Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils mēram Aivaram Lembergam apsūdzību uzturošais un no arestētās mantas glabāšanas atcelto Rūdolfu Meroni "piesedzošais" prokurors Juris Juriss, izveidojot slepenas korporatīvās saiknes, pats apmāca tiesnešus, kas pēc tam izlemj jautājumus viņam par labu, — tāda informācija izriet no viņa deklarācijas.

2019. gadā J. Juriss saņēmis 87 eiro honorāru no privāta nodibinājuma Tiesnešu mācību centrs, kuram nav zināmi patiesā labuma guvēji. (Deklarācijas par 2020. gadu vēl nav iesniegtas.)

Gadu iepriekš viņš šajā privātajā nodibinājumā saņēmis 615 eiro, bet 2015. gads bijis īpaši ienesīgs — J. Jurisam kontā ieripojis 1991 eiro. 2014. gadā prokurora guvums bijis 1025 eiro, gadu pirms tam — 307 lati, kamēr 2011. gadā viņa guvums bijis tikai 34 latu apmērā. Agrākais maksājums 101 lata apmērā datēts ar 2007. gadu.

Tātad vairumā no tiem gadiem, kuru laikā J. Juriss sacerējis vai tiesā uzturējis apsūdzības Aivaram Lembergam, prokurors vienlaikus Tiesnešu mācību centrā lasījis lekcijas tiem tiesnešiem, kas pēc tam pieņem nolēmumus attiecībā uz viņa virzītajiem procesiem.

Taču šis prokurors nav vienīgais, kas apmācījis tiesu sastāvus, kas pēc tam lemj viņam par labu — tiesnešus tāpat apmācījis zvērināts advokāts Lauris Liepa, kurš iepriekšējos gados bijis viens no tiem advokātiem, ko nodarbināja A. Lemberga pretinieku Rūdolfa Meroni un Oļega Stepanova grupējumos ietilpstošie cilvēki.

Tā kādā civillietā pret SIA Mediju Nams žurnālistiem Lauris Liepa nesekmīgi pārstāvēja Valēriju Godunovu — bijušo AS Latvijas Kuģniecība valdes vicepriekšsēdētāju, kurš tajā laikā bija izsludināts policijas meklēšanā kriminālprocesos par dokumentu zādzību no paša darbavietas un vismaz 130 miljonu dolāru aizpludināšanu no Kuģniecības.

Vēlāk L. Liepas palīgs Sergejs Rudāns, kurš drīz vien pats kļuva par pilntiesīgu advokātu, pārstāvēja uzņēmumu intereses tiesā saistībā ar Latvijas Kuģniecības akcionāru sapulci, kurā ietekmi uz šo kompāniju atguva O. Stepanovs, tiekot ievēlēts padomē.

To, ka L. Liepa ir apmācījis tiesnešus, rakstiskā atbildē uz žurnālistu jautājumiem apliecina apgabaltiesa: “Nenoliedzam, ka Lauris Liepa ir lasījis lekcijas Latvijas Tiesnešu mācību centrā un ir uzstājies ar referātiem zinātniskajās konferencēs Latvijas Universitātē.”

No VID pieejamajiem valsts amatpersonu gada deklarāciju datiem tāpat izriet, ka tiesnešus daudzu gadu garumā apmācījuši Vienotības un Par politiķi, kuri ir tiešie politiskie sāncenši tādiem citu partiju politiķiem kā Atis Zakatistovs, Artuss Kaimiņš, Juris Jurašs, kuru lietas tiek vai tiks izskatītas tiesās.

Tas pats attiecas arī uz attaisnoto Ogres mēru Egilu Helmani: arī viņa lietu zemākās instancēs izskatīja (un iepriekš notiesājošus spriedumus taisīja) tiesneši, kurus apmācījuši nacionālista E. Helmaņa politiskie oponenti — iespējams, viņu vidū bijis Andrejs Judins.

Taču visunikālākā situācija redzama, apskatot datus par to, kas ir šis Tiesnešu mācību centrs. Šī privātā nodibinājuma dibinātājs, sponsors un noteicējs ir neviens cits kā fonds DOTS, kas pēc nosaukuma maiņas ir neviens cits kā tas pats Sorosa fonds — Latvija.

Tas nozīmē, ka A. Lemberga lietas tiesneses apmāca A. Lemberga politiskie un biznesa oponenti, bet visu procesu slepus vadījis un organizējis arī Sorosa fonds — Latvija, kura ilggadējais ģenerālsponsors, starp citu, ticis Francijā notiesāts par korupciju, - spriedumu šajā lietā spēkā paturējušas visas tiesu instances, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

78
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi