Iesaki rakstu: 
Ar Ģenerālprokuratūras svētību Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros apķīlātos īpašumus un uzņēmumus joprojām „apsaimnieko” tagad oficiāli atstādinātā Ventspils mēra shēmās savulaik cieši iesaistītais, vēlāk kažoku uz otru pusi pārmetušais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni (attēlā pa kreisi). Publicējam šajās dienās notikušo Lemberga interviju Latvijas radio, kurā viņš cita starpā apraksta – cik šī „apsaimniekošana” izmaksā valstij.
- Pirms nedēļas jūsu vietā sēdēja premjers Kučinskis, mēs viņam jautājām, kas notiek ar tranzītu, viņš teica, ka nekādas politikas tur nav, tīri ekonomika, Krievijai ir izdevīgāk savas kravas pārvadāt caur Krievijas ostām. Kā Ventspils konkurēs ar Ļeņingradas apgabala ostām Krievijā?
- Pirmkārt, attiecībā uz Ventspili ir divi faktori. Faktors numur viens ir Latvijas Ģenerālprokuratūras faktors. Kravu kritums Ventspils ostā, precīzāk, Ventspils terminālos, jo kravas krauj termināļi, nevis Ventspils brīvosta. Osta nodrošina dziļumu, navigāciju, ostas kapteiņa dienestu. Krauj termināļi.
Kālija parka terminālis kādreiz pārkrāva piecus miljonus tonnu, bet tagad pēc pagājušā gada datiem pārkrāva 140 tūkstošus tonnu… Pieci miljoni un 140 tūkstoši tonnu. Šo ostu vada Rūdolfs Meroni. Tā ir Ģenerālprokuratūras pilnvarota persona. Viņš vadīt neprot, kārtot komercattiecības neprot. Pateicoties Ģenerālprokuratūrai, ir tāda katastrofāla situācija Ventspils ostā.
Tas pats ir Baltic Oil terminālī, kur nav kravu. Tas arī stāv. Praktiski stāv. Tur ir ļoti liels samazinājums. Varēja labāk strādāt. Daudz labāk varēja strādāt Noord Natie terminālis un Ventbunkers.
Pateicoties Ģenerālprokuratūrai, - un par to ir jāatbild Kalnmeieram, jo to dara viņa padotie, - ir desmit miljoni tonnu mīnusā. Tikai ostu nodokļos Ventspils osta saņem desmit miljonus eiro mazāk nekā saņemtu, ja nebūtu Ģenerālprokuratūras faktora.
Otrs faktors ir mazāk būtisks. Tas ir Ustjluga. Pirms desmit gadiem tur nekā nebija, bet tagad viņi kraus 200 miljonus tonnu. Ir kravu apgrozījuma pieaugums. Tur aiziet kravas. Principā Ventspilij būtu jāstrādā 30 miljonu tonnu līmenī. Tas būtu normāli.
- Kopumā par tranzītu kā Tranzītbiznesa asociācijas vadītājs - kādas jūs redzat tendences? Pagājušajā gadā visām ostām bija lielas problēmas.
- Mūsu prognoze atšķīrās no valdības prognozes. Kad izstrādāja transporta attīstības programmu – dzelzceļa un ostu, mēs nepiekritām valdības uzstādījumam, ka būs tranzīta kravu pieaugums caur Latvijas ostām. Mēs domājām, ka tas labākajā gadījumā saglabāsies pašreizējā līmenī. Es dzirdu, ka runā, ka var būt reakcija no Krievijas puses saistībā ar ārzemju NATO valstu karaspēka izvietošanu Latvijas teritorijā. Var būt reakcija no Krievijas puses saistībā ar tranzītu. Skatīsimies.
- Bet pašreizējās ne pārāk labās attiecības ar Krieviju neatstāj iespaidu uz tranzītu?
- Es tā neapgalvotu.
- Es jautāju.
- Es tā neapgalvotu. Ir vairāk objektīvu. Sankcijas no Krievijas bija 1998.gadā, tad ne Eiropas Savienības, ne NATO valstis mums nepalīdzēja. Un attiecībā pret Latviju šīs sankcijas bija 15 gadus.
- Bet Tallinā, Rīgā Ģenerālprokuratūra neiejaucas, bet tur arī zaudē kravas.
- Tallinā ir cits faktors. Tur ir nepārprotams politisks faktors. Viņi nojauca visiem zināmo pieminekli, tur bija politisks lēmums par ievērojamu kravu plūsmas samazinājumu uz Igauniju. Es domāju, ka nav tālu tas brīdis, kad Igaunija no Krievijas neko nesaņems.
- Bet Rīga?
- Ziniet, Rīgā būtu ievērojami labāk, ja ārlietu ministrs neieviestu sankcijas pret dziedātājiem. Viņam neiepatikās kāda dziedātāja, viņa viņam neatdevās, viņš ievieš sankcijas. Pamuļķis. Ārlietu ministrs, jā.
- Jūs uzskatāt, ka politika ir galvenais, kas ietekmē tranzītu?
- Nē, es jau teicu, tā nav politika. Attiecībā uz Ventspili tā ir Ģenerālprokuratūra, prasiet Kalnmeieram, kāpēc Ģenerālprokuratūra pieļauj tādu situāciju, kad Latvijas ekonomika zaudē desmitiem miljonu katru gadu tikai tādēļ, ka dažiem prokuroriem ir darījums ar Rūdolfu Meroni.
- Kāda ir jūsu prognoze? Tranzīta gals?
- Es jau teicu, ka būs labi, ja kravu apgrozījums caur Latvijas ostām saglabāsies pēdējo piecu gadu vidējā līmenī. Tas būs ļoti labs rezultāts.
- Gada beigās ievedīs NATO Kanādas bataljonu, ir pieņemts lēmums Varšavas samitā, Ventspilī izvietos NATO spēkus?
- Man par to nekas nav zināms. Cik man zināms, tas nebūt nav bataljons. Sauszemes spēku bataljonā nav aviācijas un flotes. Tā ka tas ir tikai nosaukums. Tas nav bataljons, varbūt pēc skaitliskā izmēra tas skaitās bataljons. Man par Ventspili nekas nav zināms. Tur nav īpašas jēgas izvietot.
- Vai taisnība, ka dīzeļa vads strādā pēdējo gadu?
- To, ka dīzeļa vads strādās pēdējo gadu mēs dzirdējām 2005.gadā, pagājuši 11 gadi, tā strādā. Tur ir būtiski samazinājumi, varbūt tur ir kāda deva politisku lēmumu, bet, tā kā to kontrolē Vitol, viņiem ir savas attiecības ar Krieviju, ar Rosņeftj. Viņi varbūt var kaut kā šo jautājumu risināt. Bet šajā gadā ir samazinājums pa trubu, tiek lēsts, ka sešu miljonu vietā būs aptuveni četri miljoni.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
