Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, par kura 2009. gada amatpersonas deklarācijā norādītajiem vērienīgajiem darījumiem KNAB uzsācis padziļinātu pārbaudi, dīvainus darījumus veicis arī iepriekšējos gados.
Magoņa amatpersonas deklarācijas par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka vismaz vienā gadījumā LDz vadītājs, pēc dokumentiem spriežot, nav sniedzis patiesu informāciju par saviem ienākumiem.
Viņa VID datu bāzē atrodamajā deklarācijā par 2006. gadu norādīts, ka viņš no SIA Hanzas Jūras vārti (tagad – maksātnespējīgā SIA Diamond Company) dividendēs esot saņēmis 54,1 tūkstoti latu.
Taču Lursoft datu bāzē atrodamais kompānijas gada pārskats neuzrāda, ka tā 2006. gadā saviem īpašniekiem būtu izmaksājusi kādas dividendes par iepriekšējiem gadiem.
Tiesa, uzņēmuma pašu kapitāla izmaiņu pārskatā norādīts "samazinājums - dividendes", taču naudas plūsmas pārskatā nav atrodami dati, ka dividendes tiešām būtu izmaksātas.
Iespējams gan, ka dividendes deklarētajā gadā tomēr ir izmaksātas, jo, kā skaidro grāmatvedības zinātāji, šajā gadījumā naudas plūsmas atskaite ir sastādīta, izmantojot vienu no divām likumdošanā atļautajām metodēm - netiešo metodi, kas paredz aprēķinu balstīt uz bilances posteņu izmaiņām perioda sākumā un beigās, kā rezultātu uzrādot vien naudas atlikuma izmaiņas attiecīgajā periodā. Līdz ar to pārskatā nav iespējams „pa taisno” izsecināt konkrētas naudas plūsmas noteiktajā periodā, tostarp arī to, vai aprēķinātās dividendes ir vai nav izmaksātas. Ja tā, tad 2006. gadā varētu būt gan pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, gan tās jau arī izmaksātas pilnā apjomā.
Tiesa, tāpat jāņem vērā arī tas, ka 2006. gadā uzņēmuma vadības ziņojumā, ko parakstījis pats Magonis, norādīts - ir nolemts visu iepriekšējā gada peļņu atstāt nesadalītu.
Tāpat, spriežot pēc amatpersonas deklarācijām, Magonis sistemātiski nav uzskatījis par nepieciešamu deklarēt visus veiktos lielos darījumus. Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadītāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vērā ņemamu parādsaistību vai aizdevumu.
Savukārt gadu vēlāk parādsaistības jau uzrādītas 300 tūkstošu latu apmērā, taču deklarācijas darījumu sadaļā nav minēts, ka veikti kādi aizņēmuma darījumi. Tāpat uzrādīti arī aizdevumi 90,4 tūkstošu latu un 23,1 tūkstoša dolāru apmērā – bet šādi aizdevuma darījumi, ja ticēt deklarācijām, nav veikti.
Tas pats atkārtojies arī 2005. gadā: Magoņa parādsaistības palielinājušās vēl par 390 tūkstošiem latu, taču nav uzrādīts neviens pats aizņēmuma darījums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarētu darījumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tūkstošiem latu, sasniedzot 130 tūkstošus latu un 44 tūkstošus eiro.
Turklāt Magonis ir labi zinājis par nepieciešamību deklarēt lielos darījumus, - viņa deklarācijā par 2005. gadu norādīts kredīta atmaksas darījums par vairāk nekā 25 tūkstošiem latu.
Tikai deklarācijā par 2006. gadu Magonis ir sācis deklarēt aizdevumu izsniegšanu un to atgūšanu, taču vienlaikus sācis vērienīgus darījumus ar savu 1969. gadā dzimušo darījumu partneri Helēnu Bibiku.
2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tūkstošus latu un 11 tūkstošus eiro, kā arī atguvis no viņas ienākumus 130 tūkstošu latu un 44 tūkstošu eiro apmērā (iespējams, ar „ienākumu atgūšanu” Magonis apzīmējis aizdevuma atgūšanu, jo tieši šādas summas bija aizdevis 2005. gadā).
2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tūkstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tūkstošus eiro, bet īpaši vērienīgi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tūkstošu eiro apmērā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu.
Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmējdarbības analīze nerada pārliecību, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegūtas tādas summas, kādas Magonis norādījis savā deklarācijā.
2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederējušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza Jūras vārti, Pro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šīs kapitāldaļas viņai, spriežot pēc gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tūkstošus latu dividendēs no Pro Logistic Services.
Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varētu būt tikusi pie pārējiem 244 tūkstošiem eiro, ko viņa šajā pašā 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spējusi viņam atdot?
Kā rāda Baltic Screen dati, arī nevienu nekustamo īpašumu darījumu Bibika 2008. gadā oficiāli nav veikusi, un arī iepriekšējais - 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmīgāks, līdz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādītās summas Bibikai patiešām bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pēc visa spriežot, nē.
Kā Pietiek jau informēja, KNAB redzeslokā nonākuši vairāki Magoņa pērn veiktie darījumi. Tie biroja izmeklētājiem viesuši šaubas par aizdomīgiem darījumiem, kuri varētu slēpt iespējamo naudas legalizēšanu. Savukārt legalizējamā nauda varētu būt iegūta, izmantojot stāvokli LDz un tā meitasfirmā LDz Cargo.
Informāciju par KNAB sākto pārbaudi Pietiek svētdien apstiprināja arī pats Magonis. „KNAB dara savu darbu, nu, lai viņi pēta,” teica Magonis. Viņš neslēpa, ka šovasar KNAB darbinieki viesojušies pie viņa LDz.
Magonis pauda uzskatu, ka visi deklarācijā norādītie darījumi, tajos gūtie ienākumi ir adekvāti un patiesi un tiem nevajadzētu radīt nekādas šaubas. Viņš savu taisnību esot gatavs pierādīt tiesā, ja nu gadījumā KNAB pārbaudē konstatētu kādus pārkāpumus.
Savukārt vakar, klajā nākot jaunajām dīvainībām veiktajos un deklarētajos darījumos, Magonis uz telefonzvaniem neatbildēja.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
