„Lemberga prokuroram” aizdomīgi iespaidīgi ienākumi no banku depozītiem

Juriss deklarējis, ka 2009. gadā viņam Latvijas Krājbankā eiro un latos kopā glabājušies 8497 lati, bet uzkrātajos procentos un ienākumā no depozīta viņš pērn šajā bankā saņēmis 4664 latus. Savukārt SEB bankā prokuroram 2009. gadā eiro un latos glabājušies 10 123 lati, par kuriem viņš ienākumos no depozītiem pērn šajā bankā saņēmis 5642 latus.

Šie dati liek domāt, ka Juriss par depozītiem ir saņēmis ienākumus, kuru līmenis vairākkārt pārsniedz banku piedāvātās parastās depozītu procentu likmes. Piemēram, kā skaidro SEB bankā (gan uzsverot, ka pilnīgi norobežojas no konkrētiem gadījumiem), ja klients 2009. gada novembrī uz gadu būtu noguldījis 10 tūkstošus latu, 2010. gada novembrī procentos viņš saņemtu 1200 latu (mīnus nodokļi). Savukārt Jurisam ir izdevies saņemt četrarpus reizes vairāk.

Kad jautājums par šo prokurora īpatno finansiālo veiksmi tika uzdots LR Ģenerālprokuratūrai, tās preses sekretāre Laura Pakalne skaidroja – šo jautājumu, uzklausot arī pašu Jurisu, esot izvērtējis amatā augstāks prokurors. Juriss esot paskaidrojis, ka ienākumos no Latvijas Krājbankas esot norādījis arī no tās izņemtā („atgrieztā”) depozīta summu 6200 eiro apmērā. Par SEB bankas depozītu nekādi paskaidrojumi netika sniegti, par situāciju kopumā vienīgi norādot, ka Juriss „deklarācijā par 2010.gadu arī atsevišķi norādījis uzkrātos procentus no depozīta summas, deklarācijā par 2010.gadu nosaucot tos kā uzkrātie procenti”.

Jurisa deklarācijā patiešām norādīts, ka Krājbankā viņš pērn uzkrātajos procentos saņēmis nepilnus 464 eiro, savukārt visas pārējās ievērojamās summas abās bankās saņemtas kā „ienākumi no depozīta”, kā saskaņā ar Ģenerālprokuratūras skaidrojumu viņš deklarācijā esot nosaucis izņemto depozītu summas.

Taču tādā gadījumā Juriss ir veicis ekonomikas ministra Arta Kampara cienīgus darījumus, jo pretēji apgalvojumam par iespaidīgām summām, ko viņš pērn esot izņēmis no bankas vai abām bankām, pagājušā gada laikā viņa abās bankās deklarētās dažādu noguldījumu summas nav būtiski mainījušās.

Kaut gan Ģenerālprokuratūra apgalvo, ka Juriss no Krājbankas pērn esot izņēmis 6200 eiro (nedaudz vairāk kā 4300 latu) depozītu, prokurora deklarācija rāda, ka gada laikā viņa noguldījumi Krājbankā samazinājušies tikai par aptuveni 300 latiem: 2009. gada beigās viņam Krājbankā glabājušies 8497 lati (eiro un latos), bet 2010. gada beigās - 8195 lati (eiro un latos). Turklāt deklarācijā kā darījums nav norādīts tas, ka prokurors bankā būtu no jauna ieguldījis „iztrūkstošo” summu - vairāk nekā 4000 latu.

Tieši tāda pati ir situācija ar prokurora noguldījumiem SEB bankā: lai gan no Ģenerālprokuratūras skaidrojuma var saprast, ka Juriss no bankas varētu būt izņēmis depozītus par vairāk nekā 5600 latiem, viņa noguldījumi tajā ir sarukuši tikai par diviem tūkstošiem. 2009. gada beigās prokuroram SEB bankā glabājās 10123 lati (eiro un latos), bet 2010. gada beigās – 8000 latu (eiro un latos).

Kad Ģenerālprokuratūrai trešdien tika norādīts uz šīm dīvainībām Jurisa deklarācijās, tā nekādus papildu skaidrojumus vairs nesniedza.

Toties no Ģenerālprokuratūras skaidrojuma izriet, ka prokurors ne 2009., ne 2010. gadā savā deklarācijā nav norādījis arī vismaz divus darījumus, kas pārsniedz likuma noteikto robežu – 4000 latu. Viņš nav deklarējis ne prokuratūras minēto darījumu, 2009. gadā depozītā ieguldot 6200 eiro, ne pagājušajā gadā, spriežot pēc prokuratūras skaidrojuma, veikto darījumu, šo summu no bankas izņemot.

SEB banka gan piebilst, ka tās depozītu produktu vidū ir arī progresīvais depozīts, kura piedāvājumos ir iespēja saņemt arī 80%, jo šis depozīts ir piesaistīts dažādu aktīvu attīstībai. Taču prokuratūra to, ka Juriss būtu saņēmis īpaši augstus depozīta procentus, savā skaidrojumā neatzīst.

Pietiek šodien publicē arī Jurisa deklarācijas par 2010. un 2009. gadu no Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes, no kuras arī ņemti aprakstītie dati.

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)

7. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām pārskata periodā un nav norādīti citos deklarācijas publicējamās daļas punktos

12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)

7. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām pārskata periodā un nav norādīti citos deklarācijas publicējamās daļas punktos

12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)

Novērtē šo rakstu: