā, ka būtiski samazināsies industriālas gaļas un piena produktu patēriņs, attiecīgi to ražošana un pārstrāde, tātad arī lopbarībai izmantojamio graudu apjoms. Pārtika tiks ražota pārsvarā lokālām vajadzībām, pārsvarā bioloģiski vai tam pietuvinātām metodēm, arī sintētiski. Liela daļa zemes platības tiks izmantota, biomasas audzēšanai enerģijas ieguvei un CO2 akumulācijai ar daudzgadīgiem augiem. Vēja ģeneratoru parki, saules paneļu fermas un anaerobās digestācijas stacijas būs galvenie elektrības ražošanas avoti.

Varēsim aizmirst par auto ar jaudīgiem iekšdedzes dzinējiem un brīvdienu lidojumiem uz siltajām zemēm. Tie tiks aizstāti ar maziem elektroauto un dzelzceļu satiksmi. Fosilā degviela tiks aizstāta ar biodegvielu un atjaunojamo elektoenerģiju. Un tas galīgi nav viss, un tas nav nemaz tik tālā nākotnē, jo izmaiņas paredzētas jau ar 2030. gadu. Tikai ES šai transformācijai ir paredzējusi tērēt 1 triljonu eiro, kas ir 1000 miljardi.

Motivācija šiem pasākumiem un mērķiem ir cēla – rūpēties par mūsu visu nākotni un globālo klimatu, novērst klimata katastrofas un ar to iespējamās sekas. Nevaram tam nepiekrist, ir jāmainās un jāpielāgojas, bet šīs pārmaiņas katru ietekmē viņa individuālajās darbībās un galvenokārt arī finansiāli. Katrs jau vispirms skatās, kā tas ietekmēs viņa personisko ērtību, ienākumus un ieradumus.

Pandēmijas kontekstā daudzas pārmaiņas jau šobrīd notiek attiecīgajā virzienā. Būtiski samazinās cilvēku pārvietošanās, ceļojumi, vairāk ēdiena tiek gatavots mājās, ir tendence migrācijai uz laukiem un cilvēku vēlmei pašiem audzēt sev pārtiku. Samazinās veikalu apmeklējumi un mazsvarīgais patēriņš. Iespējams, šis ir izdevīgs laiks veikt, jau bieži pieminētos dažādos ekonomikas transformācijas procesus.

Lauksaimniecības sektors klimata pārmaiņu kontekstā ir ļoti būtisks, un ar to saistītas nozīmīgas reformas. Par klimata neitrālu vai pat pozitīvu lauksaimniecisko ražošanu var atrast daudz informācijas, un ir arī daudz labu piemēru. Metodes un principi ir izstrādāti un sevi pierādījuši, kā rezultatīvi. Izskan skarbas versijas, ka paliks tikai tie lauksaimnieki, kuri spēs pieņemt jaunos spēles noteikumus. Kādi tie būs – šobrīd vēl pilnīgas skaidrības nav. Skatoties no lauksaimnieku viedokļa, īpaši mūsu valstī un reģionā, saredzamas daudzas problēmas, lai pielāgotos “Zaļajai nākotnei”.

Manuprāt, viena no galvenajām problēmām, kas traucēs īstenot zaļās prakses, ir saimniecību zemes platību plašā teritoriālā sadrumstalotība. Tai par iemeslu galvenokārt ir iepriekšējās zemes reformas un īpašumtiesību maiņas. Kā zināms, pēdējā gadsimta laikā ir bijušas vairākas valstisko iekārtu un ar to saistīto īpašumu tiesību nomaiņas. Rezultātā tipiska saimniecība Latvijā un lielā daļā Austrumeiropas ir neviendabīgs veidojums, kam ir daudz dažādu izmēru lauki, kas izkaisīti plašā teritorijā.

Šādām saimniecībām ir piemērota vienveidīga graudkopība, kur audzēt produktus ar koncentrētu vērtību un augstu enerģijas saturu, jo gan izejvielas gan raža ir jāpārvadā ierobežotā attālumā. Piemēram, šobrīd tipiski ir audzēt graudus, rapsi un pākšaugus līdz pat 50 km rādiusā. Šādiem saimnieciskiem veidojumiem nav piemērota jauktā tipa ražošana (augkopība + lopkopība), jo zāles lopbarība un kūtsmēsli satur lielu daļu ūdens un tos pārvadāt tālāk par dažiem km, jau ir dārgi un sarežģīti. Arī dzīvnieku ganīšana lielākoties nav iespējama, un dzīvnieki tiek nepārtrauki turēti novietnēs un baroti ar to pašu koncentrēto barību.

Jebkuram zemniekam vajadzētu būt sapnim, ka visa viņa saimniecības zeme ir apkārt viņa mājai vai saimniecības centram. Papildus tam zemei ir jābūt īpašumā vai garantētā izmantošanā ilgtermiņā. Tad darbība būtu daudz ērtāka un efektīvāka. Varētu viegli pieskatīt un apsekot savus laukus, nebūtu jāpavada daudz laika uz ceļa, pārvietojot smago tehniku, varētu ievērojami samazināt izmaksas. Parādītos arī papildu iespējas diversifikācijai, integrēt lopkopības nozari, izmantot organisko mēslojumu vai stādīt daudzgadīgos stādījumus.

Diemžēl tādu saimniecību ir ļoti, ļoti maz un arī tad tās ir nelielas. Pārsvarā visas lielākās saimniecības ir ļoti sadrumstalotas, un tātad tām īsti nav loģisku iespēju saimniekot, ievērojot šos jaunos nosacījumus. Papildus tam ir sarežģītās attiecības ar zemes nomniekiem. Privātie zemes īpašnieki izvairās slēgt ilgtermiņa nomas līgumus, tādā veidā cenšoties gūt maksimālu labumu no zemes nomas. Attiecībā uz īpašumā esošajām zemēm tad tās lielākoties ir ieķīlātas par labu bankām, un tas ierobežo jebkādu rīcības brīvību. Reformas ierobežo arī dažādās uzņemtās daudzgadu saistības platībmaksājumu un struktūrfondu saņemšanai. Tātad pēc būtības klimata mērķus lauksaimniecībā, iespējams, varētu sasniegt ar vērienīgu (kārtējo) zemes reformu. Vai tā būs, kā tā būs, kas to organizēs?

Nākamā būtiskā tēma ir lauksaimniecības ražošanas metožu nomaiņa. Augkopībā tas nozīmē darīt visu, lai samazinātu SEG emisijas un palielinātu oglekļa piesaisti ar zaļajiem augiem. Praktiski tas nozīmē mazāk apstrādāt zemi, mazāk minerālmēslu, mazāk degvielas, vairāk zaļo augu, daudzgadīgie augi, augu dažādība. To visu ir iespējams izdarīt, ja to dara plānveidīgi un secīgi, paredzot pārejas procesa sekas.

Iepriekšējie tā saucamie plānošanas periodi dāsni stimulēja visu tieši pretējo. Vajadzēja apsēt visas neizmantotās zemes, dabiskās pļavas, nojaukt vecās ēkas, apart pagalmus, nozāģēt ābeļdārzus un birzes, lai tik būtu vairāk produktīvo sējumu. Pieaugot platībām, zemniekiem vajadzēja vairāk jaunas un jaudīgākas tehnikas, graudu elevatorus un angārus. To visu ar lepnumu prezentēja ZM, kā mēs attīstām mūsu  laiksaimniecību, cik miljardi ir ieguldīti un kā palielinās eksports.

Lai gan šie investīciju projekti tiek daļēji subsidēti, pārējie līdzekļi tāpat tiek prasīti bankām. Beidzoties vienām saistībām, vajadzības atkal ir parādijušās, un atkal tiek ņemti aizdevumi tā saucamajai modernizācijai. Tātad mūsdienu vidējais lauksaimnieks ar bankas aizdevumiem ir paņēmis dārgu tehniku, iekārtas, sabūvējis kaltes un noliktavas, par kurām ir jāatdod noteikta summa katru gadu, un tas nevar atļauties tagad samazināt apgrozījumu, audzējot kaut kādu ekoloģisku pļavu. Tas ir tā kā vāveres ritenī, gadu no gada jāsēj ir vairāk, jānovāc vairāk, lai to izdarītu, vajag vēl vairāk izejvielu un jaudas, atkal jāņem aizdevums, tas būs jāatdod, utt. Praktiski lauksaimniekiem būtu jābūt pietiekamiem resursiem un spējām, lai izkļūtu no šī intensīvā skrējiena. Tam būtu jābūt paredzētam, lai šī tehnoloģiju maiņa tiktu īstenota.

Jau ar 2022. gadu tiks ieviesta un īstenota jaunā KLP reforma, par kuras principiem vēl šobrīd notiek aktīvas diskusijas. Katra nozare un industrija cenšas ielobēt sev izdevīgākus nosacījumus, bet lēmumu pieņemējiem ir sarežģīts uzdevums pieņemt lēmumus, kas atbilst kopējiem mērķiem. Šie mērķi ir diezgan skaidri, bet nav skaidrs, kā tie tiks sasniegti.

Arī 2030. gads nemaz nav tik tālu, un, zinot, kādas izmaiņas ir paredzētas, šobrīd nopietni jāizvērtē, kādas investīcijas veikt un kādā virzienā attīstīties. No mērķiem izriet, ka ieguldīt, piemēram, aviācijā, ostās un tamlīdzīgā infrastruktūrā būtu neloģiski, ja plānots būtiski samazināt vai pat likvidēt lielāko daļu no šodienas ierastās izejvielu un preču pārvietošanas. Ja enerģētikā vairs neizmantos akmeņogles, gāzi un naftu, tad ko pārkraus un pārvadās? Tāpat plānots nozīmīgi samazināt graudu un minerālmēslu apjomu, kas arī ir nozīmīga transporta un loģistikas nozares sastāvdaļa.

Tai pašā laikā izbrīna fakts, ka, neskatoties uz gaidāmajām pārmaiņām, pie mums turpinās “viss pa vecam” stratēģija. Tiek aktīvi izcirsti meži, apgūtas jaunas lauksaimniecības zemes, iekārtoti intensīvi sējumi, investēts jaudīgā tehnikā un pārstrādes jaudās, kāpināts eksports. Ir pēdējais laiks padomāt uz priekšu, ko un cik mēs patērēsim, ko un cik ražosim, ko liesim bākās un kā iegūsim enerģiju.

Novērtē šo rakstu:

25
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kārtējā atklātā vēstule Latvijas tautai

FotoŠodien, kad ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits valstī ir sasniedzis rekordu, Kariņa-Levita režīms ir apjucis un nezina ko darīt! Tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, Kariņa-Levita režīms grib ieviest lokdaunu jeb stingros ierobežojumus Latvijas iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Es izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)

FotoEs izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)… Paņēmiens, kā radīt imunitāti pret mēģinājumu noindēt, zināms no skolas gadiem (Grāfs Monte-Kristo) un pēc tam atsevišķu varasvīru biogrāfiju aprakstiem: organisma pieradināšana pie indes ar mazām, regulārām devām, tās pakāpeniski palielinot. Vai paņēmienam ir nosaukums, es nezinu.
Lasīt visu...

21

Mēs neesam dzimtcilvēki!

FotoKariņš ir iedomājies, ka latvzemieši ir viņa dzimtļaudis, ar kuriem varmāka var darīt visu, kas ienāk prātā.
Lasīt visu...

21

Valsts varas nozagšanas budžets

FotoSaeimā sākusies nākamā gada valsts budžeta izskatīšana. Valdības vadītājs to raksturo kā “līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību”. Viņš esot lepns par to! Grūti saprast, kur valdošais olimps saskata līdzsvaru starp ieplānoto 40% algu pielikumu pašiem sev un ienākumu palielinājumu mediķiem 4 - 5% robežās Manuprāt, šobrīd pat piedāvāt apspriest budžetu, kas veselības aprūpei paredz mazāk nekā pusi no absolūti nepieciešamā, ir amorāli.
Lasīt visu...

21

Esam gatavi iedarbināt „vajāšanas pantu” pret visiem, kas pacels balsi!

FotoCovid-19 pandēmija un iedzīvotāju masveida saslimstība šobrīd ir gan pārslogojusi veselības sistēmu, gan arī uzliek lielu slogu mediķiem, operatīvo dienestu un iekšlietu struktūru darbiniekiem, apsargiem un daudzu citu jomu personālam. Tāpat aizvien biežāk tiek konstatēts, ka atsevišķas personas vai apvienības rada apzinātus šķēršļus pandēmijas pārvarēšanā.
Lasīt visu...

18

„Delfi” un „TVNET” vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši

FotoLatvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pazemināto nodokļa likmi 5% apmērā no 2022.gada 1.janvāra, piemērojot to drukātajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem.
Lasīt visu...

21

Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt: partijas “Likums un kārtība” valdes paziņojums par Krīzes vadības padomes lēmumiem

Foto2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā nolēma atbalstīt virkni Veselības ministrijas sagatavotos ieteikumus Covid19 izplatības ierobežošanā. Šajā sakarā vēlamies paziņot:
Lasīt visu...

6

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

FotoCīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt vēlmi pēc izglītības, iznīcināt ģimenes, iznīcināt cilvēkos nepieciešamību pēc kultūras, iznīcināt vēlmi dzīvot un iznīcināt cilvēkos viņu labākās īpašības: cilvēcīgumu, labestību, godaprātu, taisnīgumu, līdzjūtību, iejūtību, sirsnību, krietnumu, pašlepnumu, pašcieņu, gādību, rūpes un mīlestību vienam pret otru…. Cilvēki, kuri pretojas vai, pareizāk būtu teikt, rūpējas un cenšas aizsargāt sevi un savas ģimenes, – viņus šodien sauc par antivakseriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020....

Foto

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

Kur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

Pusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās...

Foto

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

Valdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti...

Foto

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi....

Foto

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

Latvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada...

Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

Lai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....