Iesaki rakstu: 
Aivars Lembergs neesot nodevis paldies Jānim Urbanovičam par viņa vadītā Saskaņas centra (SC) balsīm, kas ceturtdien palīdzēja Valsts prezidenta amatā ievēlēt zaļo zemnieku un ventspilnieku izvirzīto Andri Bērziņu. Varbūt Ventspils mērs ir aizņemts ar citām raizēm, bet varbūt nav gandarīts par pašpietiekamā tautsaimnieka ievēlēšanu. Dažiem kuluāru sarunās iesaistītajiem līderiem jau nedēļās pirms vēlēšanām bija radies iespaids, ka Lembergs daudz nepūlas nodrošināt Bērziņa ievēlēšanu, bet tā vietā „intensīvi runā par otro kārtu”. Tas liek uzdot jautājumu, vai Bērziņa ievēlēšana oligarham Lembergam nav nejaušība, ko režisējuši pavisam citi spēlētāji. „Andris Bērziņš drīz nāks pie apziņas, ka Lembergs par viņu necīnījās,” Pietiek pēcvēlēšanu dienā prognozēja kāds politiķis, paužot cerību, ka ievēlētais prezidents būs patstāvīgs.
Nākamajā rītā pēc Andra Bērziņa ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā SC līderi Jāni Urbanoviču Saeimā apciemoja Aivara Lemberga labā roka Guntis Blumbergs, novēroja Pietiek. Paldies par SC balsīm, kas nodrošināja Bērziņa ievēlēšanu viņš neesot nodevis, uz jautājumu atbildēja Urbanovičs. Bet Blumbergs vispār turējās pie savas klasiskās versijas: „Par ko runājām? Par basketbolu, protams, kā vienmēr! Nopietni.” Drīzumā gaidāms Saeimas un Ventspils pašvaldības deputātu basketbola mačs, un Blumbergs ar Urbanoviču ir komandās.
Jau prezidenta vēlēšanu dienā starpbrīdī starp debatēm, kad līdz pirmajam balsojumam bija vien kāda stunda laika, no atsevišķiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem varēja just apjukumu, jo neesot nekādu norāžu, kā balsot. Frakcijas līderis Augusts Brigmanis, iznācis pēc vēlēšanu zīmes iemešanas urnā, apgalvoja, ka, kā bija solījis, nobalsojis par Vienotības virzīto pašreizējo prezidentu Valdi Zatleru. Tāpat viņš apgalvoja arī pēc otrā balsojuma. Līdzīgi pēc neoficiālas informācijas bija izdarījušas ZZS deputātes Dana Reizniece-Ozola un Dace Reinika.
Guntis Blumbergs, kurš ir pilnvarots Lemberga vārdā kuluāros „sarunāt” balsojumus, laiku īsināja Saeimas ēdnīcā un atrunājās, ka neko nezina. Tādēļ, kad pēc pirmās balsu saskaitīšanas tika paziņots rezultāts 43 pret 50, kas nozīmēja, ka Bērziņu no ievēlēšanas šķīra 1 balss, sākās drudzis.
Balsojuma rezultātu savas frakcijas deputātiem kolēģis balsu skaitīšanas komisijā ar īsziņas starpniecību parasti paziņo ātrāk, nekā tas tiek izdarīts no Saeimas tribīnes. Tādēļ, kad Zatlers īsi pirms pirmā balsojuma rezultātu paziņošanas atgriezās tos uzklausīt plenārsēžu zālē, daudzu skatieni pievērsās ZZS frakcijai, kura, jau zinādama rezultātu, prezidentam ienākot nepiecēlās. Zatlera prezidentūras četros gados kaut kas tāds notika pirmo reizi.
Jau rīta agrumā tika nopludināta informācija, ka par Bērziņu jau pirmajā kārtā varētu būt 55 balsis, bet informācijas avots nebija ZZS. Radās iespaids, ka pašos zaļajos zemniekos neviens to nebija gaidījis. Kuluāros prognozi par to, ka Bērziņu ievēlēs jau pirmajā kārtā, nopludināja SC pārstāvji, kamēr ZZS deputāti, tostarp Bērziņa aktīvākie virzītāji, bija nervozi un ne par kādu vienošanos nebija informēti.
„Lembergs intensīvi runāja par otro kārtu,” Pietiek uzsvēra kāds kuluāru sarunās iesaistītais. Viņam bija radies iespaids, ka Lembergs ZZS prezidenta kandidāta labā izdarījis tikai pašu minimumu, lai nerastos aizdomas, ka par Bērziņu nav vērts balsot, jo viņš nav „īstais” kandidāts, kura patiesais uzdevums ir tikai atvieglot Zatlera izgāšanu. To, ka ZZS līderu paustajā atbalstā savai kandidatūrai jutis „dubulto dibenu”, preses konferencē tūlīt pēc ievēlēšanas ceturtdien atzina arī pats Bērziņš.
Dažiem bija radies iespaids, ka par atbalstu Bērziņam kuluāros aktīvāk raizējas nevis Lemberga cilvēki, bet Andris Šķēle, ar kuru Bērziņu pagātnē saista piederība tā dēvētajam Valmieras politiski ekonomiskajam grupējumam. Tostarp Šķēle uzrunājis kolēģus no Vienotības, ar kuriem viņam izveidojusies sadarbība Saeimas Budžeta komisijā. Viens no viņiem - Guntars Galvanovskis, gaidot balsojuma rezultātus, Pietiek atzina, ka Šķēle viņu uzrunājis, bet Vienotības deputāts abas reizes esot nobalsojis par Zatleru, savu vēlēšanu zīmi atrādot frakcijas biedrenei Ilzei Viņķelei, kura darbojās balsu skaitīšanas komisijā. Atsevišķi citi Vienotības deputāti savu vēlēšanu zīmi bija nofotografējuši ar mobilo telefonu un paši nāca klāt žurnālistiem to rādīt, lai novērstu, ka izplatās baumas par Vienotības vainu Zatlera neievēlēšanā. Tomēr jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām izplatījās baumas, ka par Zatleru nav nobalsojuši 8 līdz 10 deputāti no Vienotības, kurā pavisam ir 33 tautas kalpi.
Zatlera cilvēki, kas kopā ar prezidentu Saeimā gaidīja vēlēšanu iznākumu, pirms pirmā balsojuma vēl vismaz vārdos bija pārliecināti, ka netiks ievēlēts neviens kandidāts. Urbanovičs iepriekšējā dienā konsultācijās ar Rīgas pili bija pateicis, ka neko negarantē. Frakcijā domas daloties, tādēļ būšot gan tādi, kas balsos par Zatleru, gan par Bērziņu, gan tādi, kas būs pret abiem.
Neoficiāla informācija liecina, ka no 28 SC deputātiem, kuri piedalījās prezidenta vēlēšanās, par Zatleru nobalsojuši 8 deputāti, 12 bijuši par Bērziņu, bet 3 balsojuši pret abiem. Balsojuma priekšvakarā līdz Rīgas pilij bija nonākušas ziņas, ka par Zatleru nobalsos 12 līdz 15 SC deputāti. Tādā gadījumā Zatleram balsu pārvēlēšanai pietika vai vismaz bija garantēts, ka ar pirmo piegājienu netiks ievēlēts neviens, jo arī Bērziņam balsu nepietiktu. Reāli vēlēšanu rītā par Zatleru bijuši noskaņoti 12 SC deputāti, bet atbalstītāju skaitu samazinājuši Vienotības un Nacionālās apvienības debatētāji, kuri no Saeimas tribīnes pozicionējuši Zatleru kā nacionāli noskaņoto politisko spēku kandidātu. Tā ir oficiālā versija, kas noplūdusi no SC iekšienes.
Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka prezidenta cilvēki bija runājuši ar individuāliem SC deputātiem par atbalstu Zatleram. Bet SC, kur valda Urbanoviča autoritāte, individuālu deputātu uzrunāšana ir vieglākais ceļš, kā panākt pretējo efektu. Īpaši pēc Zatlera sestdienas runas, kad bija skaidrs – būs ārkārtas vēlēšanas, hierarhiskās attiecības SC frakcijā pieņēmās spēkā. Tieši Urbanovičs ir tas, kurš atbild par vēlēšanu sarakstu stādīšanu, un no viņa būs atkarīgs, kuriem frakcijas deputātiem tajos atradīsies vieta. No sarunas ar Rīgas pils pārstāvjiem dienu pirms balsojuma Pietiek radās iespaids, ka par šādām niansēm tur neviens nebija aizdomājies.
Iespējams, SC līderi, lai izšķirtos frakcijas balsis nodot par Zatleru, no prezidenta bija gaidījuši skaidri un drosmīgi, nevis tikai dažādi tulkojamu mājienu veidā pateiktu, ka valdībā jāiesaista Saskaņa. Tostarp skaidri pateiktu, ka nav šķēršļu SC uzticēt nākamās valdības sastādīšanu. Tā kā tas neizskanēja, SC līderi izlēma neuzticēties vēl uz 4 gadiem Zatleram, kurš sestdien sevi bija parādījis kā neprognozējamu prezidentu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
