Ļaunums pasaulē tiek pārvarēts līdz ar Dieva gaismas ienākšanu tajā

Jā, tiešām savos sirds dziļumos varam atklāt šīs ilgas pēc pasaules, kur zobeni tiek pārkalti par lemešiem, vilks ganās kopā ar kazlēnu, bērns rotaļājas kopā ar odzi. Citiem vārdiem sakot, kur cilvēki savās savstarpējās attiecībās atsakās no vardarbības un manipulācijām, tiek pārvarēta nabadzība, odi un ērces nekož, nav postošu plūdu, sals un karstums netraucē dzīvot.

Tomēr mums var rasties pamatots jautājums: kā tā, katru gadu skan šis teksts, bet pasaulē arvien vēl ir tik daudz ļaunuma un neredzam, ka tas ietu mazumā, šķiet, gluži pretēji, ka tas tikai vairojas. Lai saprastu Dieva doto atbildi uz šo jautājumu, sākumā ir jāveic dažas piebildes.

Pusnaktij paredzētajā liturģijā ir teksts no pravieša Isaja grāmatas: tauta, kas staigāja tumsībā, ieraudzīja lielu gaismu; tiem, kas mīt nāves ēnas valstībā, uzausa gaisma. Tu vairoji līksmību, Tu devi lielu prieku (Is 9,1). Šis teksts ir radies septiņus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas. Tālākajā tekstā tiek paskaidrots, ka iemesls būs bērna piedzimšana. Šis bērns tiks nosaukts vārdā: brīnišķais padomdevējs, varenais Dievs, mūžības Tēvs, miera Valdnieks.

Tauta, kas staigā tumsībā – tā ir cilvēku sabiedrība, kurā ir nojukusi Dieva norādītā vērtību skala. Tā rezultāts ir iekšēji konflikti, netaisnība un egoisma uzplaukums. Šādu sabiedrības stāvokli pravietis nosauc par dzīvi nāves ēnas valstībā. Gaisma uzaust tad, kad tiek atjaunota vērtību hierarhija. Tas notiks līdz ar apsolītā bērna piedzimšanu. Viņš atjaunos taisnīgumu zemes virsū.

Tā ir ilūzija – likt cerību vienīgi tehnoloģijās, inovācijās un ekonomikā. Tās ir svarīgas un attīstāmas. Tomēr izšķirošais faktors ir tas, vai mums ir kopīgo vērtību vektors Latvijas sabiedrībā. Kādas ir šīs vērtības? Mūsu Satversmes Preambulā ir rakstīts, ka Latvijas identitātes pamatā ir latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Tālākajā Preambulas tekstā ir paskaidrots detalizētāk, kādas ir šīs vērtības, ko mēs ar to saprotam. Satversme ir valsts pamatlikums. Tomēr realitāte ir tāda: kamēr šis likums nav ierakstīts cilvēka sirdsapziņā, tikmēr tas paliek tikai burts uz papīra.

Tikko dzirdētais sv. Rakstu fragments runā nevis par acu gaismu, bet gan par gara gaismu, kas apspīd cilvēka sirdsapziņu. Kas mūsdienu sabiedrībā var nest šo gara gaismu? Bērns uzaug ģimenē, iet bērnudārzā, izglītojas skolā un pēc tās augstākajās vai vidējās mācību iestādēs. Tur tiek veidota viņa personība. Liela loma mūsdienu sabiedrības veidošanā ir plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr vienīgā organizētā struktūra mūsu valstī, kas apzināti nodarbojas ar sirdsapziņas veidošanu, – tā ir kristīgā Baznīca. Latvijā tā ir pārstāvēta ļoti daudzveidīgi – mums ir daudzas kristīgās konfesijas, kuras draudzīgi sadzīvo savā starpā. Ir ļoti svarīgi, lai valsts apzinātos, ka cilvēka sirdsapziņas veidošanā mūsu sabiedrība bez Baznīcas ieguldījuma nespēs noturēt kopīgo vērtību vektoru. Tāpēc te ir nepieciešama sadarbība starp valsti, tās izglītības sistēmu un plašsaziņas līdzekļu jomu, un Baznīcu.

Ļaunums pasaulē tiek pārvarēts līdz ar Dieva gaismas ienākšanu tajā. Vecās Derības laikā Dievs atklājās Mozum, un Mozus bija tas līderis, kurš Dieva vadībā izveda Izraēļa tautu no Ēģiptes verdzības. Līdz ar Jēzus piedzimšanu gara gaisma ienāca pasaulē. Viņš teica: Es esmu pasaules gaisma (Jņ 8,12). Tas nozīmē, ka Viņš norādīja patieso vērtību skalu – patiesību par Dievu, par cilvēka dzīves patieso aicinājumu, par to, kā jāveido attiecības ar Dievu, ar citiem cilvēkiem. Tāpat Viņš arī teica: Es esmu durvis. Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība (Jņ 10,9; 14,6)

Tikko dzirdētajā Jēzus ģenealoģijas aprakstā ir gan prostitūta, gan laulības pārkāpējas, gan grēcīgi ķēniņi. Kaut kādā noslēpumainā veidā Viņš paņem uz sevi visu savu priekšteču grēcīgo vēsturi un to atver dievišķajai klātbūtnei, to dziedinot.

Svētais Jānis Pāvils Otrais skaidroja, ka dievišķais Vārds, kļūstot cilvēks, kaut kādā noslēpumainā veidā ir savienojies ar katru cilvēku. Tas nozīmē – ar Tevi un mani, arī ar katru mūsu laikabiedru, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ticīgs vai nē.

Šodienas Psalma tekstā dzirdējām vārdus: Ar savu izvēlēto Es esmu noslēdzis derību, Es esmu zvērējis Dāvidam, savam kalpam: “Uz mūžiem Es nostiprināšu tavu dzimumu un tavu sēdekli celšu uz paaudžu paaudzēm”.

Šie vārdi attiecas arī uz Latviju. Tā noslēdza derību ar Dievu 1186. gadā, kad pieņēma kristību. Mūsu katra personīgā derība ar Dievu tika noslēgta, kad pieņēmām kristību – vai nu to mūsu vārdā izdarīja mūsu vecāki, ja bijām vēl mazi bērni, vai arī to izdarījām paši kā pusaudži vai pieaugušie. Dievs ar spēcīgu roku mūs ir izvedis no svešu varu kundzības un devis Latvijai brīvību (sal. Apd 13,17). Tātad uz mums personīgi un arī uz Latviju attiecas šie vārdi: es neklusēšu Sionas dēļ un Jeruzalemes dēļ es nerimšos, kamēr viņas taisnība nenāks kā spožums un viņas pestīšana neiedegsies kā lāpa (Is 62,1). Dievs mūs neatstās un darīs visu iespējamo, lai Latvijā atjaunotos Dievišķajā atklāsmē dotā vērtību skala. Ja mēs sadarbosimies un atvērsimies uz Viņa palīdzību, tad ļaunums Latvijā ies mazumā. Piepildīsies 89. Psalmā un pravieša Isaja grāmatā izteiktie pravietojuma vārdi: svētīga ir tauta, kas prot gavilēt, Kungs, viņi staigās Tava vaiga gaismā… Viņš mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints (Ps 89,16.27). Tad tautas redzēs tavu taisnību un visi valdnieki – tavu godību (Is 62,1).

Dārgie dievkalpojuma dalībnieki! Kristus dzimšanas svētkos svinam gaismas ienākšanu pasaulē. Ziemas saulgrieži simbolizē pavērsienu pretī tai gaismai, kas apspīd pat vistumšākos dvēseles nostūrus un rāda ceļu uz mūsu patiesajām mājām – debesu Tēviju.

Novēlu jums dievišķās gaismas apspīdētus, priecīgus un mierpilnus Kristus Dzimšanas svētkus!

Novērtē šo rakstu: