Iesaki rakstu: 
Lai arī Ventspils mērs Aivars Lembergs TV3 raidījumam Nekā personīga, komentējot savas intereses vēja enerģijas biznesā, ironiski noskaldīja: „Tur nav smakas no Lemberga un tamlīdzīgi,” tā tomēr nav. Par Lemberga „smaku” vēja enerģijas biznesā, kurā līdz šim lielākais spēlētājs ir ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošie Vēja parki pie Grobiņas, liecina fakts, ka vēl līdz 14.janvārim ar Lembergu biznesu apsaimniekošanu cieši saistītājam Andrim Linužam piederēja 50% firmā Enercom Plus. Tieši par šīs firmas interešu publisko aizstāvi vēja biznesā kļuvis Lembergs un viņa vadītā Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Lemberga rūpes par vēja enerģiju saistītas ar vēja enerģijas kvotām, kuras garantē obligāto šīs zaļās enerģijas iepirkumu par fiksētu tarifu vairāku gadu garumā un par kuru sadali lemj ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM). Kvotu iegūšana nozīmē, ka konkrētās ar vēja enerģijas biznesu saistītās firmas saražoto enerģiju par fiksētu tarifu iepirks a/s Latvenergo. Kvota, kuru gribētu iegūt Enercom Plus un par ko uztraucies Lembergs, uzņēmumam garantētu vēja enerģijas iepirkumu vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā.
Īpašniekos Lemberga „zēni”
Kā liecina, uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, kopš pērnā gada janvāra līdz pat šā gada 14.janvārim 50% Enercom Pluss īpašnieks bijis Linužs. Viņš jau ilgstoši darbojas dažādos uzņēmumos, kuri saistīti ar Lemberga interešu pārstāvību un tiek saukts par vienu no Lembergu ģimeni apkalpojošajiem menedžeriem.
Līdz 17.decembrim, kad ekstremālos apstākļos pie Lejastiezumu konferenču un sporta centra piebraucamā ceļa notika a/s Latvijas kuģniecība ārkārtas akcionāru sapulce, pēc kuras LK izslīdēja no Lemberga ietekmes, Linužs bija LK valdes loceklis.
Pirms kļūšanas par LK valdes locekli Linužs bija bankrotējušās a/s Preses nams valdes priekšsēdis, iepriekš Linužs darbojās arī a/s Ventbunkers laikā, kad šis uzņēmums bija Lemberga kontrolē.
Kā Pietiek atzinuši ar Ventspils biznesu saistīti pārstāvji, Linužu nevarot dēvēt par uzņēmēju vai īpašnieku, viņš esot tā sauktais investīciju menedžeris, kurš iesaistījies Lembergu ģimenes interešu un investīciju pārvaldīšanā.
Tieši Linužam, kā 50% īpašniekam līdz 14.janvārim piederošā Enercom Plus ir tā ar vēja enerģijas biznesu saistītā kompānija, kas, kā paziņojis Ventspils mērs, vērsusies pie viņa vadītās Tranzīta biznesa asociācijas ar lūgumu rast iespēju palīdzēt risināt konfliktu ar Ekonomikas ministriju.
Pēc paša Lemberga aizvadītās nedēļas nogalē medijiem paustā, Enercom Plus ieskatā EM netaisnīgi sadalījusi garantētās vēja enerģijas iepirkuma kvotas, piešķirot tās komercsabiedrībai, kuras uzņēmēji ir īpaši pietuvināti ministrijas vadībai. Lembergs par netaisnību pret Enercom Plus solījis vērsties Valsts kontrolē.
Kopš šā gada 14.janvāra, kā rāda firmas.lv dati, ar Lembergu saistītais Linužs sev piederošās daļas pārdevis un par Enercom Plus 70% īpašnieku kļuvusi kāda Tallinā reģistrēta kompānija SEFE Team Pu. Atlikušo 30% Enercom Plus īpašnieks ir Ivars Naglis. Arī viņš netieši saistīts ar Lemberga interesēm – Naglis ir pārstāvis kompānijā Latmar Holding, kas ir viena no tā sauktajiem mazajiem a/s Venstpils nafta akcionāriem.
Puse kvotu - Lemberga oponenta miljonāra Berķa firmai
Vēja enerģijas kvotas, par kuru sadali satraucies Lembergs, EM dalīja 2009.gada vasarā.
Lemberga un ar viņu saistītās Enercom Plus neapmierinātību un pārmetumus Kamparam par vēja enerģijas kvotu sadali, visticamāk, izraisījis fakts, ka 54,83% no kopējās vējā enerģijas kvotas (apjoms, kuram garantēts obligātais iepirkums par konkrētu tarifu) saņēmusi Lemberga oponentam Ventspils uzņēmējam Olafam Berķim piederošā firma TCK. Berķis ir viens no redzamākajiem tā sauktajiem Lemberga oponentiem, kas asi vērsies pret Ventspils mēru, Berķis saistīts arī ar atbalstu Vienotības partijām.
Enercom Plus 2009.gada vasarā, ieguva obligātā iepirkuma kvotu tikai nelielā apjomā, 0,32% no kopējās vēja enerģijas daudzuma. Tomēr šīs ar Lembergu saistītās firmas ambīcijas vēja enerģijas ražošanā bija krietni lielākas, EM pieteiktais potenciāli saražojamās vēja enerģijas apjoms veido 80 MW. Ja par visu šo apjomu Enercom Plus būtu ieguvis obligātā iepirkuma kvotu, tad šī firma par saražoto vēja enerģiju no Latvenergo gūtu vairāk nekā desmit miljonu latu ienākumus ik gadu.
Līdz šim Enercom Plus uzbūvējusi vienu 2,7 MW vēja ģeneratoru Popes pagasta Lipstiņos, Ventspils novadā.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
