Iesaki rakstu: 
Kad šķiet, ka Latvijas politiķi zemāk krist vairs nevar, izrādās, ka var gan. Saeima izskatīja un teju vienprātīgi nodeva vērtēšanai Saeimas komisijās vairāk nekā 13 000 pilsoņu parakstītu iniciatīvu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. Patiesībā parlamentāriešiem šādu iesniegumu vispār nevajadzēja izskatīt. Petīcijas autori pat nebija parūpējušies par kaut cik juridisku noformējumu.
Kas ir kremlis? Ja domāts Maskavas kremlis, tad tas ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss jeb arhitektūras objekts. Tātad šādu vēsturisku ēku cienītāji nedrīkstēs ieņemt valstiskus posteņus? Jau gluži vai dzirdu LPSR 2.0, t.i., mūsdienu Eiropas Savienības valsts Latvijas drošībnieku ar policijas priekšnieka divpirkstu intelektu brēcam: netēlo te pārgudrīti, laikam Satversmi esi pārlasījies! Termins esot jāsaprot pārnestā nozīmē, bet amatus liegšot un sēdināšot pa īstam.
Nu, tad iniciatīvas cepēji varēja sevi nepagrūtināt ar liekvārdību. Deputāti tāpat atzītu par labu esam, ja būtu rakstīts “kremlini” vai “vatņiki”. Vai varbūt – “Kremļa prusaki”?! Nē, šo neizskatītu, jo tad priekšlikumu varētu vērtēt kā pret Švāba kantora uzspiesto kukaiņu pārtiku vērstu. Aiz iniciatīvas stāv aktīvisti ar Sorosa “tarakāniem galvā”, kas pērn rīkoja maršu pret pieminekli Uzvaras parkā. Uzvareklis ir nogāzts, taču, kā prognozēju, ļaužu dzīve top aizvien sliktāka, bet sociālā plaisa sabiedrībā – dziļāka.
Jāpiezīmē, ka jau šobrīd ir spēkā likumi, saskaņā ar kuriem var sašņorēt ikvienu, kas vārdiski simpatizē Krievijai pēc tās iebrukuma Ukrainā, nemaz nerunājot par spiegošanu vai taustāmu palīdzību. Pat ģimenē ieteicams nepalaist mēli, jo bērni skolā var izpļāpāt, ko runā vecāki. Pavļika Morozova kults atkal godā celts. Jaunā likuma iniciatīva, visticamāk, tiks vērsta pret tiem, kas kritizē varu, ceļ dienasgaismā negācijas Latvijā, ES vai NATO.
Ir sperts vēl viens solis, lai legalizētu raganu medības un pārvaldītu valsti ar terora palīdzību, iedzenot bailes vēl saprātu saglabājušiem iedzīvotājiem jelkādi protestēt pret savu izdeldēšanu. Tālab jākurina kara histērija, kā arī nacionālais un reliģiskais naids. Vienlaikus tiks iznīcināta jebkāda reāla opozīcija valstī. Praktiski Latvijā veido vienpartijas sistēmu, jo partiju atšķirības kļūs formālas. LPSR 2.0 kā uz delnas.
Turklāt latvju “hunveibini” nevis plāno kaut kādu prokremlisku politiķu izolēšanu, bet gatavo augsni, lai politikā nevarētu atrasties cilvēki, kas iestājas par Latvijas neatkarību un tradicionālajām vērtībām. Jau šodien tādus medijos “ēd bez sāls”. Briseles un Vašingtonas saimniekiem ir vajadzīgi iztapīgi vagari, bet visādus brīvdomātājus jāturpina ravēt tāpat, kā to darīja iepriekšējie kaklakungi.
Starp citu, Saeimā vienīgi frakcijas “Stabilitātei!” deputāti novērtēja iniciatīvu kā sabiedrību šķeļošu. Taču “tautas masas” šamos jau sen ierindojušas aizliedzamajos. Vienlaikus es saprotu opozicionārās LPV deputātu centienus turēt “nacionālo kanti”, lai cik kretīniska un rezultātā suicidāla tā nebūtu. Pieļauju, cerībā, ka tādējādi izdosies visu vērst par labu. Diemžēl pūļa vara tā nestrādā. Tā aprij visus pēc direktīvām no augšas nedomājošos un patiešām spējīgos paveikt kaut ko lietderīgu, pat ja šie tur muti ciet vai cenšas gaudot līdzi vairākumam.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
