Iesaki rakstu: 
Medusmēnesis ir beidzies. Tāds iespaids rodas par pēdējo pāris nedēļu savstarpējo attiecību klimatu Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) koalīcijas iekšienē. ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs par kritikas mērķi ir izvēlējies ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) Tāpat aug ZZS apetīte uz amatiem, starp kuriem ir arī Valsts prezidenta amats. Vienlaikus Dombrovska valdības tēlu kopumā sāk ietekmēt tā negatīvā reakcija, ko publiskajā telpā izraisījusi ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa veiktās tīrīšanas valsts kapitālsabiedrībās, amatos ieceļot cilvēkus, kuru pagātnes darbība par viņiem liek domāt nevis kā vienkārši par politiskiem ielikteņiem, bet „Lemberga menedžeriem”.
Viss iepriekšminētais un ZZS augošā apetīte pēc krēsliem pēc tam, kad ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija paziņojis Vienotības izsmelto kvotu uz amatiem, pamazām sāk radīt diskomfortu daļā Vienotības. ZZS ir ambīcijas gan par Valsts prezidenta kandidatūru, gan drīz gaidāmajām Tiesībsarga vēlēšanām. Lembergs savu tiesvedību un apsūdzību sakarā iepriekš ir centies izmantot Tiesībsarga institūciju sev labvēlīga viedokļa iegūšanai, interpretējot tiesībsargājošo iestāžu rīcību no cilvēktiesību normu viedokļa.
ZZS pirmdien sakūla vētru ūdensglāzē, piedraudot nobloķēt Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomē, kuru vēl pirmdienas pusdienlaikā valdībā bez iebildēm bija atbalstījuši zaļo zemnieku ministri. No rutīnas ziņojuma teksta, kuros parasti deputāti un ministri mēdz neiedziļināties, ZZS bija nolasījuši solījumus reformēt sociālo pabalstu sistēmu. Pēc skaļiem paziņojumiem un diskusijas koalīcijā pozīcijas redakcija tika mainīta, pārbīdot reformu plānus aiz pasākumu izklāsta ēnu ekonomikas apkarošanai un citiem. Bija versija, ka atsevišķi ZZS deputāti pārvērtējuši pozīcijas izklāsta tālejošās sekas, tomēr fakts, ka iebildes radās pēc zaļo zemnieku valdes sēdes, kurā piedalījās arī Aivars Lembergs, neizslēdz šī demarša plašāku kontekstu.
Tāpat ZZS pirmdien koalīcijā nobloķēja ekonomikas ministra Kampara (Vienotība) otrdienas valdības sēdei pieteikto lēmumprojektu par Ievas Jaunzemes atkārtotu apstiprināšanu Konkurences padomes priekšsēdētājas amatā. Koalīcijas partneriem ir tiesības lūgt uz nedēļu atlikt kāda jautājuma skatīšanu. Nekādas pretprasības no ZZS puses neesot izskanējušas, tomēr neoficiāli zināms, ka zaļie zemnieki vēlējušies virzīt kādu savu pārstāvi uz Konkurences padomes locekļa amatu, bet tas ticis izbrāķēts, norādot, ka viņam nav valsts ierēdņa statusa. Tā vietā Kampars paziņoja, ka rīkos konkursu uz vakanci Konkurences padomē. Zaļos zemniekus neapmierina arī Kampara pretošanās 10. Saeimas vēlēšanās caurkritušā eksministra Mārtiņa Rozes bīdīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē. Kuluāros ZZS pārstāvji norāda, ka Vienotība nav ievērojusi norunas.
Par neuzticību koalīcijā liecina arī ZZS bremzētais Fiskālās disciplīnas likums, kas saistīts ar grozījumiem Satversmē. Pietiek jau rakstīja, ka koalīcijas partneros ir bažas, vai, atverot Satversmi, Vienotība necentīsies tajā virzīt vēl kādus citus nesaskaņotus grozījumus, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Bremžu noraušana Jaunzemes apstiprināšanai varētu būt tikai vēl viens veids, kā klupināt ekonomikas ministru Kamparu, kura atbilstības izvērtējumu pēc enerģētiskās krīzes Latgalē rosināja Lembergs. Partijas Latvijai un Ventspilij biežs pārstāvis koalīcijas sarunās Guntis Blumbergs Pietiek uzsvēra, ka Kampara darbībā nav izceļams kāds viens iemesls – Lembergs esot kopumā neapmierināts ar Ekonomikas ministrijas realizēto politiku. Iepriekš tika prognozēts, ka zaļie zemnieki par savu mērķi Vienotībā izraudzīsies kritizēto ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Tomēr, iespējams, redzot tam labvēlīgu publisko domu pēc nesenajām ziņām par Kampara neviennozīmīgajiem panākumiem sarunās ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, zaļie zemnieki par kritikai ērtu mērķi ir izvēlējušies ekonomikas ministru.
Tiesa, nav izslēgts, ka Lemberga patiesais neapmierinātības iemesls, par ko tiek runāts politikas kuluāros, varētu būt saistīts ar spiedienu, lai Kampara vadītā Ekonomikas ministrija nebūtu pretimnākoša Ventspils mēra oponenta Olafa Berķa biznesa interesēm vēja enerģijas ražošanā. Pietiek ir rakstījis, ka pāris dienu pirms Valda Dombrovska valdības izveides ar Berķi dārgā Vecrīgas viesnīcā atsevišķi tikušies divi ietekmīgi Vienotības politiķi – Edgars Jaunups un Ģirts Valdis Kristovskis. Vēl iepriekš 2009. gadā, laikā, kas sakrita ar valdības lēmumiem, kas bija būtiski Berķa vēju biznesam, tiekamies ar Ventspils miljonāru bija novērots pats Kampars. Toreiz Berķa biznesa interešu apspriešana tika noliegta. Par šā rudens tikšanās saturu ne Kristovskis, ne Jaunups Pietiek pēc būtības neatbildēja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
