Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar «reiderismu» parasti saprot prettiesisku kapitālsabiedrību pārņemšanu, kam afēristi tīši, savā pārākuma pašpaļāvības apziņā vai aiz nolaidības, nevērības piešķir acīmredzamas blēdības pazīmes. Latvijā ir nerakstīta civiltiesiska tradīcija demonstrēt to, ka esi mazliet tomēr blēdis, ar sapulču rīkošanu neraksturīgās, nepiemērotās, no krietna un kārtīga komersanta skatu punkta ārprātīgās vietās. Piemēram, vieglajā pasažieru transportlīdzeklī jeb tā saucamajā «busiņā» uz ielas, aiz uzņēmuma teritorijas vārtiem.

Retāk analizēta ir iespēja pārņemt kādu juridisku personu vai institūciju gluži likumīgā ceļā, izmantojot demokrātiskus mehānismus pretēji to jēgai. Ja «busiņu akcionāri» vai ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās ir apskatītas daudzreiz, tad likumīga valsts institūciju pārņemšana ir mazāk zināma. Taču ne mazāk iekārojama.

Latvijas Universitāte ar savu simtmiljonu budžetu un nekustamajiem īpašumiem gandrīz 50 miljonu eiro vērtībā ir ienesīgs kumoss, jo, pat pilnīgi likumīgi to pārņemot, iespēja piedalīties nekustamo īpašumu pārdošanā sniedz ietekmi, kāda atsevišķām ministrijām nav bijusi kopš privatizācijas laikiem.

Uzreiz ir jāatzīst, ka šis ir tīri teorētisks vērojums no malas. Protams, protams, uzsvērsim, ka nav nekāda pamata, ne vismazākā uzskatīt, ka Latvijas Republikā 2019. gadā šis scenārijs varētu īstenoties, taču nevienam nav liegts aplūkot, kādas ir teorētiskās iespējas. Sapņot. Klausīties tramvajos. Stāstīt pasakas.

Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa paredz Ministru kabineta neierobežotu varu pār augstskolu vienā gadījumā – ja rektors netiek ievēlēts vai netiek apstiprināts Ministru kabinetā. Tad līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, bet iepriekšējais kandidāts vairs atkārtotajās vēlēšanās nepiedalās. Līdzīgas normas paredz arī šā panta septītā daļa gadījumos, kad Ministru kabinets atceļ rektoru no amata. Ieceļ izpildītāju.

Latvijas Universitātes rektora pilnvaras beidzas 2019. gada 3. augustā, nosaka Anrija Matīsa rīkojums Nr. 414. Augstskolu likumā paredzētais termiņš rektora atkārtotu vēlēšanu rīkošanai beidzas jau pēc šī laika.

Neviena Augstskolu likuma norma un arī neviena cita likuma norma neparedz, cik ilgi un cik reizes augstskola var neievēlēt rektoru. Šajā laikā augstskolā saimnieko Ministru kabineta ieceltais vietas izpildītājs jeb vietvaldis.

Lai arī augstskola kā atvasināta publiska persona ir padota Ministru kabinetam, tomēr 2003. gada 16. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 528 24.19. apakšpunkts piešķir privilēģiju izvirzīt rektora vietas izpildītāja jeb vietvalža kandidatūru Latvijas Universitātē tieši izglītības un zinātnes ministrei. Neviens normatīvais akts nekā neaprobežo to pilngadīgo fizisko personu kandidātu loku, kas varētu kļūt rektora vietas izpildītāji. Var jau cerēt, ka tas būs citas, mazākas augstskolas rektors…

Protams, daudzi teiks, ka rektoram ir jābūt profesoram un doktoram. Jā, tā ir. Bet rektora vietas izpildītājam nav jābūt ne profesoram, ne doktoram, nav izvirzīti nekādi kvalifikācijas kritēriji. Un tam ir pierādījumi precedentos – 2011. gada 9. marta rīkojums Nr. 91, ar kuru Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka ierosinājuma iecēla par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora vietas izpildītāju Guntu Veismani bez jebkāda zinātniskā grāda, par profesora amatu nemaz nerunājot. Pamatojoties tieši uz Augstskolu likuma 17. pantu ar skanīgo nosaukumu «rektors», tas tā ilga gadiem.

Pēdējā laikā populāri runāt par OECD standartiem ar padomju varas atjaunošanu uzņēmumos. Aplūkosim rūpīgi, kura politiskā organizācija par to visvairāk ir sajūsmā? Vai būtu brīnums, ja pēkšņi parādītos likumdošanas priekšlikums, ka arī augstskolās nepieciešama politiķu iecelta «profesionāla» padome. Nav ne problēmu, argumentējot ar OECD standartiem un ārvalstu investoru padomiem, laikmetīgu risinājumu un bezkompromisa efektivitātes vārdā grozīt Augstskolu likumu tā, lai rektora iecelšanu nodotu universitātes padomei. Universitātē pat ir saglabājies liels uzraksts virs durvīm «universitātes padome». Tālāk pāreja no vietas izpildītāja uz padomju varas ieceltiem rektoriem būtu tīri tehnikas lieta. Un tad jau padomju varas atjaunošana vienā, atsevišķi ņemtā jomā būs notikusi. Padomju Latvija mūžos, lai dzīvo?

Lai šīs teorētiskās iespējas izvērstos par praktiskām, vajadzīgs viens priekšnosacījums. Neievēlēts rektors.

Satversmes sapulces dalībniekiem 2019. gada 6. jūnijā vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, piesardzīgiem, mierīgiem un tālredzīgiem, ar to, ko viņi izlemj darīt, kā rektoru ievēlošā sapulce. Tāda var būt pēdējā.

Novērtē šo rakstu:

29
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...