Leģionāru pārlaicīgā cīņa turpinās. Šobrīd ar prokrievisko Latvijas valdību
Egils Helmanis18.03.2025.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Jau gadiem ilgi 16.marts ir bijis lakmusa papīrs politiskajiem procesiem Latvijā. Tas jau sen ir kļuvis kas vairāk par Latviešu leģiona atceres dienu, – 16.marts ir latviešu pretestības gara diena.
Esam pieredzējuši, kā 16.martā Brīvības pieminekli apliek ar žogu, kā tiesībinstitūcijas kopā ar nacionālboļševikiem maskās veido ķēdi, lai nepieļautu leģionāru atbalstītāju gājienu, esam pieredzējuši, kā ministri zaudē amatu par piedalīšanos ziedu nolikšanā. Arī pašam ir sanākusi skarba vārdu apmaiņa ar policistiem, kas mēģināja noturēt mani un manu dēlu. Tomēr par spīti visam mēs ejam un godinām savus cīnītājus.
Tomēr ar godināšanu vien nebūs gana, nāksies arī pašiem izcīnīt savu cīņas daļu. Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijā esam atļāvuši izveidoties prokrieviskai valdībai. Un tas objektīvi tā ir – nav runa tikai par simboliskiem, tēlainiem salīdzinājumiem!
Mums joprojām ir atvērta robeža ar krieviju tirdzniecībai un ceļošanai, joprojām darbojas pretvalstisks sabiedriskais medijs, tostarp ar programmu okupantu valodā, netiek anulētas uzturēšanās atļaujas pat krimināli sodītiem krievijas pilsoņiem. Uzskaitījumu varētu turpināt ilgi.
Šodien progresīvo kolaborantu partijas jaunatnes organizācija soctīklos izplatījusi paziņojumu, kas ir absolūta kopija maskavas propagandas naratīviem, kurus tā jau gadiem ir veltījusi Latviešu leģiona virzienā. Tas nav pārsteigums, drīzāk atgādinājums, ka Latvijā ir aizsardzības ministrs, kam Latgales autonomija ir apspriežama ideja, kam Ukraina ir “projekts”, kurš par parlamentāro sekretāri ir apstiprinājis Lieni Gāteri (video šeit -https://www.youtube.com/shorts/H0q0Ztp9668) – cilvēku, kurš aktīvi atbalstījis baltkrievu diktatora īstenoto hibrīdkara elementu – imigrantu nelegālu iepludināšanu Latvijā. Un kas ir pat būtiskāk – ir izdarījis neko, lai pienācīgi attīstītu Latvijas aizsardzības sistēmu.
Prokrieviskajai valdībai ir jāatkāpjas. Bet, lai tā notiktu, katram no mums ir skaļi un aktīvi jāpauž savs viedoklis, jāatbalsta patriotiskās iniciatīvas un ar dubultu sparu jāatbalsta Ukraina! Lai latvju saule nenoriet!
Sveiciens Latviešu leģiona dienā!
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
