Lauki un klimats: vai mēs vispār nojaušam, kādas pārmaiņas mūs sagaida jau pārredzamā nākotnē?

Kovid-19 (covid-19) vīruss ir paņēmis ķīlniekos visu pasauli. Arī Latvija nav izņēmums. Cilvēce atrodas jaunu un nebijušu izaicinājumu priekšā. Negantais SARS-CoV-2 vīruss ir pārņēmis visu zemeslodi. Latvijas Republikā šī sērga ienāca 2020. gada 13. martā. Šī sērga bija pēkšņa un nelūgta kā salna Jāņu dienas priekšvakarā. Šis jaunais koronavīrusa paveids pārsteidza gan mūsu valdību, gan mūsu sabiedrību nesagatavotu. Neviens šo nelaimi nebija gaidījis. Daudziem, uzzinot par kovid-19 (covid-19) ekspansiju, sākās panika. Latvijas Republikas valdībai diezgan lielā steigā nācās pieņemt smagus, sāpīgus un sarežģītus lēmumus. Ministru kabinetam (premjerministra Artura Krišjāņa Kariņa vadībā) un 13. Saeimai (Saeimas Prezidija - Ināras Mūrnieces, Marijas Golubevas, Andreja Klementjeva, Dagmāras Beitneres-Le Gallas, Ineses Lībiņas-Egneres – vadībā), darbojoties krīzes apstākļos, nācās lemt par sabiedrības drošības un veselības aizsardzību. Dažiem no mums valdības lēmumi var šķist muļķīgi un neloģiski. Dažiem no mums valdības lēmumi var šķist absurdi, tomēr mums ir jāatceras, ka mūsu valdība darbojas visu Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēs. Gan 13. Saeimas deputāti, gan Ministru kabinets (Artura Krišjāņa Kariņa, Arta Pabrika, Jāņa Bordāna, Edgara Rinkēviča, Jāņa Vitenberga, Jāņa Reina, Sanda Ģirģena, Ilgas Šuplinskas, Naura Puntuļa, Ramonas Petravičas, Tāļa Linkaita, Daniela Pavļuta, Kaspara Gerharda, Artūra Toma Pleša sastāvā) rūpējas par mūsu drošību, veselību un labklājību. Valdība cenšas izdarīt visu iespējamo, kas vien ir tās spēkos, lai izglābtu Latvijas valsti un latviešu tautu no kovid-19 (covid-19) dzelžainajām skavām. Par nelaimi, daudzi mani tautieši ir zaudējuši ticību mūsu valdībai. Taču bez ticības mūsu valsts un tauta ir vāja. Stiprināsim Latvijas valstiskumu caur ticību sentēvu Dieviem. Spēcināsim mūsu valdību caur lūgšanām Latvju Dieviem. Aizlūgsim Latvju Dievus par mūsu tautu šajā pandēmijas laikā. Lūgsim Latvju Dievu svētību gan sev, gan savai valstij. Lai Latvju Dievi mūs svētī!
Mīlestību un iecietību mums visiem vēlot, Skolnieciņš no Pokaiņu meža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#kovid-19 #covid-19 #koronavīruss #kroņvīruss # SARS-CoV-2 #valdība #MinistruKabinets #13.Saeima #drošība #patriotisms #Tēvzeme #Latvija #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pacietība #veselība #drosme #Skolnieciņš #Senpokaiņi #PokaiņuMežs

Atbildēt

Vispārēja zemes nacionalizācija ar tai sekojošu kolektivizāciju! Likvidēt privātīoašunu

Atbildēt

»

Nu tad nerij tos sūdus, kas cilvēku degradē līdz krievam!

Atbildēt

"Pandēmijas kontekstā daudzas pārmaiņas jau šobrīd notiek attiecīgajā virzienā. Būtiski samazinās cilvēku pārvietošanās, ceļojumi, vairāk ēdiena tiek gatavots mājās, ir tendence migrācijai uz laukiem un cilvēku vēlmei pašiem audzēt sev pārtiku."
-------------------------------------
Pandēmijas ietekmā strauji pieaug atkritumu apjoms it īpaši videi nedraudzīgo dažādu plastikāta iepakojumu un viereiz lietojamo trauku izskatā.

"Jebkuram zemniekam vajadzētu būt sapnim, ka visa viņa saimniecības zeme ir apkārt viņa mājai vai saimniecības centram. Papildus tam zemei ir jābūt īpašumā vai garantētā izmantošanā ilgtermiņā."
-----------------------------------------
Raksta autors ir lasījis E.Virzas "Straumēnus"- tas ir labi, klasiķi ir jālasa.

Atbildēt

Tai pašā laikā izbrīna fakts, ka, neskatoties uz gaidāmajām pārmaiņām, pie mums turpinās “viss pa vecam” stratēģija. Tiek aktīvi izcirsti meži, apgūtas jaunas lauksaimniecības zemes,...
----------------------
Lavijā pēdējo 30 gadu laikā mežs tikai palielinās, gan platības ziņā no 42% 1990.g. līdz 52% 2020.g., gan koksnes krājas ziņā no apm.400 milj.m3 1990.g. līdz 630 milj.2020.g.

Atbildēt

»

Visi bez tevis zina, ka batraks, tas ir krievs, kas parazitē lauku vidē.

Atbildēt

Sobrīd ceļojums pa Latviju ir emocionāli smags - pirmā aktualitāte ir izcirstie meži un zūdošas ainavas fiksēšana. Kādreiz lielo mežu vietā - krūmi, brikšņi un uzplēsti izcirtumi. Ir teritorijas, kas īpaši traģiski izceļas, kā likums, tie ir ekonomiski nabadzīgie novadi. Viens no tādiem ir areāls ap Lielkalniem. Turpat rosīgā Smiltene, Silavas meža pētīšanas stacija. Raksturīgi, ka mežu izciršana nav cēlusi vietējo iedzīvotāju labklājību, vienīgi noplicinājusi un pārvērtusi murgā kādreiz skaisto novadu.

Atbildēt

»

novirzās Zemes rotācijas ass un Golfa straumes pllūdums.

Atbildēt

»

Tieši tāpēc cilvēkiem jādzīvo pēc kopienu likumiem,nevis pēc jūdu (Romas) likumiem.
Latvijā meži ir ne vairāk kā 12% no tā saucamās mežu platības.Kailcirtes,jaunaudzes,karjeri nav meži.Ja nu rodas šaubas tad ir meža definīcija.
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki, arī krūmi. Meža ekosistēmā ietilpst arī pamežs un zemsedze, kā arī tiem raksturīgi noteikti meža dzīvnieki. Liela loma ir arī meža augsnē esošajām baktērijām, aļģēm un sēnēm. Starp šiem organismiem pastāv komplicētas barības ķēdes.

Atbildēt

2019.g. sākās Saules aktivitātes kritums, kas būšot cēlonis globālajai atdzišanai no 2024.g. Neviens īsti nezina, kādās attiecībās pašlaik darbojas antropogēnie un ģeokosmiskie faktori klimata pārmaiņās. Vēsturisko periodu aspektā ģeokosmiskie dominē viennozīmīgi.

Atbildēt

uz resnajiem glupajiem, kuri rij un rij un rij...nu viņam rodas tādi plāni. Kā viss notikS??? hitlers un stāļins arī plānoja...

Atbildēt

»

atkal pieķēzījis visas vietas.

Atbildēt

»

ar savu murgu palagu.

Atbildēt

»

Pieriebies esi ar savu Krievijas reklāmu līdz vemšanai.

Atbildēt

Labs raksts ar loģiskiem secinājumiem.Esošie, lielie lauksaimnieki ir pakļauti bankrotam, tuvā nākotnē, bet tukša vietā nepaliks, viņu vietā nāks banku korporācijas, kuras turpinās saimniekot ekoloģiski.

Atbildēt

»

To, kuri kritizē Latvijas pārtiku, visas veselības problēmas nav no ēdiena, bet gan no Krievijas importētās ļergas, ko jūs rijiet kā lopi. Tā ir taisīta no Ķīnas spirta, bet tas savukārt no kanalizācijas fekālijām. Pašā Ķīnā to izmanto tikai kā piedevu benzīnam bet, kurš to mēģina notirgot dzeršanai, vienkārši publiski soda ar nāvi, jo ķīnieša dzīvībai un veselībai ir nozīme.

Atbildēt

»

Paēstu pusgadu to barību, ko izbaro tava saprāta brāļiem Krievijā un būtu laimīgs par pēdējo sūdu no mūsu lielveikala.
Как уничтожают население РФ с помощью пальмового масла
По плодам их. Документальный фильм Аркадия Мамонтова - Россия 24 /youtube/

Atbildēt

Laika pārmaiņas notiks tik un tā

Atbildēt

»

Tātad, kam pieder graudu iepirkšana un realizācija. Kur tos aizved un par cik ?
Kādas kvalitātes graudus ieved atpakaļ Latvijā un no kurienes. Jā un vēl, kam to visu izbaro šie piznesmeņi.

Atbildēt

»

Tā nav pārtika, tavai zināšanai. Pilnīgi neviena prece lielumveikalā neatbilst cilvēku ēdiena definīcijai.

Atbildēt

»

...un vēl par mežu...zini, cik zviedru kooperatīvam Sodra ir īpašnieku ?...ap 50 000, ja nemaldos...un pašreiz pieder viņiem ap 200 000 ha meža Latvijā...a tā ir 1/30 daļa no visas valsts...un ne jau Sodra vien te šiverē...

Atbildēt

Enerģijas patēriņš pieaug. Jāatsakās no datoriem un personiskā transporta. Atjaunojamā enerģija? Kā cilvēki sildīsies aukstās bezvēja ziemas naktīs? Kad termometrs - 30?
Fufelis! Cilvēks nespēj paredzēt, kāds laiks būs pēc 10 dienām. Kur vēl pēc 10 gadiem.

Atbildēt

»

Ne tikai sevi, bet arī tavus smirdīgos sugas brāļus, Latvijā ievazātos krievu batrakus, pabarot un vēl eksportēt.

Atbildēt

»

...:D...par mežu...laba 1 ha kailcirtes cirsma cik maksā ?...ap 20 000 ?...nu re...vajag 100 ha meža, jādara (pēc iestādīšanas un pāris kopšanām) nav nekas...ja ciršanas vecums 100 gadi, tad katru gadu cirtīsi 1 ha, kas dos 20 000 ieņēmumu gadā...un viss...tikai...100 ha ir 1 kvadrātkilometrs...un tādu kopā ar LIZ Latvijā ir tikai 65 000...to es stāstu...intensīva lauksaimniecība un meža audzēšana nevar nodrošināt "mūsdienu prasībām" atbilstošu dzīves līmeni 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju...:)

Atbildēt

»

Cik var šo sviestu skandināt... Kāds bads? Kurā vietā? Cik pārtikas mēs izmetam misenē? ES ir jāīsteno šī politika.

Atbildēt

»

Ātrāk masām beigas!

Atbildēt

»

Tups un vēl tupāks!
Lai apstrādātu zemi nekāda mehanizācija nav vajadzīga.
Minerālmēslus,pesticīdus un herbicīdus tu vari pa tiešo bērt uz šķīvja.
Iesaku vikipēdijā aplūkot meža definīciju.
Viens cilvēks strādājot ne vairāk ka divas stundas dienā var apsaimniekot vismaz paris hektārus,bez tehnikas,ražas daudz augstākas kā konvencionālajiem lauksaimniekiem,par pašizmaksu nemaz nav ko runāt.Pagaidām zināmais "rekordists"ir Zeps Holcers,56 ha,viens un bez tehnikas.
Par sevi,es to esmu pierādījis praksē,tas ir mans dzīvesveids.

Atbildēt

»

...lai apstrādātu 65 000 kvadrātkilometru lauksaimniecības zemes un mežu (kas ir Latvija), rupji rēķinot ir vajadzīgi 65 000 mehanizatoru, tehnika, nafta un minerālmēsli...un tad nu rēķini, ar ko nodarboties (lai vispār saņemtu kaut kādu algu) tiem pārējiem ap 1,5 miljoniem...par mūsu laukiem ir tā...pilnīgi piekrītu raksta autoram, ka jāatbalsta ir sīkie, visi "eko" un "bio" laukos utt., mākslīgi radot nodarbinātību, lielie pasaules populācijas barotāji ir jāsāk "apzāģēt"...tanī pašā laikā pēkšņi apgriezt "lielražotājus" vienkārši nav iespējams, jo tie graudi pasaulei ir vajadzīgi...

Atbildēt

»

Latvija patreiz nespēj sevi ne pabarot ne apģērbt,tuvākajā nākotne tu par to pārliecināsies.
Nevajag jaukt pārtiku ar pārtikas aizvietotājiem.
Kad pēdējo reizi biji Latvijas laukos?

Atbildēt

»

...:D...redzi...Latvija šobrīd saražo 7-8 reizes vairāk graudu, nekā pati patērē...Nigērijas, Irānas un vēl dažu citu "kviešu lauciņš"...cilvēki, aitas un kāmji ēd un slavē...un, ja ES tiešām sāks piemaksāt par "neaudzēšanu", kā tagad subsidē "audzēšanu", tad kādi 15 000 000 nigēriešu, irāņu, malaiziešu vai citu tautību pārstāvjiem nāksies meklēt, kur ņemt maizi...a 15 miljoni, rupji skaitot, ir 3 Baltijas...un tā ir tikai mazā Latvija, ja paņemt ES kopā, tad joki nebūs...:)

Atbildēt

»

Ja interesē, tad, lūdzu, sniedziet atbildi, kur un kā tas izpaužas. Paldies par atbildi!

Atbildēt

Autors, apgalvojot par pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, diemžēl, ir atpalicis no reālās situācijas Latvijas teritorijā.
Ja PIETIEK kaut ko saprastu no tā, kas ir atjaunojamie energoresursi, tas būtu jau gadus 10 iepriekš veicis neatkarīgu izmeklēšanu arī par to kā ar reideru metodēm, iesaistot gnīdas no bandītiskiem grupējumiem (apsardzes firmeles), Latvijā tiek iznīcināti jebkādi centieni ražot un izmantot šos atjaunojamos energoresursus.
P.S. LL – sarakste ar Jūsu ekselenci ir saglabāta – Jūsu vienaldzība vai diletantisms tikai pierāda ka esat pārāk augstās domās par sevi un Jūs Latvijas nākotne neinteresē.

Atbildēt

29.03.2021 00:04
Vjačeslavs Dombrovskis: Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? 

Vjačeslavs Dombrovskis,
politiskās kustības “Republika 2030” iniciators

Atbildēt

»

Nu beidz melot!Bads tiek mākslīgi radīts,tapat kā aitas un kāmji,kas pārvērsti no cilvēkiem.

Atbildēt

Sovereign Debt and Financing for Recovery after the COVID-19 Shock: Preliminary Report and Recommendations

AUTHOR(S): G30 Working Group on Sovereign Debt and COVID-19
YEAR: 2020
PAGES: 30
ISBN:



Šajā provizoriskajā ziņojumā tiek aplūkots pašreizējais valsts parāda stāvoklis jaunattīstības valstu valstīs, ņemot vērā COVID-19 pandēmiju. Tā brīdina par zaudētas globālās izaugsmes desmitgades perspektīvu bez steidzamas, saskaņotas un noturīgas politiskas atbildes, un tā aicina institucionālos, privātos un daudzpusējos kreditorus pielāgot savus aizdevumu līmeņus un politiku, lai mazinātu būtisku, ilgtermiņa aizdevumu līmeni. ekonomiskie zaudējumi visā pasaulē.

Ziņojumā tiek lūgts SVF, Pasaules Bankai un citiem parastajiem kreditoriem palielināt likviditātes nodrošinājumu krīzes situācijās nonākušajām valstīm un pastiprināt sadarbības pasākumus, lai maksimāli palielinātu aizdevumu iespējas un efektivitāti. Tas vēršas arī pie jauniem starptautiskiem aizdevējiem, piemēram, Ķīnas, aicinot viņus novirzīt savus resursus globāli koordinētiem parāda pārvaldības centieniem. Šeit identificēto dalībnieku plašais loks uzsver pilnīgas sadarbības nozīmi parādu pārvaldībā, lai ārkārtas finansējumu novirzītu sabiedrības veselības un noturības pasākumu nodrošināšanai, nevis papildu parāda atmaksai. Ziņojumā papildus uzsvērta nepieciešamība elastīgāk izsniegt kreditēšanas un piesardzības politiku, ņemot vērā bezprecedenta apstākļus, ko piedāvā COVID-19, lai apmierinātu jaunattīstības un parādu grūtībās nonākušo valstu pastiprinātās vajadzības. Neveicot ātru un disciplinētu šajā ziņojumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu, COVID-19 krīzes rezultātā liela daļa pasaules valstu var nonākt dziļā un ilgstošā ekonomikas sile.
Lai lasītu pilnu preses relīzi par provizorisko ziņojumu, noklikšķiniet šeit.
Lai skatītos G30 provizoriskā pārskata palaišanu, lūdzu, noklikšķiniet šeit.



Dziļās pasaules finanšu “kovidafēras” stratēģi Grupa 30.

https://group30.org

Atbildēt

kovidafēra, lokdauni, haoss, sociālie nemieri.

Finansistu grupa Grupa-30 izstrādājusi stratēģiju 2026.-2028. kā valstīm cīnīties ar haosu un sociāliem nemieriem.

Sāciet nopietni uz visu to raudzīties!

Dziļās pasaules finanšu “kovidafēras” stratēģi Grupa 30.

https://group30.org


Reviving and Restructuring the Corporate Sector Post-Covid: Designing Public Policy Interventions

AUTHOR(S): G30 Working Group on Corporate Sector Revitalization
YEAR: 2020
PAGES: 74
ISBN: 1-56708-181-9

Post-Covid korporatīvā sektora atjaunošana un pārstrukturēšana: valsts politikas iejaukšanās plānošana

AUTORS (-I): G30 korporatīvā sektora revitalizācijas darba grupa
GADS: 2020. gads
LAPAS: 74
ISBN: 1-56708-181-9
Šajā ziņojumā tiek novērtēta līdzšinējā politiskā reakcija uz Covid-19 krīzi un sniegts ieteikumu kopums turpmākās ekonomiskās politikas veidošanai. Autori uzsver, ka, lai gan Covid-19 ekonomisko krīzi līdz šim raksturoja nelikviditāte, maksātnespēja daudziem uzņēmumiem var nākties rasties, turpinoties pandēmijas ekonomiskajai spriedzei. Ņemot to vērā, ziņojums iesaka pāriet no plaša mēroga likviditātes atbalsta uz mērķtiecīgākiem pasākumiem, kuru mērķis ir saglabāt finanšu sistēmas veselību, kā arī atbalstīt uzņēmumus, kas, iespējams, būs dzīvotspējīgi pēc pandēmijas.

Ziņojumā ietvertie ieteikumi ir saistīti ar pamatprincipiem, kas saistīti ar korporatīvā sektora ilgtermiņa veselības nodrošināšanu, efektīvu resursu sadali un nodrošinājuma postījumu novēršanu. Tas prasa piesaistīt sviras gan privātajā, gan publiskajā sektorā, lai atbalstītu korporatīvo sektoru, vienlaikus nodrošinot, ka finanšu sistēmas neietekmē negatīvi korporatīvo uzņēmumu finanšu stāvokļa palielināšanās. Vajadzības gadījumā ziņojumā valdības tiek mudinātas sniegt valsts finansētu atbalstu. Tomēr, ņemot vērā potenciālu maksātnespēju, kas slēpjas zem korporatīvās pasaules virsmas, autori vienlaikus uzsver nepieciešamību ļaut tirgus spēkiem vismaz daļēji vadīt turpmāko ekonomisko atbalstu. Tas atbilst plašākai tēmai par atbalsta apjoma un milzīgā apjoma samazināšanu, kas raksturoja ekonomikas politikas ietvarus pandēmijas agrākajos posmos. Ziņojumā uzsvērts, ka, ja visaptverošas darbības tiks veiktas agri, korporatīvās grūtības neierobežos atgriešanos pie spēcīgas izaugsmes pasaulē pēc Kovididas.
Lai lasītu pilnu preses relīzi par provizorisko ziņojumu, noklikšķiniet šeit.
Lai skatītos G30 īpašo ziņojumu palaišanu, lūdzu, noklikšķiniet šeit.

Atbildēt

...doma autoram pilnīgi pareiza...ir tikai viens "bet"...homo sapiens populācija aug straujā tempā, vienā brīdī tai vienkārši pietrūks pārtikas...un nelīdzēs arī ģenētiski modificēto šķirņu ražība...pat ja ES īstenos kaut daļu no rakstā minētā, vēl kāds Āfrikā, DA Āzijā un citur vienkārši nomirs badā...baigi skarba tā šodienas realitāte...

Atbildēt

un poliekonomija..

Kovidafēra un vakcinācija. Inkluzīvais kapitālisms, ko paredz ieviest līdz 2030. gadam. Līdz 2025. gadam LV iedzīvotāju skaits ar lokdauniem un vakcināciju samazināsies uz usi. Līdz ar to uz pusi samazināsies patēriņš un vajadzība pēc lauksaimniecības produktiem.

Inkluzīvais kapitālisma paredz likvidēt īpašumtiesības un citas cilvēktiesības.

Tomēr par to nerunā, viss turpinās pa vecam tāpēc, ka par to nedrīkst runāt.

Rakstā minētie plāni 2030. gadam tiek reāli plānoti Davosas un Romas klubu proritātēs:

1. Deindustrializācija,
2. Iedz. skaita samazināšana,
3. Valsts suverenitātes zaudēšana
4. Pasaules valdībaz izveide ar inkluzīvo kapitslismu, elektronisko naudu un globālo korporāciju globālu pārvaldi - privātu policiju, prokuratūru, tiesu .

Atbildēt