Lembergam un Ventspilij. Meli bez robežām
Vladislavs Šafranskis, Ventspils pilsētas domes deputāts10.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās Ventas Balss portālā labākajā stilā parādījās informācija par opozīcijas balsojumu par Ventspils 2013.gada budžetu, kurā tika apgalvots, ka deputāti V.Šafranskis un I.Landmanis balsoja:
„(..) pret līdzekļu piešķiršanu sociālo pabalstu izmaksai sociāli mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem (trūcīgas un maznodrošinātas personas, vientuļie pensionāri un invalīdi, bāreņi, daudzbērnu ģimenes), t.sk. pabalsta centralizētās siltumenerģijas izdevumu kompensācijai 55% apmērā, medikamentu izdevumu kompensēšanai (..); pret pašvaldības finansējuma piešķiršanu brīvpusdienām skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs; pret līdzekļu piešķiršanu iekškvartālu labiekārtošanai un bērnu rotaļu laukumu izbūvei; pret līdzekļu piešķiršanu profesionālo teātru un koncertu pieejamības nodrošināšanai Ventspils pilsētā; pret finansējuma piešķiršanu bērnu un jauniešu nodarbībām Ventspils jaunrades namā, sporta skolā Spars, sporta klubos un citās nevalstiskās organizācijās; pret mācību līdzekļu iegādi izglītības iestāžu vajadzībām un mācību aprīkojuma papildināšanu, kā arī citiem pilsētas iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem.”
Šādu domes paziņojumu var raksturot tikai vienā vārdā: MELI.
Būtu muļķīgi un pretīgi attaisnoties, apgalvojot, ka mēs to neesam darījuši, jo, ja dome reiz nolēmusi mūs apmelot, tā neapstāsies un tās galma avīžele nopublicēs par mums jebkādu riebeklību, tāpēc sekojiet notikumiem, būs interesanti. Nebrīnīšos, ja jau rīt izrādīsies, ka opozīcija balsojusi pret kaķīšiem, sunīšiem, putniņiem, sauli, jūru un pavasari.
Savā „atmaskojošajā” paziņojumā dome kaut kāda iemesla dēļ gan atturīgi klusēja par budžeta deficītu, nomainot to (acīmredzot pilnīgiem idiotiem) ar stāstu par naudas atlikumu kontos. Katrs ekonomikas koledžas otrkursnieks zina atšķirību starp šiem diviem jēdzieniem, tomēr dome neatlaidīgi apgalvo, ka izdevumu pārsvars pār ienākumiem un naudas atlikums kontā ir viens un tas pats. Ja Jūs, domes speciālisti, tik tiešām esat tik atklāti savā muļķībā, tad vērsieties pie manis – paskaidrošu atšķirību un nolasīšu īsu ekonomikas kursu.
Dabīgi, visveiksmīgākās „Pilsētas ar rītdienu” ilūziju ir jāturpina uzturēt ar visiem iespējamajiem spēkiem, bet meli ir stiprs ierocis, un daudz domes ierēdņu to ir apguvuši profesionāli. Tātad – 29.janvārī Liepājas tiesā „Graudu terminālis pret domi” domes nodaļas vadītājs Māris Bože, kautrīgi nosarcis un kaunīgi grīdā vērdamies, mēģināja pārliecināt tiesu par to, ka ne jau pilsētas iedzīvotāji nospiedošajā vairumā izteicās par termināļa paplašināšanu, bet pats terminālis it kā pēc savas iniciatīvas atveda un iesniedza domē anketas.
Bet 31.janvārī Siltuma vadītājs A.Uzaris – Ventspilij jauns cilvēks – uzbruka ar kritiku ventspilniekam A.Landmanim tikai tāpēc, ka Aivis atgādināja visiem mums par bezatbildīgo Siltuma, kurš, starp citu, saskaņā ar domes speciālistu atzīšanos šai pašā Liepājas tiesas sēdē ir lielākais pilsētas gaisa piesārņotājs, darbu!
Savā rakstā par tarifu un rēķinu par apkuri pieaugumu A.Uzaris kaut kāda iemesla dēļ sīki un smalki stāstīja par A.Landmaņa „nepareizo partejisko piederību” un slikto Reformu partijas uzvedību Saeimā, tomēr ne ar vienu vārdu nekomentēja tieši sabiedrībai pašus interesantākos momentus, par kuriem rakstīja A.Landmanis, bet tieši:
- kāpēc tieši Ventspilī šai apkures sezonā procentuāli un absolūtos rādītājos visvairāk valstī paaugstinājušies siltuma tarifi un attiecīgie rēķini?
- kāpēc pieklususi izmeklēšana par simtiem tūkstošu latu zādzību Siltumā? Kāpēc tiek noklusēts par izmeklēšanas gaitu, ja tāda vispār tiek veikta?
- kāpēc patiesībā izjuka Ventspils un Vācijas TEC siltumapgādes kopprojekts? A.Uzaris pompozi paziņo, ka „Ventspils pašvaldība zaudējumus necieta”, bet kautrīgi klusē par to, kādi ir reālie Siltuma ienākumi/ izdevumi? Vai varbūt Siltuma nauda vairs nav ne mūsu, ne pilsētas?
A.Uzaris lepni paziņo par to, ka dome līdzfinansē 10% daudzdzīvokļu māju siltināšanas vērtības, bet klusē par to, ka, augot tarifiem par 16,7% un attiecīgiem rēķiniem par gandrīz 70%, nelaimīgie 10% dāsni atpelnās, un kāds turklāt neslikti nopelna tai laikā, kamēr vienkāršie mirstīgie maksā 90% no savu māju siltināšanas vērtības + par apkuri saskaņā ar pilnu jauno tarifu!
Acīmredzot A.Uzaris no visas sirds tic, ka Ventspils iedzīvotāji kļūs laimīgāki un viņiem kļūs daudz vieglāk apmaksāt rēķinus, ja viņi uzzinās, ka arī dažās citās Latvijas pilsētās siltumenerģijas tarifi ir vēl augstāki. Interesanti! Vai Uzara kungs saņem rēķinus par siltumu savā dienesta dzīvoklī? Vai gadījumā nav tā, ka šos rēķinus saņem un apmaksā pilsētas dome vai tās struktūras?
Mēs neapstiprinājām budžetu, jo tik tiešām domājam, ka ventspilniekiem, it īpaši bērniem, pensionāriem, maznodrošinātajiem no šī budžeta pienāktos daudz vairāk. Kaut vai uz mūsu vadības LUKSUS klases autoparka rēķina.
Proti, pilsētas augstākās vadības transporta vajadzību nodrošināšanai pašvaldības policijas budžetā ir paredzēts finansējums LVL 77 323 apmērā. Nauda tiks tērēta automašīnu Audi A8L (Valsts Nr. HT 3609); Audi A6 (valsts Nr. HZ 8936); Audi A6 (valsts Nr. GZ 7669); Toyota Land Cruiser (valsts Nr. ER 2596) un VW Touareg (valsts Nr. GD 4544) ekspluatācijas nodrošināšanai.
Kas interesanti, tad šo LUKSUS klases mašīnu uzturēšanas izmaksas sastāda gandrīz 50% no visām pašvaldības policijas transporta izmaksām. Bet, kas svarīgākais, tad ar katru no Audi markas automašīnām gada laikā ir paredzēts nobraukt no 60 000 līdz 75 000 km tai laikā, kad pašvaldības policijas dežūrmašīna, strādājot cauri diennakti plāno nobraukt līdz 98 000 km.
Godātie pilsētas vadītāji! Kad jūs strādājat? Kāpēc šī jūsu transporta izdevumu izmaksu pozīcija tiek slēpta Ventspils Brīvostas pārvaldes un Pašvaldības policijas budžetos?
Vai nebija racionālāk braukt ar daudz piezemātākiem auto un šādi radīto ietaupījumu novirzīt pilsētnieku vajadzību nodrošināšanai, piemēram – piešķirot kompensācijas par milzīgajiem apkures rēķiniem.
Jā, meli – stiprs ierocis. Bet patiesība vienalga ir stiprāka!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
