Lemberga varas ierobežošanai VARAM nobriedusi izmaiņām likumā par pašvaldībām
PIETIEK21.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Meklējot ceļu, kā Reformu partija (RP) varētu apliecināt sevi reālā darbībā vismaz partijas līdera, eksprezidenta Valda Zatlera pirms gada deklarētajā cīņā pret tā saukto oligarhu varu, netiek izslēgts, ka Edmunda Sprūdža vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl šogad varētu nākt klajā ar grozījumiem likumā par pašvaldībām.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tā sauktā RP kodola un ministra Sprūdža uzdevumā VARAM „gaiteņos” tiek apspriesti likuma par pašvaldībām grozījumu varianti, kas ļoti konkrēti noteiktu, ka apsūdzētas personas nevar ieņemt pašvaldības vadītāja (mēra) amatu un nevar arī kandidēt vēlēšanās. Juridiskie formulējumi likuma grozījumiem gan vēl neesot precīzi formulēti.
Saņemt oficiālu atbildi par iespējamiem grozījumiem likumā par pašvaldībām, kurus ministrija būtu gatava virzīt uz valdību un pēc tam uz Saeimu, no ministra Sprūdža Pietiek otrdien neizdevās. Viņš uz Pietiek nosūtīto jautājumu par iespējamiem grozījumiem pašvaldību likumā nevēlējās atbildēt.
Tikmēr neoficiāli Pietiek norādīts, ka faktiski diskusijas par pašvaldību likuma grozījumiem RP un VARAM sāktas, lai mēģinātu atrast risinājumu Ventspils mēra Aivara Lemberga politiskās ietekmes un varas ierobežošanai.
Tiesa, prognozes, vai šāda iniciatīva tiešām vainagosies ar reāliem likuma par pašvaldībām grozījumiem ir visai skeptiskas. Netiek izslēgts, ka RP kā valdošās koalīcijas „vājākajam” spēkam nekādas izmaiņas likumā neizdosies panākt un tālāk par VARAM gaiteņiem šāda iniciatīva netikšot, jo izmaiņas likumā diez vai atbalstīšot partijas Vienotība spices interesēm, kas tiek saistītas ar Lembergu.
Juristu aprindās tieši likuma par pašvaldībām grozījumi faktiski tiek vērtēti kā vienīgais veids, kurš ļautu ierobežot faktisko Lemberga darbošanos Ventspils mēra amatā, kas viņam liegta ar tiesas lēmumu un par ko bažas tā sauktās Lemberga krimināllietas ietvaros pauduši valsts apsūdzības uzturētāji.
Pietiek jau rakstīja, ka jau aprīlī Sprūdžs neoficiālās politiķu sarunās nāca klajā ar apņemšanos izcīnīt cīņu par Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata. Sprūdžs esot izteicis gatavību cīnīties un ar likumdošanai atbilstošiem, paša vadītās ministrijas lēmumiem panākt, lai Lembergs beidzot tiktu atstādināts no Ventspils mēra amata, par ko nesekmīgi līdz šim iestājušies atsevišķi partijas Vienotība biedri.
Lembergs ir apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu, kas atbilstoši prokuratūras viņam uzrādītajai apsūdzībai tiek saistīti ar Ventspils mēra amata pilnvaru izmantošanu. Formāli Lembergs aizvien ieņem Ventspils mēra amatu, lai arī tiešu šo pienākumu izpildi viņam liegusi Rīgas apgabaltiesa, kura kopš 2009.gada tiek iztiesāta ar viņu saistītā krimināllieta. Ventspils mēra amatu Lembergs ieņem kopš 90. gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par bagātāko amatpersonu Latvijā.
Lembergam krimināllietas ietvaros uzrādītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, - to skaitā ir kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
