Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai mēs vispār nojaušam, kādas pārmaiņas mūs sagaida jau pārredzamā nākotnē? Klimata neitralitātes mērķi, “zaļais kurss”, Parīzes līgums, dažādi samiti un starptautiskās vienošanās, daudzie un dažādie dokumenti par klimata plāniem 2030., 2040., 2050. gadiem parāda, kādas, iespējamās, pārmaiņas mūs varētu sagaidīt. Pārmaiņas, visticamāk, būs diezgan drastiskas, un to īstenošana atstās ietekmi uz visiem, gan ražotājiem, pārstrādātājiem, gan piegādātājiem un patērētājiem. Cirkulē daudzi un dažādi plānošanas dokumenti, un izskatīti iespējamie scenāriji un to ieviešanas secība.

Kā galvenie pārmaiņu virzieni tiek izskatīta ēšanas paradumu maiņa un pārtikas atkritumu samazināšana, reģeneratīvās (atjaunojošās) lauksaimniecības prakses ieviešana, mežu izciršanas apturēšana un koku skaita palielināšana, pilnīga pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, transporta un loģistikas nozares transformēšana, industrijas ietekmes samazināšana un daudzi citi.

Praktiski tas varētu izskatīsies tā, ka būtiski samazināsies industriālas gaļas un piena produktu patēriņs, attiecīgi to ražošana un pārstrāde, tātad arī lopbarībai izmantojamio graudu apjoms. Pārtika tiks ražota pārsvarā lokālām vajadzībām, pārsvarā bioloģiski vai tam pietuvinātām metodēm, arī sintētiski. Liela daļa zemes platības tiks izmantota, biomasas audzēšanai enerģijas ieguvei un CO2 akumulācijai ar daudzgadīgiem augiem. Vēja ģeneratoru parki, saules paneļu fermas un anaerobās digestācijas stacijas būs galvenie elektrības ražošanas avoti.

Varēsim aizmirst par auto ar jaudīgiem iekšdedzes dzinējiem un brīvdienu lidojumiem uz siltajām zemēm. Tie tiks aizstāti ar maziem elektroauto un dzelzceļu satiksmi. Fosilā degviela tiks aizstāta ar biodegvielu un atjaunojamo elektoenerģiju. Un tas galīgi nav viss, un tas nav nemaz tik tālā nākotnē, jo izmaiņas paredzētas jau ar 2030. gadu. Tikai ES šai transformācijai ir paredzējusi tērēt 1 triljonu eiro, kas ir 1000 miljardi.

Motivācija šiem pasākumiem un mērķiem ir cēla – rūpēties par mūsu visu nākotni un globālo klimatu, novērst klimata katastrofas un ar to iespējamās sekas. Nevaram tam nepiekrist, ir jāmainās un jāpielāgojas, bet šīs pārmaiņas katru ietekmē viņa individuālajās darbībās un galvenokārt arī finansiāli. Katrs jau vispirms skatās, kā tas ietekmēs viņa personisko ērtību, ienākumus un ieradumus.

Pandēmijas kontekstā daudzas pārmaiņas jau šobrīd notiek attiecīgajā virzienā. Būtiski samazinās cilvēku pārvietošanās, ceļojumi, vairāk ēdiena tiek gatavots mājās, ir tendence migrācijai uz laukiem un cilvēku vēlmei pašiem audzēt sev pārtiku. Samazinās veikalu apmeklējumi un mazsvarīgais patēriņš. Iespējams, šis ir izdevīgs laiks veikt, jau bieži pieminētos dažādos ekonomikas transformācijas procesus.

Lauksaimniecības sektors klimata pārmaiņu kontekstā ir ļoti būtisks, un ar to saistītas nozīmīgas reformas. Par klimata neitrālu vai pat pozitīvu lauksaimniecisko ražošanu var atrast daudz informācijas, un ir arī daudz labu piemēru. Metodes un principi ir izstrādāti un sevi pierādījuši, kā rezultatīvi. Izskan skarbas versijas, ka paliks tikai tie lauksaimnieki, kuri spēs pieņemt jaunos spēles noteikumus. Kādi tie būs – šobrīd vēl pilnīgas skaidrības nav. Skatoties no lauksaimnieku viedokļa, īpaši mūsu valstī un reģionā, saredzamas daudzas problēmas, lai pielāgotos “Zaļajai nākotnei”.

Manuprāt, viena no galvenajām problēmām, kas traucēs īstenot zaļās prakses, ir saimniecību zemes platību plašā teritoriālā sadrumstalotība. Tai par iemeslu galvenokārt ir iepriekšējās zemes reformas un īpašumtiesību maiņas. Kā zināms, pēdējā gadsimta laikā ir bijušas vairākas valstisko iekārtu un ar to saistīto īpašumu tiesību nomaiņas. Rezultātā tipiska saimniecība Latvijā un lielā daļā Austrumeiropas ir neviendabīgs veidojums, kam ir daudz dažādu izmēru lauki, kas izkaisīti plašā teritorijā.

Šādām saimniecībām ir piemērota vienveidīga graudkopība, kur audzēt produktus ar koncentrētu vērtību un augstu enerģijas saturu, jo gan izejvielas gan raža ir jāpārvadā ierobežotā attālumā. Piemēram, šobrīd tipiski ir audzēt graudus, rapsi un pākšaugus līdz pat 50 km rādiusā. Šādiem saimnieciskiem veidojumiem nav piemērota jauktā tipa ražošana (augkopība + lopkopība), jo zāles lopbarība un kūtsmēsli satur lielu daļu ūdens un tos pārvadāt tālāk par dažiem km, jau ir dārgi un sarežģīti. Arī dzīvnieku ganīšana lielākoties nav iespējama, un dzīvnieki tiek nepārtrauki turēti novietnēs un baroti ar to pašu koncentrēto barību.

Jebkuram zemniekam vajadzētu būt sapnim, ka visa viņa saimniecības zeme ir apkārt viņa mājai vai saimniecības centram. Papildus tam zemei ir jābūt īpašumā vai garantētā izmantošanā ilgtermiņā. Tad darbība būtu daudz ērtāka un efektīvāka. Varētu viegli pieskatīt un apsekot savus laukus, nebūtu jāpavada daudz laika uz ceļa, pārvietojot smago tehniku, varētu ievērojami samazināt izmaksas. Parādītos arī papildu iespējas diversifikācijai, integrēt lopkopības nozari, izmantot organisko mēslojumu vai stādīt daudzgadīgos stādījumus.

Diemžēl tādu saimniecību ir ļoti, ļoti maz un arī tad tās ir nelielas. Pārsvarā visas lielākās saimniecības ir ļoti sadrumstalotas, un tātad tām īsti nav loģisku iespēju saimniekot, ievērojot šos jaunos nosacījumus. Papildus tam ir sarežģītās attiecības ar zemes nomniekiem. Privātie zemes īpašnieki izvairās slēgt ilgtermiņa nomas līgumus, tādā veidā cenšoties gūt maksimālu labumu no zemes nomas. Attiecībā uz īpašumā esošajām zemēm tad tās lielākoties ir ieķīlātas par labu bankām, un tas ierobežo jebkādu rīcības brīvību. Reformas ierobežo arī dažādās uzņemtās daudzgadu saistības platībmaksājumu un struktūrfondu saņemšanai. Tātad pēc būtības klimata mērķus lauksaimniecībā, iespējams, varētu sasniegt ar vērienīgu (kārtējo) zemes reformu. Vai tā būs, kā tā būs, kas to organizēs?

Nākamā būtiskā tēma ir lauksaimniecības ražošanas metožu nomaiņa. Augkopībā tas nozīmē darīt visu, lai samazinātu SEG emisijas un palielinātu oglekļa piesaisti ar zaļajiem augiem. Praktiski tas nozīmē mazāk apstrādāt zemi, mazāk minerālmēslu, mazāk degvielas, vairāk zaļo augu, daudzgadīgie augi, augu dažādība. To visu ir iespējams izdarīt, ja to dara plānveidīgi un secīgi, paredzot pārejas procesa sekas.

Iepriekšējie tā saucamie plānošanas periodi dāsni stimulēja visu tieši pretējo. Vajadzēja apsēt visas neizmantotās zemes, dabiskās pļavas, nojaukt vecās ēkas, apart pagalmus, nozāģēt ābeļdārzus un birzes, lai tik būtu vairāk produktīvo sējumu. Pieaugot platībām, zemniekiem vajadzēja vairāk jaunas un jaudīgākas tehnikas, graudu elevatorus un angārus. To visu ar lepnumu prezentēja ZM, kā mēs attīstām mūsu  laiksaimniecību, cik miljardi ir ieguldīti un kā palielinās eksports.

Lai gan šie investīciju projekti tiek daļēji subsidēti, pārējie līdzekļi tāpat tiek prasīti bankām. Beidzoties vienām saistībām, vajadzības atkal ir parādijušās, un atkal tiek ņemti aizdevumi tā saucamajai modernizācijai. Tātad mūsdienu vidējais lauksaimnieks ar bankas aizdevumiem ir paņēmis dārgu tehniku, iekārtas, sabūvējis kaltes un noliktavas, par kurām ir jāatdod noteikta summa katru gadu, un tas nevar atļauties tagad samazināt apgrozījumu, audzējot kaut kādu ekoloģisku pļavu. Tas ir tā kā vāveres ritenī, gadu no gada jāsēj ir vairāk, jānovāc vairāk, lai to izdarītu, vajag vēl vairāk izejvielu un jaudas, atkal jāņem aizdevums, tas būs jāatdod, utt. Praktiski lauksaimniekiem būtu jābūt pietiekamiem resursiem un spējām, lai izkļūtu no šī intensīvā skrējiena. Tam būtu jābūt paredzētam, lai šī tehnoloģiju maiņa tiktu īstenota.

Jau ar 2022. gadu tiks ieviesta un īstenota jaunā KLP reforma, par kuras principiem vēl šobrīd notiek aktīvas diskusijas. Katra nozare un industrija cenšas ielobēt sev izdevīgākus nosacījumus, bet lēmumu pieņemējiem ir sarežģīts uzdevums pieņemt lēmumus, kas atbilst kopējiem mērķiem. Šie mērķi ir diezgan skaidri, bet nav skaidrs, kā tie tiks sasniegti.

Arī 2030. gads nemaz nav tik tālu, un, zinot, kādas izmaiņas ir paredzētas, šobrīd nopietni jāizvērtē, kādas investīcijas veikt un kādā virzienā attīstīties. No mērķiem izriet, ka ieguldīt, piemēram, aviācijā, ostās un tamlīdzīgā infrastruktūrā būtu neloģiski, ja plānots būtiski samazināt vai pat likvidēt lielāko daļu no šodienas ierastās izejvielu un preču pārvietošanas. Ja enerģētikā vairs neizmantos akmeņogles, gāzi un naftu, tad ko pārkraus un pārvadās? Tāpat plānots nozīmīgi samazināt graudu un minerālmēslu apjomu, kas arī ir nozīmīga transporta un loģistikas nozares sastāvdaļa.

Tai pašā laikā izbrīna fakts, ka, neskatoties uz gaidāmajām pārmaiņām, pie mums turpinās “viss pa vecam” stratēģija. Tiek aktīvi izcirsti meži, apgūtas jaunas lauksaimniecības zemes, iekārtoti intensīvi sējumi, investēts jaudīgā tehnikā un pārstrādes jaudās, kāpināts eksports. Ir pēdējais laiks padomāt uz priekšu, ko un cik mēs patērēsim, ko un cik ražosim, ko liesim bākās un kā iegūsim enerģiju.

Novērtē šo rakstu:

25
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viena mācība gan, ja jebkad “ejat politikā” – rūpējieties par sevi!

FotoPROGRESĪVO valde aizmuguriski un negaidīti ir izslēgusi mani no partijas par neseno interviju. Manuprāt, lēmums par tā pieņēmējiem pasaka vairāk, nekā es jebkad spētu ietilpināt kādā savā komentārā.
Lasīt visu...

12

Omega vēlētāja vilšanās

FotoAizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices blēža vaukšķi, bet pati KPV LV iekļāvās Kariņa valdībā un stāvēja pie esošo nejēdzību šūpuļa.
Lasīt visu...

12

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

FotoDārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu, lai vaicātu, vai tiesa, ka tagad divi vīrieši varēs juridiski nostiprināt savas “ģimenes” attiecības un tikt valsts atzīti par “ģimeni”?
Lasīt visu...

15

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

FotoTeikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka par uzpurņu nenēsāšanu ļaudis varēs sodīt, veseliem cilvēkiem aizliegs pulcēties un diennakts tumšajā laikā nedrīkstēs atrasties ārpus telpām, piemēram, lai izietu uzpīpēt vai ieelpot svaigu gaisu (šī absurdā norma pašreiz gan nav spēkā, taču no tās atgriešanās neesam pasargāti), tālab pilnveidoju un papildināju savus ukazus. Knariņu valdība ir laidusi pasaulē arī vairākus groteskus noteikumus auto un citu riteņratu stūrētājiem, taču kā kājāmgājējs es šajā jomā atturos izteikties.
Lasīt visu...

18

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

FotoVispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta par četriem mēnešiem.
Lasīt visu...

6

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

FotoLevits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu. Par to būs šis raksts. Mēs 30 gadus salīdzinām sevi ar sliktākajiem piemēriem. Priecājamies, ka mums iet labāk. Kā Levits šodien - ka mums IKP kritis mazāk. Es saku, ka es redzu citādāk. Un tagad par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

12

Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams

FotoŠeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā un kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams. Protams, daudziem ir cits viedoklis un ceru, ka tam ir loģisks pamatojums.
Lasīt visu...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

Atbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām....

Foto

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

Pēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu...

Foto

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka...

Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...