
Lemberga–Stukāna valsts nozagšanas–politiskās korupcijas shēma ir legalizēta
Ģirts Valdis Kristovskis, Saeimas deputāts22.06.2025.
Komentāri (72)
Tas ir noticis. Juris Stukāns ne tikai apsver gatavību otro reizi piedalīties konkursā par iespēju atkārtoti ieņemt ģenerālprokurora amatu, bet arī pirms dažām dienām ar Ģenerālprokuratūras virsprokurores Ingas Niedres starpniecību ir man personīgi apliecinājis, ka pilnībā legalizē Lemberga–Stukāna valsts nozagšanas–politiskās korupcijas shēmu, kas izpaužas kā publisku līdzekļu lielos apmēros izšķērdētāja, izkrāpēja un piesavinātāja Aivara Lemberga atbalstīšana.
Ja, šī gada 15. maijā nosūtot ģenerālprokuroram manu publisko iesniegumu, man vēl bija vāja cerība, ka ģenerālprokurors atsauksies un nepieļaus vairāk nekā četrus gadus novilcinātā kriminālprocesa Nr. 16870000222 prettiesisku izbeigšanu, tad pēc 12. jūnijā saņemtās virsprokurores Niedres atbildes, kas svētī iepriekš minētās Lemberga mantkārīgās darbības, vairs nav ne mazāko šaubu, ka Stukānam nerūp likumības ievērošana, ka viņš sevi apliecina kā Lemberga sabiedroto, ka ir Ventspilī valdošās kleptokrātijas atbalstītājs.
Te prātā nāk 2020. gada nogalē tolaik ģenerālprokurora darbu nesen uzsākušā Stukāna LTV izteikts nepiedienīgs atzinums, proti, ka Lembergs esot pagātne, tā teikt – liksim viņam mieru! Tādējādi faktiski tika dota norāde visiem tiesībsargiem, ka šim, tolaik pirmās instances tiesā par smagiem ietekmes un finanšu noziegumiem notiesātajam Stukāns ir gatavs izsniegt indulģenci.
Lemberga–Stukāna shēmas būtība
Lai būtiski palielinātu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga, vienlaikus arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga šķietami legālos ienākumus, deviņdesmito gadu otrajā pusē tika izveidota biedrība "Ventspils attīstības aģentūra", kurā valsts amatpersona Aivars Lembergs saņēma biedrības prezidenta atalgojumu. Kopš 2013. gada par paša izveidotās biedrības vadīšanu Lembergs ikgadējā atalgojumā saņēma jau turpat simt tūkstošus eiro.
Šāda apjoma Lemberga algas nodrošināšanai biedrībai bija nepieciešami ievērojami šķietami legālas izcelsmes finanšu līdzekļi, kas laika gaitā sasniedza jau vairāk nekā 300 tūkstošus eiro vērtu biedrības ikgadējo budžetu. No tā 37% tika atvēlēti Lemberga atalgošanai un ar to saistīto sociālā nodokļa maksājumu segšanai.
Šādus apjomīgus valsts amatpersonas Lemberga vadītās biedrības ienākumus nodrošināja ne tikai Lemberga vadītā Ventspils pilsētas dome, bet arī Lemberga kontrolētās Ventspils pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī pastarpināti atkarīgā Ventspils Augstskola un Ventspils pilsētas tehnikums. Šīs "krietnā un rūpīgā" pilsētas saimnieka Lemberga kontrolētās iestādes katra ikgadēji veica 15–40 tūkstošu eiro biedru naudu iemaksas "Ventspils attīstības aģentūrai", tas ir, atvēlēja šefa kabatas biedrībai publiskas izcelsmes līdzekļus.
Tomēr ievērojami dāsnāka bija valsts amatpersonas Lemberga tieši un nepastarpināti vadītā Ventspils brīvostas pārvalde, kas minētajai Lemberga biedrībai kopš 2013. gada atvēlēja jau 113 830 eiro vērtu ikgadēju biedra naudu! Ir vietā uzsvērt – lai šādu "biedru naudu" izspiestu, tās apmērs tika noteikts patvaļīgi, klaji ignorējot normatīvos noteikto regulējumu.
Lai iepriekš minētajām, nepārprotamā interešu konflikta situācijā veiktajām finanšu mahinācijām radītu šķietami ticamu attaisnojumu, redzamākais biedrības "sniegto pakalpojumu" imitētājs un cildinātājs bija neviens cits kā valsts amatpersona Aivars Lembergs. Jo tieši viņš personīgi varēja novērtēt biedrības "Ventspils attīstības aģentūra" sniegto pakalpojumu vērtīgumu. Būdams biedrības prezidents, reizē arī galvenais eksperts, Lembergs sniedza "izcili vērtīgus" padomus gan pilsētas domes priekšsēdētājam Lembergam, gan arī brīvostas valdes priekšsēdētājam Lembergam.
Jā! Tieši tā! Tas ir, Lembergs konsultēja un reizē pats uzklausīja sevi. Taču, pat ja tā, Lemberga paškonsultācijas, šī piepūlēšanās tika dāsni atalgota. Kā biedrības "Ventspils attīstības aģentūra" prezidents, valsts amatpersona Aivars Lembergs saņēma turpat 100 tūkstošus eiro vērtu ikgadēju atalgojumu! Tas ir tā vērts, lai Lembergs bez kautrēšanās aizgūtnēm deklarētu, joprojām apgalvotu, ka biedrība "Ventspils attīstības aģentūra" ir nodrošinājusi Ventspils brīvostas attīstību, klientu piesaisti, investīcijas un visu pārējo, kā pats pilnā mutē turpina stāstīt.
Tas gan ir krasā pretrunā ar Lemberga ietekmēto iestāžu vadošo ierēdņu problēmu, jo tie nespēj uzrādīt, ka Lemberga biedrība būtu tiem sniegusi kaut niecīgāko atbalstu, vai pat to pilnībā noliedz, saka, ka neko par šādu Lemberga biedrību nav dzirdējuši. Taču, pat ja būtu, ir acīmredzama bezjēdzīga līdzekļu izšķērdēšana, jo visi minētie pakalpojumi, kurus Ventspils brīvostai it kā esot sniegusi Lemberga biedrība jeb Lembergs kā Ventspils ostas eksperts, bija Lembergam jānodrošina gan kā Ventspils brīvostas valdes, gan kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam, ja jau Lembergu dome bija deleģējusi darbam brīvostas valdē.
Gadu gaitā saskaņā ar zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" aprēķinu šādā mantkārības pašapmierināšanas procesā valsts amatpersonai Lembergam ar paša vadītās biedrības "Ventspils attīstības aģentūra" starpniecību izdevās izņemt un personīgi piesavināties 1 133 566 eiro vērtus publiskas izcelsmes finanšu līdzekļus, tas ir, tika izšķērdēti, izkrāpti un piesavināti nodokļu maksātāju, ventspilnieku un pilsētas, ostas vajadzību nodrošināšanai lietojami finanšu līdzekļi!
Labi situētas un bezrūpīgas vecumdienas
Īpaši ir jāvērš vērība uz to, ka ar biedrības "Ventspils attīstības aģentūra" starpniecību prettiesiski iegūtie līdzekļi, par tiem nomaksātie sociālās apdrošināšanas nodokļi daļēji veido Lemberga nesamērīgi iespaidīgās pensijas kapitālu. Tas nodrošina, ka 2023. gadā Lembergs pensijā varēja saņemt 84 306,21 eiro, savukārt 2024. gadā jau 88 777,83 eiro! Turklāt pensija tiks indeksēta arī turpmāk, un nav tālu diena, kad tā sasniegs Latvijas vidēja, nogurdinošā ikdienas darbā dzīvi pavadījuša pensionāra prātam neaptveramus 100 tūkstošus eiro. Tas ir ne tikai prettiesiski, bet arī amorāli, ciniski un sociāli netaisnīgi, jo Lemberga mākslīgi uzpūsto nesamērīgo pensiju un nepelnīto labklājību apmaksā neviens cits kā Latvijas nodokļu maksātāji!
Šāda apmēra valsts līdzekļu izšķērdēšanai ir nepieciešami līdzdalībnieki
Iepriekš minētā noziedzīgās shēmas darbība tika apturēta 2019. gada nogalē, kad Lembergam, Ventspils brīvostas pārvaldei un biedrībai "Ventspils attīstības aģentūra" tika piemērotas ASV sankcijas. To rezultātā Lembergs, Ventspils brīvostas valdes locekļi Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks, kā arī Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis ar Ministru kabineta lēmumu tika atbrīvoti no brīvostas vadības. Minētās valsts amatpersonas šo MK lēmumu nav pārsūdzējušas, tādējādi apliecinot šī lēmuma pamatotību.
Tieši iepriekš minēto figurantu loks, kuri pieņēma lēmumus ne tikai kā Ventspils brīvostas valdes locekļi, bet arī kā biedrības "Ventspils attīstības aģentūra" valdes locekļi, lēma par pašu vadītās valsts un pašvaldību iestādes līdzekļu novirzīšanu pašu vadītajai biedrībai. Taču ne tikai.
Prettiesiski izbeidzot kriminālprocesu Nr. 16870000222, KNAB procesa virzītāja Iveta Čaunāne un uzraugošais prokurors Kaspars Čīma ir atzinuši, ka Lembergs nemaz neesot atbildīgs par "Ventspils attīstības aģentūras" prezidenta ikgadējā turpat 100 tūkstošus eiro vērtās biedrības atalgojuma saņemšanu... To viņam esot piešķīruši šīs biedrības biedri!
Tātad izmeklētājas un uzraugošā prokurora skatījumā nekāda tiesiska problēma vairs nepastāv, jo ne tikai iepriekš minētās valsts amatpersonas Vītoliņš, Blumbergs un Sarmulis kā "Ventspils attīstības aģentūras" valdes locekļi, bet arī pārējie "Ventspils attīstības aģentūras" kolektīvie biedri – Ventspils pilsētas dome, pilsētas kapitālsabiedrības, Ventspils Augstskola un Ventspils pilsētas tehnikums, kā arī Ventspils brīvostas pārvalde – pieņēma lēmumu dāsni atalgot Lembergu!
Paironizējot varētu teikt, ka tas ir bijis saprātīgs vai pat tālredzīgs "Ventspils attīstības aģentūras" biedru lēmums, jo kaut kā taču pašu ik gadu biedrībai saziedotie simti tūkstošu eiro ir jāizlieto! Un, ja tā, tad vislietderīgāk tos investēt biedrības prezidenta Lemberga pārticībā. Turklāt, kā redzams, šādu risinājumu par labu esam ir atzinuši ne tikai KNAB procesa virzītāja un uzraugošais prokurors, bet arī ģenerālprokurors Stukāns, virsprokurore Niedre. Minētie korupcijas apkarotāji tā arī nav spējuši saskatīt ne krimināli sodāmas minēto valsts amatpersonu darbības organizētā grupā, ne arī to atrašanos interešu konflikta situācijā!
Interešu konflikta definīcija
Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" definīciju interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Tātad ir vai nav interešu konflikts?! Spriediet arī jūs katrs, kas šo rakstu lasa.
Tā kā 2025. gada 28. aprīlī ir izbeigts kriminālprocess Nr. 16870000222, bet ģenerālprokurors Stukāns šo nelikumīgi taisīto lēmumu ignorē un neatceļ, ir pamats ikvienam vērtēt KNAB un Ģenerālprokuratūras nostāju, kas apliecina, ka Lemberga un viņa vadītās Ventspils valsts amatpersonu organizētās grupas kontekstā ir pieļaujami izņēmumi un atkāpes no likumības.
Stukāns un prokurori krimināli sodāmas darbības nesaskata
Ņemot vērā, ka minēto noziedzīgo nodarījumu esmu izrunājis ar ģenerālprokuroru personīgi un četras reizes 14. Saeimas deputāta statusā rakstiski aicinājis Stukānu kriminālprocesa Nr. 16870000222 izmeklēšanas gaitai pievērsties personīgi, neizlaist to no sava redzesloka, varu ar nešaubīgu pārliecību teikt, ka ģenerālprokurors, pieļaujot minētā kriminālprocesa prettiesisku izbeigšanu, ir nepārprotami apliecinājis, ka, viņa skatījumā, Ventspils brīvostas pārvaldes līdzekļu 1 427 853 eiro apmērā izšķērdēšana, izkrāpšana un piesavināšanās ir nostrādāta godam. Ģenerālprokurors ir piekritis, ka valsts amatpersonas A. Lemberga un viņa komandas – valsts amatpersonu J. Vītoliņa, G. Blumberga, D. Ošenieka un I. Sarmuļa – noziedzīgajos nodarījumos nav saskatāma ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, nav mantkārīgu interešu, nav interešu konflikta, nav darbības organizētā grupā, nav izšķērdēti un piesavināti publiskie līdzekļi lielos apmēros.
Kriminālprocess ir izbeigts ar atzinumu, ka iepriekš minētās darbības ir visnotaļ lietderīgas un atbilst labas pārvaldības un sabiedrības interesēm, apliecina taisnīgumu un vienlīdzīgumu mūsu demokrātiskajā un tiesiskajā Latvijas valstī. To ģenerālprokurora vietā man ir pārapliecinājusi arī Ģenerālprokuratūras virsprokurore I. Niedre, neaizmirstot norādīt, ka man kriminālprocesā Nr. 16870000222 nav nekāda dalībnieka statusa.
Jā, nav. Taču kā tautas priekšstāvis iepriekš gan Ventspils pilsētas domes, gan 14. Saeimas deputāta statusā esmu apņēmies pārstāvēt sabiedrības intereses un konsekventi iestāties par tiesiskumu un taisnīgumu, nerespektējot nekādu politisko konjunktūru. Diemžēl tās apzinātu respektēšanu saredzu kā kriminālprocesa Nr. 16870000222 izmeklēšanas procesā, tā arī ģenerālprokurora Jura Stukāna, atsevišķu viņam padotu prokuroru rīcībā. Ir redzams, ka ģenerālprokurora Stukāna vadībā Latvijas valsts prokuratūra ir ieslīgusi formālismā, nevis noziedzīgu nodarījumu izvērtēšanā un kvalificēšanā pēc būtības. Pat vēl vairāk, kā apliecina kriminālprocesa Nr. 16870000222 gaita, ja Lembergam nepieciešams, tiek upurēta profesionālā pašcieņa, tiek taisīti nelikumīgi lēmumi. Šāda rīcība ir kvalificējama kā noziegums pret jurisdikciju.
Kas tālāk?
Manuprāt, runa ir par ģenerālprokurora Stukāna profesionālo pienākuma sajūtu, par atbildību sabiedrības priekšā. Viņa atrašanās amatā demoralizē sabiedrību un degradē tās pamatvērtības. Pašlaik ir grūti noticēt, ka Tieslietu padome esošo ģenerālprokuroru virzīs apstiprināšanai Saeimā atkārtoti, pat ja pirms dažām nedēļām jau tika noraidīts.
Tomēr kriminālprocesa Nr. 16870000222 prettiesiskā izbeigšana, esošā ģenerālprokurora man zināmā ilgstošā bezdarbība rada jautājumus ne tikai par prokuratūras darba kvalitāti. Valstī ir jābūt rīcībspējai, gribai un tiesiskiem mehānismiem, kā novērst situācijas, kad ģenerālprokurors ir meties ar noziedzīgu nodarījumu veicējiem uz vienu roku. To, ka tas notiek, apliecina ģenerālprokurora legalizētā Lemberga–Stukāna valsts nozagšanas – politiskās korupcijas – shēma.





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.