Lemberga tiesas prāvas lēmējus apmācījuši Lemberga politiskie un biznesa oponenti
Pietiek lasītājs09.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils mēram Aivaram Lembergam apsūdzību uzturošais un no arestētās mantas glabāšanas atcelto Rūdolfu Meroni "piesedzošais" prokurors Juris Juriss, izveidojot slepenas korporatīvās saiknes, pats apmāca tiesnešus, kas pēc tam izlemj jautājumus viņam par labu, — tāda informācija izriet no viņa deklarācijas.
2019. gadā J. Juriss saņēmis 87 eiro honorāru no privāta nodibinājuma Tiesnešu mācību centrs, kuram nav zināmi patiesā labuma guvēji. (Deklarācijas par 2020. gadu vēl nav iesniegtas.)
Gadu iepriekš viņš šajā privātajā nodibinājumā saņēmis 615 eiro, bet 2015. gads bijis īpaši ienesīgs — J. Jurisam kontā ieripojis 1991 eiro. 2014. gadā prokurora guvums bijis 1025 eiro, gadu pirms tam — 307 lati, kamēr 2011. gadā viņa guvums bijis tikai 34 latu apmērā. Agrākais maksājums 101 lata apmērā datēts ar 2007. gadu.
Tātad vairumā no tiem gadiem, kuru laikā J. Juriss sacerējis vai tiesā uzturējis apsūdzības Aivaram Lembergam, prokurors vienlaikus Tiesnešu mācību centrā lasījis lekcijas tiem tiesnešiem, kas pēc tam pieņem nolēmumus attiecībā uz viņa virzītajiem procesiem.
Taču šis prokurors nav vienīgais, kas apmācījis tiesu sastāvus, kas pēc tam lemj viņam par labu — tiesnešus tāpat apmācījis zvērināts advokāts Lauris Liepa, kurš iepriekšējos gados bijis viens no tiem advokātiem, ko nodarbināja A. Lemberga pretinieku Rūdolfa Meroni un Oļega Stepanova grupējumos ietilpstošie cilvēki.
Tā kādā civillietā pret SIA Mediju Nams žurnālistiem Lauris Liepa nesekmīgi pārstāvēja Valēriju Godunovu — bijušo AS Latvijas Kuģniecība valdes vicepriekšsēdētāju, kurš tajā laikā bija izsludināts policijas meklēšanā kriminālprocesos par dokumentu zādzību no paša darbavietas un vismaz 130 miljonu dolāru aizpludināšanu no Kuģniecības.
Vēlāk L. Liepas palīgs Sergejs Rudāns, kurš drīz vien pats kļuva par pilntiesīgu advokātu, pārstāvēja uzņēmumu intereses tiesā saistībā ar Latvijas Kuģniecības akcionāru sapulci, kurā ietekmi uz šo kompāniju atguva O. Stepanovs, tiekot ievēlēts padomē.
To, ka L. Liepa ir apmācījis tiesnešus, rakstiskā atbildē uz žurnālistu jautājumiem apliecina apgabaltiesa: “Nenoliedzam, ka Lauris Liepa ir lasījis lekcijas Latvijas Tiesnešu mācību centrā un ir uzstājies ar referātiem zinātniskajās konferencēs Latvijas Universitātē.”
No VID pieejamajiem valsts amatpersonu gada deklarāciju datiem tāpat izriet, ka tiesnešus daudzu gadu garumā apmācījuši Vienotības un Par politiķi, kuri ir tiešie politiskie sāncenši tādiem citu partiju politiķiem kā Atis Zakatistovs, Artuss Kaimiņš, Juris Jurašs, kuru lietas tiek vai tiks izskatītas tiesās.
Tas pats attiecas arī uz attaisnoto Ogres mēru Egilu Helmani: arī viņa lietu zemākās instancēs izskatīja (un iepriekš notiesājošus spriedumus taisīja) tiesneši, kurus apmācījuši nacionālista E. Helmaņa politiskie oponenti — iespējams, viņu vidū bijis Andrejs Judins.
Taču visunikālākā situācija redzama, apskatot datus par to, kas ir šis Tiesnešu mācību centrs. Šī privātā nodibinājuma dibinātājs, sponsors un noteicējs ir neviens cits kā fonds DOTS, kas pēc nosaukuma maiņas ir neviens cits kā tas pats Sorosa fonds — Latvija.
Tas nozīmē, ka A. Lemberga lietas tiesneses apmāca A. Lemberga politiskie un biznesa oponenti, bet visu procesu slepus vadījis un organizējis arī Sorosa fonds — Latvija, kura ilggadējais ģenerālsponsors, starp citu, ticis Francijā notiesāts par korupciju, - spriedumu šajā lietā spēkā paturējušas visas tiesu instances, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
