Iesaki rakstu: 
"Ir jāsaprot, lai kas arī nebūtu tas investors, kājas aug no Rīgas, un nekur tālāk par Rīgu nevajag meklēt tās īstās kājas," - Pietiek šodien publicē pārdomas raisošas smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga publiskas pārdomas gan par satiksmes ministra Anrija Matīsa atlaišanu, gan par patiesajām "finanšu investora" interesēm saistībā ar nacionālo aviokompāniju Air Baltic un šī investora īsto. izcelsmi.
"Man neviens neiestāstīs, ka Straujumas kundzes pieprasījums vai pieteikums Matīsa kunga demisijai ir Straujumas kundzes personīgs lēmums un ka tas būtu saistīts ar [Air Baltic] jautājuma labāku vai sliktāku sagatavošanu uz Ministru kabineta sēdi 3. novembrī.
Pirmkārt, Air Baltic sakās nopietnas problēmas 2011. gada ziemas otrajā pusē, kad tā laika ekonomikas ministrs pēkšņi sāka uzstāties ar kareivīgiem paziņojumiem, ka šīs kompānijas finanšu stāvoklis ir slikts, katastrofāls. Kā rezultātā tik tiešām Air Baltic nonāca smagā finanšu stāvoklī, jo tas radīja lielas bažas kreditoriem, bankām un arī klientiem, vai kompānijai neiestāsies maksātnespēja.
Visa šī epopeja, ko iesāka Vienotība 2011. gada sākumā, beidzās 2011. gada decembrī, kad jau Dombrovska valdības laikā pēc vēlēšanām, kad ZZS vairs nebija pozīcijā, bet bija opozīcijā, tika pieņemts lēmums izsniegt kredītu. Un, ja Baltijas Aviācijas sistēmas nedabūs 25 milj. latu ieguldīšanai, tad to daļu iegulda valsts.
Kopumā Air Baltic ieguldīja 110 miljonus. Jau 2011. gadā bija skaidrs, ka ir vajadzīgs stratēģiskais investors, kas integrētu šo kompāniju kādā lielā transporta sistēmā, ko operē kāds liels pārvadātājs.
Pagājuši četri gadi, un situācija ir līdzīga. Atkal Air Baltic ir vajadzīga līdzīga summa, un stratēģiskais investors nav atrasts. Bet tā ir problēma, kura, kā es pasvītroju, neradās tagad, tā radās 2011. gadā, tā bija 2012. gadā, tā bija 2013. gadā, tā bija 2014. gadā un ir 2015. gadā.
Un es varu droši apgalvot, ka tā būs arī 2016. gadā. Un es diezgan droši varu apgalvot, ka tā būs arī 2017. gadā. Diezgan droši. Līdz ar to visā šajā laika posmā, ja gribēja šī iemesla dēļ kādu noņemt no darba, tad to varēja mierīgi izdarīt.
Ja jau investora meklējumi tika uzticēti ārējam meklētājam, kas ir Prudentia, tad tas bija Ministru kabineta lēmums. Prudentia tika pieaicināta visos gadījumos, kad Vienotība vēlējās nomenedžēt to vai citu projektu sev vēlamā virzienā. Vienalga, vai tas būtu Liepājas metalurgs, par kuru mēs zinām, ka tas projekts arī faktiski ir izgāzies, vai tas būtu Pasažieru vilciens iepirkums, vai tas būtu Air Baltic un vēl daudzi citi.
Visos gadījumos ir aicināta Prudentia. Un visos gadījumos faktiski tas rezultāts ir fiasko. To pateica arī Matīsa kungs, ka faktiski viņi bija spiesti atteikties no Prudentia pakalpojumiem un pēdējā pusotra mēneša laikā sākuši viņu vietā veikt Prudentia uzticēto darbu.
Kopš iepriekšējās valdības sēdes ir pagājusi nedēļa, vajadzēja it kā obligāti izlemt 3.[novembrī], ir pagājušas septiņas dienas. Izlemts ir? Nauda ir? Nav, jo tie 52 [milj. eiro] nebūs bez tiem 80 [milj. eiro] no valsts budžeta. Kas ir noticis?
No tā izriet, ka to jautājumu mierīgi varēja neskatīt pat ne līdz 23.00 vakarā, bet līdz 18.00 vai līdz 19.00 vakarā un pārcelt to sēdi uz nākamo vai aiznākamo dienu, vai arī iedot divas, trīs dienas ministriem un ministrijām papildus sagatavoties, un pēc tam skatīt vai nu atkārtoti vai turpināt skatīt.
Šo septiņu dienu laikā nekas nav noticis, kā vien palikusi daudz ļodzīgāka valdība, nav viena ministra. Ticat man, vēl paies viena nedēļa un arī nebūs nekas mainījies, un arī tās nedēļas laikā varētu turpināt valdībā skatīt šo jautājumu. Tad kur bija jāsteidzas? Uz kurieni?
No tā var izdarīt pilnīgi drošu secinājumu – Straujumas kundzei tika dots uzdevums no viņas pašas partijas vadības, ka ir jāatbrīvojas no Anrija Matīsa, un tie iemesli ir daudzi.
Ja ņemam tā hronoloģiski, tad, pirmkārt, ka viņš sāka runāt, ka Vienotība nesaņems 1 miljonu eiro. (Labi, ne Vienotība, bet Prudentia, bet faktiski Vienotība nesaņems 1 miljonu eiro.) Tā ir gana liela nauda. Ir pamats apvainoties? Ir pamats apvainoties!
Tālāk – Anrijs Matīss neiecēla LDz Cargo to cilvēku, kas viņam tika prasīts, bet iecēla citu – ne to, kuru viņam prasīja. Viņam nosauca, ka Latvijas Dzelzceļā jāieceļ Latvijas Valsts mežu vadītājs, kuram ar dzelzceļa nav absolūti nekāda sakara, jo tos kokus, ko viņi nocērt Latvijā, pa dzelzceļu pat neved, ved ar autotransportu uz ostām, bet ar autotransportu, nevis pa dzelzceļu. Vai Strīpnieka kungs zina dzelzceļa nozari? Nezina. Vai viņš zina tranzīta nozari? Nezina. Vai viņš zina transporta nozari? Nezina.
Protams, nav obligāti jābūt nozares speciāla institūta beidzējam, lai vadītu kādu uzņēmumu, viņš var būt arī, protams, jurists, viņš var būt finansists, viņš var būt ekonomists, bet viņam vismaz kādu laiku jāpagrozās tajā nozarē, viņam jāsaprot cēloņu seku sakarība. Strīpnieka kungu pats es pozitīvi vērtēju, nevajag uztvert, ka es viņu kaut kā neieredzu vai kaut kā, vienkārši nav loģikas.
Nākamais par to investoru 52 miljoniem. Ir jāsaprot, lai kas arī nebūtu tas investors, kājas aug no Rīgas, un nekur tālāk par Rīgu nevajag meklēt tās īstās kājas. Tas vācietis ir lelle.
Bet šajā gadījumā tas nav tik svarīgi. Nauda ir nauda. Tur jau ir skaidri protokola lēmumā pateikts, kas tagad ir atslepenots, un mēs to redzam, ka tur tiek slēgts akcionāru līgums. Tā sāls ir ne jau tajos 52 miljonos, bet sāls ir akcionāru līgumā. Parādiet man akcionāru līgumu, un tad tā lieta kļūs daudz, daudz skaidrāka un skaudrāka.
Jūs ieguldīsiet 52 miljonus, lai jums būtu tiesības uz 20% kompānijā, kurā ir 75 miljoni eiro negatīvs pašu kapitāls, un kas jums dod tiesības pēc statūtiem uz vienu vietu padomē un tiesības vienu reizi gadā piedalīties sapulcē, pretendēt uz dividendēm, kuras viņi nemaksās nekad, jo viņiem nav tādas naudas, likvidācijas kvota, ja likvidēs, tad tur atkal pat telefons nepaliks pāri, un visas jūsu tiesības.
Jūs esat gatavi par tām maksāt 52 miljonus? Jūs domājat, ka kāds, kam ir 52 miljoni, nezina, kā to naudu sadedzināt, vai? Tā ka vajag redzēt šo te akcionāru līgumu. Ja jūs paskatīsieties akcionāru līgumu, tad ir skaidrs, ka tie 20% dos būtiskajos jautājumos veto tiesības jeb tik, it kā viņš būtu nopircis 50%. Tā ir šī darījuma sāls.
Bet kur sākas bizness? Bizness sākas lidmašīnu pirkšanā. Un tur arī sākas nauda. Arī tāda nauda, ko var dalīt. Tā kā visam tam stāstam ir tikai sākums, meklējiet šim stāstam sākumu un beigas Rīgā. Bet tas nav ne Ministru kabinets, ne Saeima, ne Satiksmes ministrija.
Kāpēc tas ir iespējams? Atbilde ir ļoti vienkārša – ja 75% bankas Citadele var pārdot par cenu, kas ir vismaz 4 reizes mazāka, nekā reāla tirgus cena, tad kāpēc lai šo afēru nevarētu uztaisīt? Starp citu, Air Baltic projekts ir daudz riskantāks, nekā Citadeles projekts. Citadeles projekts ir elegants un komfortabls, jo viņš ir bez naudas, Citadeles projektam nav vajadzīga nauda. Par velti.
Es nezinu, varbūt šajā projektā, jāizsniedz kāda garantija vai kas, ka būs nauda, kad vajadzēs naudu, bet ieskaitīt neko nevajag. Vai to vajag nosodīt? Mīļie, nevajag, tāds ir kapitālisms. Ar visiem saviem plusiem un diemžēl arī mīnusiem. Bet, kam patīk, lai vingro.
Koalīcijas līgumā ir teikts sekojošais – ka premjerei tad, kad viņai rodas nodoms atlaist ministru (vienalga kuras partijas) viņai 48 stundas pirms lēmuma pieņemšanas ir par to jāinformē koalīcijas partneri, tas nozīmē arī Vienotību un arī ZZS, un jābūt gatavai jebkurā brīdī skaidrot šī nodoma cēloņu seku sakarību.
Un tad, kad bija tikšanās ar Straujumu, otrdien laikam, arī es teicu Straujumas kundzei, ka ir pārkāpts koalīcijas līgums, jo viņa par nodomu 48 stundas [iepriekš] neinformēja. Kāpēc bija jāsteidzas ar paziņojumu, ka atlaiž? Ļoti vienkārši – lai Straujumas kundze nepārdomātu."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
