Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Lauku veča pārdomas

Pietiek lasītājs
31.10.2017.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādu laiciņu paslimoju un klusēju, tādēļ esmu ļoti sakārojies izteikt savas domas par notiekošo gan novadā, gan Latvijā, gan pasaulē. Šodien man ir sajūta, ka politiķi un dažādu rangu vadītāji uzvedas līdzīgi kā pavasarī no kūts pirmoreiz pļavā izlaisti teļi - pakaļas pa gaisu un katrs dragā, kurp acis rāda, bez kādas sajēgas. Šodien gan te, gan tur, gan visvisur tiek darītas dažādas ēverģēlības, kas man nepatīk un ko nevajadzētu pieļaut. Manas pārdomas ir gana kritiskas un asas - tā labāk pielec.

Pirms pāris mēnešiem mediju telpā kā karsta bija ziņa par eksprezidenta Gunta Ulmaņa neielaišanu Saeimas ēkā. Atceros, kā skolotāja mums - trešās klases skolēniem 1958. gadā stāstīja par līdzīgu notikumu pie Smoļnija vārtiem Petrogradā, šķiet, 1918. gadā, kad latviešu tautības sargkareivis Ļeņinu bez caurlaides neielaida. Proletariāta vadonis sagaidīja sardzes priekšnieku - arī latvieti - Petersu, kurš tūlīt gribēja sargkareivi bargi sodīt, taču Ļeņins to nepieļāva. Sargkareivis ir pelnījis uzslavu, jo ir priekšzīmīgi pildījis savus pienākumus. Viņi abi - gan Ļeņins, gan Ulmanis - taču apzinājās, ka ies ne tikai uz tirgu skābus kāpostus pirkt. Šī bija tāda liriski vēsturiska atkāpe, lai iesildītos, bet tagad gan pie lietas. Par ko tad visvairāk vajadzētu domāt un uztraukties?

Pirmkārt - stratēģija un taktika pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, kur viskārotākais, protams, bija Rīgas mēra krēsls. Ušakovs un Misters 20% (Andris Ameriks) tradicionāli turējās cieši kopā kā zāģa zobi un centās sevi slavēt, bet no jebkādas kritikas sparīgi izvairījās. Taču pašpārliecinātie Nila gāzēji - gan vecās, gan jaunās partijas nespēja vienoties kā komanda, un gandrīz katra partija izvirzīja savu sarakstu un savu mēra kandidātu. Manuprāt, vienotībā (es šeit nedomāju partiju Vienotība) ir spēks, nevis sašķeltībā. Vai tad tiešām nevarēja vienoties par VIENU, SPĒCĪGU SARAKSTU pretī Ušakovam un Amerikam? Cik tālu tad iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās tika Belēvičs? Bet bija tik pašpārliecināts, ka startēja no Zaļās partijas, nevis no apvienības ZZS. Un cik smuki runāja! Pat man patika!

Un vēl kas. Publiska atteikšanās no sadarbības ar Saskaņu Rīgas Domē, manuprāt, ir muļķīga. Ja Tu esi pārliecināts par vismaz 51%, tad, lūdzu, spļauj laukā kādas sarkanās līnijas gribi, protams, saprāta robežās, bet, ja Tev bikses trīc par 5 vai 7 procentiem, tad Tu uzreiz parādi, ka Tu esi nekomunikabls, uzpūtīgs vienpatis, ar Tevi nav iespējams strādāt komandā, par Tevi nav vērts balsot. Šāda pozīcija, šāda nostāja atbaida vēlētāju.

Manuprāt, arī pašvaldību vēlēšanu likumdošanā ir daudz nepareizību. Pašvaldības taču nodarbojas galvenokārt ar saimnieciskiem, sociāliem u.t.t. darbiem savā teritorijā, politikas ir ļoti maz, tad kādēļ kandidēt vēlēšanās var tikai no partiju sarakstiem? Tādēļ jau tiek dibinātas Pampāļu, Bambāļu un citas dīvainas partijas, lai tikai tiktu pie siles (krēsla).

Uzskatu, ka partiju sistēma Latvijā ir ļoti degradējusies. Vērojot, piemēram, Āboltiņas un Zaķa izdarības iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā un pēc tām, katram normālam cilvēkam zūd vēlme iet politikā un stāties kādā no nenormāli daudzajām partijām, kurām ļoti bieži ir īss mūžs, nav nopietnas politiskas idejas, ir tikai mērķis - iesēsties siltos krēslos.

Dīvaini ir tas, ka kandidēt pašvaldību vēlēšanās var, sākot jau no 18 gadu jaunuma. Cilvēciņš labi, ja ieguvis vidējo izglītību, bez dzīves pieredzes, labi, ja vairs nav finansiāli vai citādi atkarīgs no vecākiem - viņš var būt tikai paklausīgs izpildītājs, ne lēmējs. Savulaik Augstākajā Padomē mans krustdēls ar 25 mūža gadiņiem bija jaunākais deputāts, tomēr ar augstāko izglītību ekonomikā un nelielu darba pieredzi, tomēr arī tad deputāts Bērzs no Liepājas viņu savā grāmatā - piemirsu nosaukumu - saukāja par jauno gailēnu.

Vismaz vietvaru vēlēšanās jāļauj startēt arī bezpartejiskiem kandidātiem, jo partijnieki ir tikai daži procenti no kopējā iedzīvotāju skaita - partiju sistēma tautā nav populāra, un pie amatiem (krēsliem) atkal tiek tikai daži procenti partiju biedru. Uzprasās jautājums - ko pārstāv mūsu vietvaru deputāti - dažu nīkulīgu partiju intereses, vai tautas intereses. Jautājums nopietns, un par to nopietni jādomā.

Otrkārt - Latvijas finanšu situācija un finanšu vadība. Manas aizdomas apstiprinājās, kad uzzināju, ka LIAA šefs Andris Ozols un finanšu ministre Dana Ozola ir vīrs un sieva ar bērniem (ģimene). Uzskatu, ka tas nav pareizi, ja viena ģimene stūrē, kūrē, vada, regulē faktiski visu Latvijas naudas maciņu - gan valsts budžetu, gan Eiropas, gan visādas citādas investīcijas. Neprotu precīzi definēt, bet šeit var rasties nevis interešu konflikts, bet gan interešu pārlieka sakritība, saskaņa un tad - nedod Dievs! Par Andrīša draiskulībām ar naudiņām daudzas reizes ir dzirdēts televīzijā u.c. Arī man labi zināms cilvēks ir cietis no Andrīša procentiem, tomēr tas nav juridiski pierādāms.

Neskatoties uz Danas šahistes kombinatora spējām, šīgada budžets bija diezgan negatavs un nervozi jālāpa līdz pat 2016. gada beigām. Es ļoti nepatīkami pārdzīvoju faktu, ka Latvijas gada budžets ir septiņi ar kapeikām miljardi, bet valsts parāds - aptuveni 10 (desmit) miljardi. Negribu, lai mani mazbērni staigā ar plikām pakaļām un izbadējušies. Mums ir taupīgi, apdomīgi jātērē mūsu līdzekļi šodien, rīt u.t.t., nevis 29 miljoni (!!!) jāizdāļā deputātu kvotās, vai līdzīgās nejēdzībās. Patiesībā tā ir vāji slēpta kukuļošana.

Vai mums vajag pompozas un dārgas Latvijas simtgades svinēšanas, ja liela daļa STRĀDĀT un arī VAIROTIES spējīgo tautiešu ir svešās zemēs, bet mūsu lauku skolas un arī lauki vispār milzu ātrumā tukšojas un mums jāmeklē darbinieki ārzemēs - ja šodien vēl nē, tad rīt noteikti?

Mums ir ļoti, ļoti daudz visvisādu iestāžu, organizāciju, valsts pārvaldes struktūru, kas nevienam klibam sunim nav vajadzīgas. Piemēram, Privatizācijas aģentūra. Masveidīgās privatizēšanas sen jau beigušās - palikuši vien daži stratēģiski objekti, (Inčukalna gāzes krātuve, Lattelekoms, LMT) par kuru likteni vienalga lems valdība, Saeima un dažādi dārgi konsultanti, bet ne aģentūra. Arī, kad, paklausot Briseles spiedienam, par apsmiekla cenu (aptuveni pusotra līdz divu gadu bankas peļņas apjoms) Straujuma pēdējā mirklī pārdeva toreiz valstij piederošo un labi pelnošo banku Citadele. Kur pazuda daudzo bankas ēku vērtība, infrastruktūras un aprīkojuma vērtība?

Privatizācijas aģentūra Straujumas avantūrai nepiekrita, un steidzīgi bija jānomaina tās vadītājs. Un nevajadzēja nekādu konkursu! Pāris dienas, un paklausīgu aģentūras vadītāju atrada.

Vajadzīgo, derīgo iestāžu darbinieku skaits ir neprātīgi, pārspīlēti liels. Nu, piemēram, Ikšķiles skolotājs gandrīz viens pats sarēķināja skolotāju algu reformas projektu gandrīz tikpat labi, kā Šadurskis ar matemātiķa izglītību un 200 (aptuveni divi simti!!!) savas ministrijas darboņu palīdzību. Pārdesmit, nu labi, divreiz pārdesmit, tātad 40 darbinieku Šadurska ministrijā būtu atliku likām gana.

Paņemsim Zolitūdes procesu. Visvisādi eksperti, izmeklētāji, projektu uzraugi, un Dievs vien zina, kas vēl pēta projektu dokumentācijas, dažnedažādas skrūves, kas turēja kopā betona gabalus, pašus betona gabalus un daudz ko vēl un meklē, kurš nu būs tas vainīgais, vai vainīgie. Vai tad tiešām neviens eksperts, izmeklētājs, uzraugs u.t.t. neapjēdz, ka neviena jumta vai pārseguma konstrukcija nav spējīga izturēt kāda idiota (pēc eksprezidenta Andra Bērziņa vārdiem - slepkavas) izfantazēta bērnu rotaļu un atpūtas laukuma būvēšanu uz veikala jumta.

Ja jumts rēķināts, piemēram, 3 vai 5 tonnu sniega slodzei, tad kādēļ tur vajadzēja kraut virsū augsni puķu dobēm, granti, būvniecības tehniku, 12 paletes ar bruģakmeņiem un pēdējās divās dienās pirms traģēdijas vēl pa 5 tonnām dienā kaut kādus materiālus (klāt neesmu bijis - visa informācija no LTV1 un laikraksta Diena). Katrā ziņā uz Maksimas jumta pirms katastrofas bija DAUDZI DESMITI TONNU mantu, kas tur NEDRĪKSTĒJA būt!

Nu ļautiņi mīļie! Vai tad nav skaidrs, ka desmit vai vēl vairākkārtīga pārslodze jebkuru jumtu sagraus. Jūsu acu priekšā ir vainīgie - tas, kurš izdomāja bērnu rotaļu laukumu uz jumta, un tas, kurš to būvēja. Punkts. Vajag taču atvērt acis, ieslēgt smadzenes un aizvākt kukuļus gaidošos makus! Lūdzu, izbeidziet tiesāšanās cirku Ķīpsalas hallē, vai nezin kur vēl citur.

Toreizējam premjeram Dombrovskim gan uzradās ļoti labs IEGANSTS demisijai, lai droši varētu startēt vēlēšanās uz labu krēslu Briselē blakus Junkeram. Valdim tas tiešām sanāca VEIKSMES STĀSTS! Nevajag muļķot un tracināt tautu! Apriebies.

Kas tad ir apriebies? Mūsu tieslietu sistēma ir absolūti nespējīga, impotenta. Tieslietu ministram Rasnačam nekavējoties jādemisionē - tad nebūs blamāžas ar skapjiem vai rabarberiem. Ģenerālprokurors Kalnmeiers jau pirmajā dienā pēc stāšanās amatā plašsaziņas līdzekļos sūdzējās, ka viņa telefonā dzirdami krakšķi - viņu noklausās. Ja ir aizdomas, tad meklē, okšķerē, nevis sūdzies plašsaziņas līdzekļos!

Maizītis? Sākotnēji, kad viņš atnāca no Cēsīm uz Rīgu, šķita, ka viss ir kārtībā. Šodien, kad ir putra un nesaprašanās ar noslēpumainām pielaidēm - es pat īsti nezinu, kā to vērtēt. Čekas maisu pētniekiem arī grūti sastrādāties ar Maizīša kantori. Datora zādzība no Maizīša dzīvokļa jau ir absolūts kuriozs. Satversmi sargāt jāvar, bet savu dzīvokli nosargāt nevīžo! Un vai tiešām nozagtajā datorā nebija nekas svarīgs? Šādai personai! Pagrūti noticēt! Bet, varbūt tas ir brīdinājuma signāls SABam un Maizītim personīgi?

Bičkovičs? Ļoti labi atceros nedēļām ilgos strīdus televīzijā par to, kā viņš ieguvis Latvijas pilsonību, tomēr ļoti svarīgajā krēslā iesēdās. Juta? Tā kā Juta nu jau ir Rīgas Domē, tad nopietni jāapdomā, kā viņu godāt - par Jutu vai par Annu - mums jāzina, kādēļ viņa mainījusi savu identitāti. Skaidrībai jābūt. Ļoti, ļoti ceru, ka knābis jaunā priekšnieka vadībā kļūs darbaspējīgs un aktīvs.

Pašā knābja organizācijas un pakļautības principā gan ir kāda būtiska nepareizība. KNAB viena no funkcijām ir partiju finanšu kontrole, tādēļ neviena partija pēc būtības nav ieinteresēta stiprā knābī. Ka tikai ko nesmuku nesarēķina vai neatklāj, kā šobrīd Vienotībai un neatņem valsts finansējumu! Arī knābja pārraugam - premjeram taču nepatiks, ka knābis rakājas viņa partijas maciņā. Domāju, ka KNABa pārraudzību varētu uzticēt, piemēram, nosacīti bezpartejiskajam Valsts prezidentam.

Priecājos, ka nupat būros salikti vairāki mēra un sāta sajūtu zaudējuši maksātnespējas administrētāji. Likumdošana šinī jomā mums ir galīgi greiza. Kad kādreizējais tieslietu ministrs Bordāns gribēja ko labot, viņu padzina gan no amata, gan no nacionāļu partijas. Neērts, jo lien iekšā partiju barotnēs.

 Vaškevičs, Vilkaste. Burlaku romāna cienīgas personas, bet relatīvi mierīgi dzīvo uz brīvām kājām. Vaškevičs (Sports) cītīgi ārstējas Austrijā, Vilkaste nesaldē vis savu pakaļu āliņģī, kā pēc mūsu tautas pasaku motīviem un viņas uzvārda pienāktos, bet gan ražo filmas par to, cik nevainīgs un apmelots ir viņas vīriņš, un rāda tās pat Briseles deputātiem.

Visas oligarhu lietas arī pļurkt! Nupat gan izvilkti no šūplādes, un nu parlamentārā izmeklēšanas komisija pētīs vecos oligarhu sarunu ierakstus. Bet kādas tad ir bijušas šādu komisiju sekmes līdz šim? Nu nekādas! Varbūt šoreiz? Cerība mirst pēdējā!

Un vēl. Nezinu, kurš (varbūt Lavents?) izdomāja un nolobēja Saeimā likumu, ka mūsu latiņus pieņems apmaiņai pret apgrozībā esošu naudu līdz pat pastardienai. Nu ļoti interesanti būtu, ja Rimševičs uzdrīkstētos pēkšņi, skaļi, publiski paziņot, ka pēc 10 dienām latus vairs nemainīs. Daudzi ļautiņi tad sarosītos. Un cik viņiem daudz radu, draugu un paziņu tad saskrietu uz Ilmāra banku! Nevar taču nest un mainīt milzu summas čemodānos. Kasē daži naudas plaukti gan patukšotos, tomēr būtu skaidra bilde bez apdraudējumiem nākotnē. Tie tādi mani sapņi un sapnīši. Kaut nu kaut kas piepildītos! Ceru!

Tālāk - par būvēm - dižām un ne tik dižām. Sāksim ar to dižāko - ātrgaitas dzelzceļu no Tallinas līdz Viduseiropai. Laikā, kad sākās pirmās runas par šo būvi, ES transporta komisārs bija igaunis, ja pareizi atceros - Sīms Kallass, bet igaunis - noteikti. Esmu pārliecināts, ka ideja par šī dzelzceļa būvi pieder viņam vai viņam kopā ar viņa komandu. Igaunijai kā vistālākajai pa sauszemi, piemēram, līdz Berlīnei, no šī dzelzceļa varbūt, ka var sarēķināt kaut kādu jēgu. Latvijai, pēc manām domām, jēgas rēķināšana būs ļoti, ļoti grūta, varbūt pat neiespējama.

Mums ir par 80% savs, gan dažreiz niķīgs un problemātisks, tomēr ambiciozs un darbīgs airBaltiks, kurš pasažieriem (cilvēkiem) noteikti būs pievilcīgāks, izdevīgāks u.t.t.. Kravas? Trīs lielas, gana labi darbojošās ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja, visāda veida autotransports un arī jau esošais dzelzceļš. Nu, labi, tas nav ātrs, ir uz robežas jāpamuļļājas ar riteņu nomaiņu vagoniem u.t.t. Vai tiešām šo dažu neērtībiņu dēļ mums vajag tērēt milzīgu naudu (ne jau visu maksās ES), izčakarēt daudzas zemnieku saimniecības, izčakarēt un pārbūvēt vai pusi Rīgas, ja tiešām dzelzceļu stums cauri galvaspilsētai.

Manuprāt, nesalīdzināmi daudz lētāk un ērtāk būtu, ja jauno dzelzceļu pāri Daugavai stumtu kaut kur lejpus Doles (Rīgas) HES. Aizlaižam līdz Salaspilij kādu tramvaju, kādu trolejbusu un viss. Autobusi un takši jau paši sakārtosies. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Rīgas nečakarēšanas dēļ kādu miljardiņu naudiņas mēs noteikti ietaupītu.

Latvijas televīzijā pavīdēja ziņa, ka RailBaltikas būvēšanas ģenerālmenedžere Baiba Rubesa varētu darboties arī Latvenergo valdē, bet, vai viņa nepārpūlēsies? Tad sameklējiet apmēram 17 gadus vecu Sestdienu, kur publicēti Ojāra Kehra oficiāli deklarētie 2000. (vai 2001.?) gada ienākumi - 365 000 lati. Precīzi viens taukšķis latiņu dienā, ieskaitot svētdienas un svētku dienas. Oficiāli. Bet, viņš darbojās, ja pareizi atceros, 19 (deviņpadsmit!!!) uzņēmumu valdēs! Un nepārpūlējās!

Dabas draugi Salacgrīvā sargā no dzelzceļa dažas klibas vardītes un dažus latvāņu cerus, bet zemniekus čakarē uz urrā! Dzelzceļa cilpa uz lidostu? Pilnīgs murgs! Nu, ja tik ļoti vajag, aizvelciet no lidostas līdz TAISNAI dzelzceļa līnijai, piemēram, to pašu tramvaju, vai ko citu. Kas tas par ātrgaitas dzelzceļu, ja tam jāpiestāj pie katra staba, kā sunim? Murgs!

Tas par Latviju. Lietuva pa sauszemi ir vēl tuvāk Eiropai, taču ir mazāk ostu, laikam, ka švakāka aviācija, toties dzelzceļš un autotransports krietni tuvāk. Pārāk maz ko zinu, lai varētu ko konkrēti spriest par jaunā dzelzceļa izdevīgumu Lietuvai, tomēr domāju, ka tas ir apšaubāms. Domāju, ka mums šo dzelzceļu NEVAJAG! Vismaz pagaidām! Žēl, ka tik vēlu esmu atmodies un visu šo apdomājis. Neceru, ka esmu spējīgs ko apturēt, vai izkomandēt, tomēr domāju, ka troksnis jātaisa un, jo skaļāk, jo labāk. Varbūt, ka vismaz kaut ko vēl var palabot, vai darīt prātīgāk. Ar Jūsu palīdzību! Ceru! Ļoti ceru!

Nesen mani šokēja informācija, ka Liepājā gatavojas būvēt jaunu cietumu 1200 ieslodzītajiem par 120 miljoniem naudiņas! Ārprāts, murgs! Vai tad tur katram klientam būs plaši, individuāli apartamenti ar džakuzi, apzeltītiem krāniem un citām ekstrām? Par simt tūkstošiem naudiņas uz katru ieslodzīto tas stabili sanāk! Tad jau pat slepkavnieks Breiviks no Norvēģijas cietuma prasīsies uz Liepāju! Varbūt arī man padomāt par dzīvi cietumā, ja tādas ērtības - jumts virs galvas, ēdiens par brīvu, jāstrādā nav, maksimāls komforts.

Ceturtkārt - gribu izteikt savas domas par vēl kādu, jau uzbūvētu, mums visiem svarīgu, nozīmīgu ēku Rīgā. Gaismas pils, Nacionālā bibliotēka, Sūdu čupa. Visi šie nosaukumi izskan no tautas mutes, neviens nav manis izfantazēts, izdomāts. Gunārs Birkerts (žēl, ka nu jau vēro mūs no mākoņa maliņas) ilgi gaidīja un vairākkārt pārprojektēja atbilstoši būvmateriālu un tehnoloģiju evolūcijai savu gara bērnu un dāvanu Latvijai - bibliotēkas ēkas projektu. Ja pareizi atceros, G. Birkerts par savu projektu saņēma arī Triju Zvaigžņu ordeni.

Nu ēka, lai arī ar strīdiem, kašķiem, dārgi un ar daudziem izmaksu pārrēķiniem ir uzbūvēta, gatava, apdzīvota, apsaimniekota u.t.t., veikti arī vairāki remonti un remontiņi. Bibliotēka bija kā glābiņš Latvijas Eiroprezidentūras laikā - uz turieni (jauna, moderna ēka, pietiekoši liela) varēja droši aicināt lielu skaitu dažāda ranga viesus no Briseles un spriest un lemt visas aktuālās ES lietas.

Bet tagad manas veca, kašķīga lauku veča domas par Gaismas pili. Jau līdz šodienai par bibliotēkas ēkas ārējo stikla virsmu vienreizēju notīrīšanu no putnu sūdiem un citiem draņķiem iztērēti vairāk nekā simt tūkstoši naudiņas! Un tā katru gadu! Kaut kādi ķīmijas preču ražotāji (vai tirgotāji?) gan solīja, ka, lietojot viņu zapti, varot panākt, ka virsmas jātīra reizi divos gados. Cerīgi, bet vai taisnība? Un vienalga ļoti, ļoti dārgi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka piekļūt un tīrīt nevertikālas virsmas (sienas) ir nesalīdzināmi sarežģītāk, grūtāk nekā vienkāršas, vertikālas virsmas. Sevišķi, ja tās ir stikla virsmas. Nevar taču ar zābakiem bradāt pa stikliem! Nedrīkst! Saplīsīs!

Piektkārt. Bet tagad par manu dzimto Pļaviņu novadu. Par Domes darbiem un nedarbiem, par gatavošanos vēlēšanām, par pašām vēlēšanām un to rezultātiem. Pirms pašvaldību vēlēšanām cerēju, ka varēšu Pļaviņu novada Domes darbus un nedarbus izgaismot no mana skatupunkta LTV -1 veidotajā Tautas panorāmā, tomēr smagi vīlos. Panorāmas seja Dāvis Valdnieks un viņa komanda nevarēja nodrošināt kārtību, un pie runāšanas tika stiprāko elkoņu un skaļāko balsu īpašnieki.

Varbūt bargi, bet, pēc manām domām, tas bija pasākums priekš ķeksīša atskaitē. Bet es tur gribēju pastāstīt par Pļaviņu novada domes darboņu pofigisko attieksmi un dīvainajām izdarībām (ne)risinot mūsu - divu kaimiņu zemes robežu strīdu, par dīvaino arhitektūras pērli - pie kultūras centra piebūvēto tualeti, kas ir kā augonis pie skaistās ēkas un atrodas tikai akmens sviediena attālumā no jau esošās tualetes, pastāstīt par Odzienas skoliņas remontēšanu un sporta zāles būvēšanu par Eiropas naudiņām laikā, kad bija skaidri redzams, ka skoliņā nepietiks skolēnu un tie braukās mācīties uz Pļaviņām. Bet Eiropa taču deva naudiņu remontēšanai un būvēšanai, lai skoliņā mācītos bērni, nevis dažas reizes gadā notiktu kādi koncerti, semināri lauksaimniekiem un dažas citas darbības.

Kādēļ neilgi pirms pilnvaru beigām Dome uzsāka absurdo stacijas laukuma remontu? Tas radīja haosu autobusu satiksmē un neērtības pasažieriem un arī šoferiem. TV3 raidījumā Bez tabu par to jau stāstīja.

Un tagad nedaudz par pašvaldības vēlēšanām Pļaviņu novadā. Vispirms mani pārsteidza iepriekšējās balsošanas tiesību pielietošana. Mana kaimiņiene dienu pirms sākusies iepriekšējā balsošana, bez jelkādas novērotāju klātbūtnes un divvientulībā ar vienu vēlēšanu iecirkņa darbinieci. Gan kaimiņienei, gan vēlēšanu komisijas darbiniecei - gandrīz pilna rīcības brīvība.

Tālāk. Vēlēšanu dienas pievakare. Nolemjam grupiņa domubiedru, ka sūtīsim manu sievu uz vēlēšanu iecirkni kā novērotāju pie balsu skaitīšanas. Neilgi pirms pusnakts balsis pa partijām saskaitītas - sieva dodas mājup. Taču personāliju likteni partijas iekšienē izšķir plusiņi un mīnusiņi un tad nu bez novērotāju klātbūtnes vēlēšanu komisija uzdarbojās pēc saviem - respektīvi - vecās Domes ieskatiem. Brīvi! Bez emocijām. Un mūsu kandidāts palika aiz borta, jo viņam SASKAITĪJA ļoti daudz mīnusus, kaut gan es zinu daudzus, kuri viņu plusoja (arī es). Aptuvenos skaitļos daži vēlēšanu dati. Dīvaini dati. Balsstiesības 4000 ļautiņiem. Novēlēja 2000. Utilizēja 130 neizmantotās aploksnes. Kur palika 1870 aploksnes? Vai tiešām Cimdars ir gaišreģis un ļoti taupīgs? Bet,varbūt, ka te ir darbiņš Šerlokam Holmsam, vai viņa amata brāļiem?

Sestkārt. Paraudzīsimies uz situāciju medicīnā. Nožēlojami, bēdīgi. Ar retiem izņēmumiem. Mana ģimenes ārste ir pieredzējusi un gudra daktere, tomēr viņa ar savām izdarībām un attieksmi pret cilvēkiem ir pilnībā sagrāvusi manu ticību mediķiem un mūsu medicīnai kopumā. Piemērs. Strādāju Latvenergo, un man bija veselības polise par 100 latiem plus brilles. Apmēram 2002. gads. Vasaras sākumā lūdzu viņai, lai veic man injekciju pret ērču encefalītu. Veica.

Nākošā mana vizīte pie dakteres bija ziemas sākumā, kad saķēru gripu, un man vajadzēja slimības lapu. Pacienta maksu! Bet man taču ir polise! Tava polise ir iztērēta, maksā ragā! Viena injekcija maksā 100 lašus!? Dažu, nu labi - desmit lašu vietā? Ampula ar serumu man bija ķešā. Par šādām un līdzīgām izdarībām dakterīte pat pasēdēja būrī, tomēr mācību nav guvusi.

Tuvākajā apkārtnē vienīgais cilvēks, kuru var saukt par ĀRSTU, ir dakteris Mauliņš, un tā domāju ne tikai es. Viņš ir gan ārsts, gan CILVĒKS. Abi ar sieviņu domājam pāriet viņa pacientu pulciņā. Lai arī jābrauc uz vizīti līdz pat Koknesei, būs vismaz kāda jēga. Tā, lūk!

Vēl viens piemērs Man, kā jau vīrietim pensijas vecumā tas gadās, bija problēmas ar prostatu (ar čurāšanu). Konsultējos Gaiļezera klīnikā pie uroloģijas nodaļas vadītāja. Jātaisa operācija. Izgāju visvisādas analīzes un biju gatavs. Dakteris vēl pamācīja, kā iekļūt slimnīcā, jo visur taču ir rindas. Deva arī zināmu mājienu. Norunātajā dienā agri ar vilcienu braucu uz Rīgu un ierados Gaiļezerā it kā ar ātro palīdzību. Lai varētu iekļūt nodaļā, pirmoreiz mūžā devu kukuli - dakterim kabatā ieslidināju aploksnīti. Sajūta riebīga, tomēr nodaļā iekļuvu.

Par nodaļu nezinu, bet palātā publika raiba. Vienam vajag falšu izziņu par veselības stāvokli, citam nupat pēdējā stundiņa būs klāt, ir, protams, arī normāli veči. Pievakarē pirms operācijas anestezioloģe man liek parakstīt papīru, ka es piekrītu asinspārliešanas gadījumā inficēties ar veselu buķeti vistrakāko slimību. Protestēju. Ja neparakstīsi, vari braukt mājās. Parakstīju.

Badošanās, klizmas, operācija kā uz konveijera. Domāju, ka man iegrūda mugurā zirga devu narkozes, jo vēl ilgi pēc procesa beigām mana ķermeņa daļas, kas atrodas zemāk par jostas vietu, bija mazjūtīgas un mazspējīgas. Bija pagrūti staigāt, par skriešanu nerunāsim. Pēc visām spīdzināšanām mans kuņģis pieteica streiku un daudz laika biju spiests pavadīt sēžot uz poda - labi, ka turpat, uz vietas - palātā.

Varētu jau šo negatīvo piemēru strīpu turpināt, tomēr gribas jau arī ko labu, jauku, pozitīvu. Dakteri Mauliņu - ĀRSTU un CILVĒKU jau pieminēju. Vēl jau varu nosaukt dažus, ar kuriem man ir bijusi saskare. ĀRSTE, kardioloģe Stradiņos (agrāk), tagad profesore, pasniedzēja Stradiņa universitātē un arī bijusī mana kaimiņiene Ieva Markoviča. Vienkārši foršs cilvēks. Vēl gribu minēt psihoterapeiti dakterīti (uz sitienu aizmirsu, kā sauc, dzīvo blakus Līdacītim). Gudra, cilvēcīga meiča. Gribētos jau vēl, bet manās atmiņās kaut kā grūti sameklēt, neizdodas.

Un vēl viena doma par medicīnu, kas ir pārdomu un strīdu vērta. Šodien mēs pūlamies atvieglot un paildzināt dzīvi nedziedināmi slimiem ļautiņiem, cenšamies pāraudzināt slepkavniekus un izvarotājus un uzturam viņus cietumos, bet tas prasa pūles un naudiņu. Daudz. Reliģija saka - tev nebūs nokaut. Bet tomēr, vai nederētu padomāt gan par eitanāzijas, gan nāvessodu legalizēšanu? Bargi, necilvēcīgi, amorāli, bet vai tikai? Domāju, ka vajag sanākt pie viena galda garīdzniekiem, psihologiem, politiķiem, sabiedrības pārstāvjiem un runāt, spriest, līdz nonāk pie kāda slēdziena. Es gan balsotu par.

Septītkārt. Izglītība. Ļoti, nu ļoti, ļoti svarīga joma gan valstiskā, gan kulturālā, gan morālā, gan, protams, arī sociālekonomiskā ziņā un vispār. Izaugsme, nākotne un dzīve vispār balstās uz zināšanām. Neesmu nekāds lielais speciālists izglītības jomā, tomēr vairāk, kā 16 gadus deldēti dažādu skolu soli, ir augstākā izglītība (RPI) un arī 15 gadu darbs turpat - RPI. Domāju, ka kaut ko spriest man ir tiesības. Interese un gribēšana arī ir. Pēc manām domām lielu ļaunumu izglītībai nodarīja Andris Piebalgs - izglītības ministrs pirmajā Godmaņa valdībā, jo atļāvās eksaktos mācību priekšmetus - fiziku, ķīmiju un matemātiku padarīt par izvēles priekšmetiem. Turklāt pats bija fiziķis - fizikas skolotājs un, šķiet, arī direktors Valmieras vidusskolā. Absurds, murgs!

Bērni, kuriem eksaktie priekšmeti vai kāds no tiem nepatīk vai nepadodas, drīkst tos nemācīties. Ko gan dzīvē var sasniegt bez eksaktajām zinībām? Nu gandrīz neko! Un šī viņa nejēdzība vēl joprojām nav izlabota! Žēl. Ļoti.

Centralizētie eksāmeni - tas ir labi, bet tas, ka eksāmenā skolēnam priekšā jau ir atbilžu varianti un tikai jāizvēlas pareizais - tas nu gan, manuprāt, nav labi. Arī absolūts Nezinītis taču var nojaust pareizo variantu un sekmīgi nokārtot eksāmenu. Skolēnam jau vieglāk, bet, vai tas ir pareizi? Šaubos. Reformas - gan algu reformas pedagogiem, gan izglītības satura reformas, gan arī mācību procesa pietuvināšana reālajai dzīvei - aktuālas, bet kādā secībā? Protams - naudiņu, daudz naudiņas vajag visiem un tūlīt - ja ne šodien, tad rīt uz brokastīm noteikti.

Sākām ar algām pedagogiem. Sākām diezgan haotiski, ne visai pārdomāti. Turklāt Ikšķiles skolotājs pedagogu algas vienatnē sarēķināja gandrīz tikpat labi, kā Šadurskis ar matemātiķa izglītību un 200 (!!!) savas ministrijas darbinieku palīdzību. Bet, vai nevajadzēja sākt ar izglītības satura maiņām un tuvināšanos reālajai dzīvei? Skolu skaita un izvietojuma optimizācija - skan jau gudri un lepni, bet vai vienmēr pareizi un pārdomāti?

Astotkārt. Par masu informācijas līdzekļiem - televīziju, radio, drukāto presi, internetu. Tiem ir liela loma ļaužu noskaņojuma veidošanā, mobilizēšanā uz darbiem vai nedarbiem, patriotismu un arī pat terorismu. Internetam šodien ir liela loma gan saimnieciskajās aktivitātēs, gan izklaidē, gan par nožēlu, arī ļaužu musināšanā un aģitācijā uz sliktiem (ne)darbiem. Uzskatāms piemērs ir islāma valsts izdarības un karotāju vervēšana visā pasaulē. Tev nopūderē smadzenes, sasola tūlītēju nokļūšanu debesīs pie jaunām meitenēm, un tu esi gatavs darīt jebko - pat kļūt par pašnāvnieku spridzinātāju, dedzinātāju, indētāju, vai līdzīgi.

Ja agrāk es internetu gandrīz vai dievināju, tad šodien tīmeklis ir diezgan baiss ierocis slikto cilvēciņu rokās ar kiberuzbrukumu, lielu nelegālas naudas plūsmu vadīšanu un radīšanu un līdzīgi. Un mūsu mazbērni tik labprāt dirn internetā, kad un kur vien var. Diezgan nožēlojami.

Masu medijiem un žurnālistiem šodien ir milzu iespējas ietekmēt politiķus, biznesu u.c. Reizēm žurnālisti veic arī diezgan nožēlojamas izdarības. Kad Aija Kinca - LTV -1 žurnāliste vadīja reportāžu no slimnīcas palātas, kur ar pliku krūti gulēja tikko sirds operāciju pārcietušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, es domāju, ka dusmās uzsprāgšu. Kurš dakteris viņai ļāva līst palātā un rādīt pasaulei prezidenta rētaino, kailo krūtažu? Kur te kāda ētika vai morāle, vai pacienta noslēpums? Riebīgi! Ja prezidents būtu nomodā, viņš noteikti Aijai būtu spēris ar basu kāju pa pliku ģīmi. Un pelnīti! Nedrīkst taču cūkoties.

Man simpatizē pētnieciskā žurnālistika, kad žurnālists izokšķerē un parāda pasaulei un arī likumsargiem kādu nesmukumu vai nejēdzību. Tomēr, manuprāt, slikto vajadzētu rādīt un par to rakstīt daudz mazāk Nevajag bezgalīgi skandināt, cik mēs esam slikti, cik mums ir grūti, kādi mums slikti kaimiņi u.t.t. Arī slikto darbu popularizēšana un pieredzes un metožu izrādīšana ir nu galīgi nevietā. Vajadzētu vairāk rakstīt un runāt par labo, veiksmīgo. Mēs taču neesam slimi neveiksminieki, vai nelieši. Mēs varam paveikt daudz ko labu, būt godīgi, draudzīgi u.t.t.

Ne tikai tādēļ, ka ar eksprezidentu Andri Bērziņu ir kopā šņabis dzerts, man patīk viņa doma, ka, piemēram, Otrā pasaules kara veterāniem atceres dienās vajag kopīgi, pie viena galda sasēsties, ieraut pa šļukai un atcerēties jaunību, atcerēties pārdzīvotās šausmas un saprast, ka sarkanais un brūnais bija ļoti līdzīgi. Nu nejēdzīgi līdzīgi. Un Nacionālās apvienības sauklis - latvieti, mosties, krievi nāk - ir nu galīgi garām.

Devītkārt. Ja jau sākām par prezidentiem, tad izteikšos vēl. Man patika Vairas Vīķes - Freibergas prasme motivēt, iedvesmot tautu. Kad viņa Mežaparkā Dziesmusvētkos sauca, ka mēs esam stipri, mēs esam vareni, mēs varam, man sajūsmā sirds sāka pukstēt straujāk. Malacis, Vaira! Atvadoties no prezidentūras Jēkaba ielā, Vairai netika pasniegta ne pojene, bet pēc tam tauta Dainu kalnā uzklāja viņai veselu ziedu paklāju. Zīmīgi, vai ne? Un pelnīti! Protams, nav jau Vaira nekāds zelta tīrradnis (nesmukums ar pulksteņiem), tomēr - malacis.

Ulmaņi. Kārlis - malacis, arī ar mīnusiņiem. Guntis - Kārļa radinieks, padomju laikā slēpa savu radniecību un dzīvoja ar citu uzvārdu (šķiet, ka Rumpītis, ja pareizi atceros). Prezidenta krēslu ieguva galvenokārt radniecības, ne harizmas vai nopelnu dēļ. Atšķirībā no igauņu Lenarta Meri Guntis nebija tautas vadonis, ceļrādis, iedvesmotājs. Protams, ir arī Guntim krietni nopelni, tomēr igauņi Meri vadībā uz priekšu gāja platākiem soļiem un šodien daudzās jomās mēs viņus cenšamies panākt.

Valdis Zatlers. Interesanta persona. Labs ķirurgs, Latvijas modinātājs Atmodas gados, taču pats nezina, kas viņš ir, un jautā - kas es esmu. Prezidenta pilī iesoļoja caur zoodārza vārtiem, nedaudz apsteidzot Aivaru Endziņu. Uzdrīkstējās izteikt rīkojumu numur 2, ar ko uzirdināja Saeimas skudru pūzni un ar referenduma palīdzību rosināja jaunas Saeimas vēlēšanas. Pamanījās izveidot Reformu partiju un braši iesoļoja jaunajā Saeimā. Uz otru prezidentūras termiņu Valdi tomēr nepārvēlēja. Gan jau tā bija atmaksa par rīkojumu numur divi, vismaz man tā šķiet.

Tā kā Andris Bērziņš jau ir gana aplūkots, tad uzreiz ķersimies pie mūsu šodienas valsts galvas Raimonda Vējoņa. Īstens lauku puisis no Sarkaņiem Madonas rajonā - to uzreiz jūt, kad viņš ko runā - reģionālā izloksne jūtama tūdaļ, Tāpat kā man - dzimušam un augušam ne visai tālu - Pļaviņu apkaimē, gandrīz vai Slātavas un Čangalienas pierobežā. Pagaidām atturēšos publiskot manas domas par Raimondu. Vien gribu vēlēt viņam veiksmi, spēku, veselību, izturību. Un būt tautas vadonim, iedvesmotājam, ceļvedim. Šinī jomā Raimondam dūšīgi varētu palīdzēt visnotaļ simpātiskā psiholoģe Dagmāra Beitnere. Labprāt ieteiktu viņu Raimondam par padomnieci un smadzeņu grozītāju pareizā virzienā.

Dagmāras pozitīvais domāšanas veids man ļoti patīk. Piemēram - jūs lūdzat, vai varētu man palīdzēt, nevis vai nevarētu man palīdzēt. Šķietams sīkums, tomēr priedēkļa NE lietošana, uzrunājot cilvēku, noskaņo viņu negatīvai atbildei. Bet noskaņojumam ir liela loma cilvēka darbošanās veicināšanā vai bremzēšanā. Zinu to no savas pieredzes. Nesen kādu laiciņu nīkuļoju, gulšņāju, nekas mani neinteresēja, viss un visi bija slikti. Darīju tikai pašus neatliekamākos darbus un arī nelabprtāt.

Taču, kad kaimiņu zemnieku saimniecības ļaudis sāka gramstīties gar mūsu robežzīmēm (kupicām) un pēc sava prāta, neaprunājoties ar mums, sāka piesavināties mūsu platības, es dusmās uzsprāgu un it kā atmodos. Kopā ar sievu sākām sparīgi cīnīties par mūsu taisnību kā nu mācējām. Nācās kontaktēties ar novada domes amatpersonām, policistiem, advokātiem, žurnālistiem, LAD darbiniekiem u.c. Pateicoties sarunām ar advokāti un laikraksta Staburags žurnālisti, manas smadzenes iegrozījās pareizā virzienā - sāku piekopt aktīvu, darbīgu dzīvesveidu. Kamēr nīkuļoju, darbiņu sakrājies ai, ai, cik daudz. Lai arī ir sāpes mugurā, un citas nelaimītes, ar pareizu domāšanu var gana daudz padarīt. Lai ir grūti, vajag spēt, gailim būt un olas dēt - lūk, kāds šobrīd varētu būt mans dzīves moto. Tev, kad lasīsi šo prātojumu, šķitīs, ka tas ir ģeķīgs, bet tāds ģeķis jau es arī esmu.

Desmitkārt. Vēl noteikti gribu aplūkot latviešu valodas problēmas - valodas lietošanu, valodas tīrību, galu galā - latviešu valodas mūža prognozi. Kas tad ir valoda? Valoda ir nācijas pamatpazīme, un bez savas valodas nācija nevar pastāvēt. Protams - arī mūsu - latviešu nācija.

Tas, cik ilgi tauta Latvijā runās latviski, ir atkarīgs no mums pašiem - no televīzijas un radio diktoriem, no rakstošajiem žurnālistiem, no visu rangu skolotājiem un audzinātājiem bērnudārzos, no aktieriem teātros un vispār no visiem publiskiem cilvēkiem un, protams - no ģimenes, kur bērniņš sāk izrunāt pirmos vārdiņus par prieku vecākiem. Šīs - valodas problēmas es jau pirms apmēram 13 gadiem aplūkoju rakstiņā „Ak, valoda, valodiņa”, taču tas ir publicēts tikai „Pļaviņu novada ziņās”.

Mūsu - latviešu valodas liktenis, valodas tīrība, lietošana mani interesē, tādēļ arī es šeit prātoju. Bieži radio un televīziju diktori pie mikrofona uzvedas tā, ka šķiet, ka viņiem piemetusies caureja, jo runāts tiek tādā tempā, ka maz ko var saprast. Jāpaspēj taču uz sirdsmājiņu! Vārdiem tiek norautas galotnes, starpvārdu pauzītes nav, un par runas izteiksmīgumu, vai intonāciju pieskaņošanu tekstam domāts netiek.

Valoda interneta vietnēs arī ir ļoti izkropļota, baisa. Labi, ka vismaz gan latviešu rakstnieku un dzejnieku, gan tulkotās literatūras izdevumos valoda ir labā līmenī. Tomēr pēdējā laikā arī šeit vērojama tendence kvalitātei kristies. Piemēram, ja salīdzina valodu 1954. gadā Latvijas valsts izdevniecībā izdotajā Jūlija Vanaga tulkotajā krievu tautas teiksmā Ruslans un Ludmila un nesen izdotajā dzejas krājumiņā bērniem Pasakas par zvēriem, tad valodas kvalitātes kritums ir milzīgs. Žēl.

Turklāt laikā, kad izglītības ministre bija Tatjana Koķe, Pasakas par zvēriem bija ieteikta pirmo klasīti beigušajiem skolēniem kā grāmata lasītprasmes treniņiem vasaras brīvdienās. Mana mazmeitiņa kā jau uzcītīgs un paklausīgs bērns lasīja, taču vai katrā lappusē jautāja - ko nozīmē šis, vai tas vārdiņš. Kāds var būt lasītprasmes treniņš, ja teksts bērnam ir gandrīz nesaprotams - zūd interese un arī jēga lasītprasmes treniņam. Valodnieki uzskata, ka valoda ir dzīvotspējīga un maz apdraudēta, ja to ikdienā lieto ne mazāk kā miljons cilvēku. Mēs esam bīstami tuvu šim skaitlim.

Ko darīt? Vairoties! Taču liela daļa strādāt un VAIROTIES SPĒJĪGO tautiešu ir ārzemēs un no tiem liela daļa uz neatgriešanos. Jāveicina tautiešu atgriešanās, jāstimulē kuplas ģimenes un jāpanāk, lai tautiešu skaits pieaugtu, nevis biedējošā tempā samazinātos. Šis ir būtisks priekšnoteikums gan nācijas, gan arī valsts pastāvēšanai. Tad nu rīkosimies! Lūdzu! Lai ir cerība, ka mūsu mazmazbērni un viņu bērni varētu svinēt Latvijas divsimtgadu jubileju. Es šīs svinības labprāt no mākoņa maliņas pavērotu. Saudzēsim dabu un neļausim klimatam vēl vairāk rādīt, cik daudz stiprāka par cilvēku ir daba. Lūgsim Dievu, lai pasaulē būtu miers un arī paši centīsimies savaldīt neprātīgos Ziemeļkorejas Kimu, Krievijas Putinu un apstulbinātos islāma teroristus. Miers ir tas, kas baro, bet nemiers postu nes.

Nobeigumā vēlu visiem, visiem novadā, Latvijā, pasaulē mieru, veiksmi, veselību.

* pensionārs Pļaviņu novadā

Novērtē šo rakstu:

92
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

FotoLatvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls. Tajā ietilpst cilvēki no prokuratūras, tiesu sistēmas, politiskām partijām, ministri, ierēdņi, deputāti, lielu banku un valstij nedraudzīgu uzņēmumu vadītāji, masu mediji un sociālo aptauju veicēji.
Lasīt visu...

12

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

FotoJaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu - esam pamanīšu visi, bet dažas - pievienotās vērtības nodokļu samazinājumu uz 5% vietējiem augļiem un dārzeņiem - tikai daži, jo lielveikali labi prot manipulēt ar akcijām, dažāds krāsas cenu zīmēm un citiem tirgotāju trikiem. Lieta, ar kuru ir saskārusies gandrīz ikviena ģimene, ir e-veselība.
Lasīt visu...

21

E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek

FotoKopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.
Lasīt visu...

21

„Īstenais loceklis”, kam nepatīk 18. novembris

FotoŠķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa šī gada 5.janvāra intervija laikrakstam „Neatkarīgā” šķiet kā rakstīta pirms gadiem četrdesmit.
Lasīt visu...

18

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

FotoPolitisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās dalībnieku dzīvē, uzliekot nesalīdzināmi lielāku atbildību, kas tiek pārbaudīta ar varu un naudu. Katrā sasaukumā iekļūst pa kādai pirms vēlēšanām nesen dibinātai partijai. Pār jaunās organizācijas galvu nāk daudzi pārbaudījumi. Mazliet vieglāk tām partijām, kas iesildījušās pašvaldību vēlēšanās, bet Saeima tāpat kļūst par organizācijas lielāko pārbaudījumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rokpelnis un citi stukači: vai tiešām mēs nerīkosim nekādas Tengiza Abuladzes “Grēku nožēlošanas”?

Pietiek šodien vienuviet pārpublicē divus konfrontējošus viedokļus saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa „izlīšanu no...

Foto

Zemes piespiedu privatizācija Rīgas domes gaumē jeb Kā Rīgas dome tīra rīdzinieku kabatas

Rīgas domes priekšsēdētāju Nils Ušakovs drīz vien pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru, no...

Foto

Bibliotēkāri, esiet modri un ziņojiet DP par apmeklētājiem ar „Islāma valsts” logo uz apģērba

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas...

Foto

Masu sociopātisms jeb atriebības saldā garša

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā...

Foto

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir mūsu temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizē arī šī...

Foto

Kad „Vienotības” nopirkts „PR guru” mēģina padomju stilā cīnīties pret faktiem

Globāli nopietnais Politico, pamatojoties uz ANO datiem, nesen publiskoja ziņu, ka Latvija kopš 2000. gada ir...

Foto

Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta...

Foto

Čekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijušo TSDC vadītāju Induli Zālīti

Ņemot vērā lasītāju ieteikumus un tēmas aktualitāti, Pietiek šodien pārpublicē senu, bet joprojām nozīmīgu interviju...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: simboliskā realitāte

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās...

Foto

Vai interešu konflikti pastāv tikai politikā un valsts pārvaldē, bet ne vēsturisku romānu rakstniecībā?

Izdevniecības “Dienas grāmata” vēstures romānu sērijā iznācis Arno Jundzes romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”....

Foto

Vai pirms seksuālām darbībām jāparaksta kontrakts?

Aizgājušais gads Rietumu pasaulē iezīmējies ar plaši izvērstu feministu rosinātu masu histēriju, kas pazīstama kā #MeToo kustība. Arī Slavojam Žižekam*,...

Foto

Vai Vējonis nopietni domāja runā teikto, ka iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās pret varas cinismu - arī veselības jomā?

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks...

Foto

Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums

Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi....

Foto

ZZS un zirgu „biznesmeņu” netīrās aizkulises

Kaut vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nākamajās vēlēšanās tiek prognozēti panākumi un varas saglabāšana, dažādiem šīs apvienības darboņiem ar...

Foto

Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais...

Foto

Odiozā odiseja

Odiseja odiseja ilga 20 gadus. Mūsu „čekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs...

Foto

Aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem

Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā...

Foto

Par 2017. gada 15. decembra uzdevumu un 2017. gada 12. decembra Datu valsts inspekcijas vēstuli

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada...

Foto

NMPD tuvojas klīniskajai nāvei, bet vēl tajā strādā arī īsti varoņi

Šajā šķietami klusajā un sirsnīgajā svētku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar Ziemassvētku brīnumu,...

Foto

OIK – politiski piesegta afēra, kuru vēl var atklāt un novērst, ja politiķi gribēs atklāt “tumbačkās” noslēpto

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK....

Foto

„Apeirona”, LDDK un Jāņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus...

Foto

Riddah: islāma vienvirziena biļete

Ceturtdien, 21.decembrī Melburnā, Austrālijā 32 gadus vecs afgāņu izcelsmes Austrālijas pilsonis Saīds Nūri nolēma iesēsties automobilī un kulturāli bagātināt 18 iedzīvotājus, par pamatu...

Foto

„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas...

Foto

Krievijas propagandas portāls: VDK maisu noslēpums, jeb Kāpēc Latvija sēro Neatkarības svētkos

No pirmā acu uzmetiena šīm tēmām nekā kopēja nav. Pirmkārt, pēc nesenajiem valsts svētkiem...

Foto

Partiju biedru saraksti jeb intelektuālie un morālie bastardi

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan...

Foto

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017....

Foto

Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu

Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan...

Foto

Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”,...

Foto

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana,...

Foto

Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm,...

Foto

Mums izdevās

Ko mantojusi es no senčiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/Pār mana mūža ceļiem vējā zuz. (Ārija Elksne "Mans mantojums") "Kad...

Foto

Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība...

Foto

Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi...

Foto

Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko...

Foto

Tautas atmiņas horizonts, metafizika un suverenitāte

Rietumu civilizācijā un īpaši tās Austrumeiropas anklāvā ir radusies jauna intelektuālā epidēmija. To var dēvēt par vārda brīvības intelektuālo epidēmiju....

Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni...