Iesaki rakstu: 
Man ir ļoti skumji, kad dzirdu ziņas, ka atkal tiek lemts par kādas lauku skolas slēgšanu. Tādu gadījumu, kad skolu tiešām nav izredžu noturēt pie dzīvības, ir maz. Daudz biežāk tiek piesaukti ekonomiskā izdevīguma un izglītības kvalitātes iemesli.
Atļaušos gan teikt, ka lielā daļā gadījumu tā ir vieglākā ceļa izvēle, no novadu vadību puses. Vienkārši – ērtāk ir pārraudzīt vienu lielu, nevis trīs mazas skolas.
Nesen izskanējušas ziņas, ka Kuldīgas novada vadība lemj par četru lauku skolu slēgšanu. “Jaunās vienotības” vadītajā novadā iecerēts slēgt skolas Ēdolē, Nīkrācē, Kabilē un Turlavā.
Šis gadījums ir vienlaikus arī ļoti simbolisks. Turlavas pagasts ir vieta, kurā mitinājušies kuršu dižciltīgo pēcteči – kuršu ķoniņi, kas savu brīvību un brīva cilvēka tiesības spēja saglabāt pēc Krusta kariem, gadu simtiem, caur vācu muižniecības dominancei. Piedevām vēl aizstāvēja savas brīvu cilvēku tiesības, uzvarot vācu muižniecību tiesā pie krievijas cara. Savukārt Kabile ir pilsēta, kuru 1946.gadā ieņēma un no padomju varas uz vienu dienu atbrīvoja nacionālie partizāni.
Kādēļ to pieminu? Tādēļ, ka tas spilgti parāda atšķirības vērtību izpratnē! Mūsu vectēvi un sentēvi par savu zemi, pilsētu, pagastu bija gatavi cīnīties, nežēlojot dzīvības un līdzekļus (ķoniņu prāva pret muižniekiem ilga gandrīz gadsimtu!). Ar kādām tiesībām mēs likvidējam to, kas iepriekš veidots un saglabāts? Mūsdienu vadošie savas ērtības dēļ gatavi pārvilkt svītru mazajiem lauku miestiem!
Jā, tieši to arī tas nozīmē! Ja kādā lauku pagastā nav pieejama skola, jauna ģimene ar bērniem to par savu dzīvesvietu, visticamāk, nekad neizvēlēsies!
Ogres novadā mūsu komandai ir skaidrs uzstādījums – par katru cenu nodrošināt skolu ikvienā pagastā! Šobrīd tikai vienā pagastā skola pārtraukusi darbību, un mēs aktīvi meklējam veidus, kā skolu atkal atvērt. Esam uzcēluši jauno ģimnāziju.
Jā, skolu saglabāšana un uzturēšana nav ne lēta, ne vienkārša! Bet arī Brīvība nav ne lēta, ne vienkārša! Un brīva var būt tikai izglītota un gudra tauta!
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
