Iesaki rakstu: 
Medusmēnesis ir beidzies. Tāds iespaids rodas par pēdējo pāris nedēļu savstarpējo attiecību klimatu Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) koalīcijas iekšienē. ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs par kritikas mērķi ir izvēlējies ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) Tāpat aug ZZS apetīte uz amatiem, starp kuriem ir arī Valsts prezidenta amats. Vienlaikus Dombrovska valdības tēlu kopumā sāk ietekmēt tā negatīvā reakcija, ko publiskajā telpā izraisījusi ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa veiktās tīrīšanas valsts kapitālsabiedrībās, amatos ieceļot cilvēkus, kuru pagātnes darbība par viņiem liek domāt nevis kā vienkārši par politiskiem ielikteņiem, bet „Lemberga menedžeriem”.
Viss iepriekšminētais un ZZS augošā apetīte pēc krēsliem pēc tam, kad ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija paziņojis Vienotības izsmelto kvotu uz amatiem, pamazām sāk radīt diskomfortu daļā Vienotības. ZZS ir ambīcijas gan par Valsts prezidenta kandidatūru, gan drīz gaidāmajām Tiesībsarga vēlēšanām. Lembergs savu tiesvedību un apsūdzību sakarā iepriekš ir centies izmantot Tiesībsarga institūciju sev labvēlīga viedokļa iegūšanai, interpretējot tiesībsargājošo iestāžu rīcību no cilvēktiesību normu viedokļa.
ZZS pirmdien sakūla vētru ūdensglāzē, piedraudot nobloķēt Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomē, kuru vēl pirmdienas pusdienlaikā valdībā bez iebildēm bija atbalstījuši zaļo zemnieku ministri. No rutīnas ziņojuma teksta, kuros parasti deputāti un ministri mēdz neiedziļināties, ZZS bija nolasījuši solījumus reformēt sociālo pabalstu sistēmu. Pēc skaļiem paziņojumiem un diskusijas koalīcijā pozīcijas redakcija tika mainīta, pārbīdot reformu plānus aiz pasākumu izklāsta ēnu ekonomikas apkarošanai un citiem. Bija versija, ka atsevišķi ZZS deputāti pārvērtējuši pozīcijas izklāsta tālejošās sekas, tomēr fakts, ka iebildes radās pēc zaļo zemnieku valdes sēdes, kurā piedalījās arī Aivars Lembergs, neizslēdz šī demarša plašāku kontekstu.
Tāpat ZZS pirmdien koalīcijā nobloķēja ekonomikas ministra Kampara (Vienotība) otrdienas valdības sēdei pieteikto lēmumprojektu par Ievas Jaunzemes atkārtotu apstiprināšanu Konkurences padomes priekšsēdētājas amatā. Koalīcijas partneriem ir tiesības lūgt uz nedēļu atlikt kāda jautājuma skatīšanu. Nekādas pretprasības no ZZS puses neesot izskanējušas, tomēr neoficiāli zināms, ka zaļie zemnieki vēlējušies virzīt kādu savu pārstāvi uz Konkurences padomes locekļa amatu, bet tas ticis izbrāķēts, norādot, ka viņam nav valsts ierēdņa statusa. Tā vietā Kampars paziņoja, ka rīkos konkursu uz vakanci Konkurences padomē. Zaļos zemniekus neapmierina arī Kampara pretošanās 10. Saeimas vēlēšanās caurkritušā eksministra Mārtiņa Rozes bīdīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē. Kuluāros ZZS pārstāvji norāda, ka Vienotība nav ievērojusi norunas.
Par neuzticību koalīcijā liecina arī ZZS bremzētais Fiskālās disciplīnas likums, kas saistīts ar grozījumiem Satversmē. Pietiek jau rakstīja, ka koalīcijas partneros ir bažas, vai, atverot Satversmi, Vienotība necentīsies tajā virzīt vēl kādus citus nesaskaņotus grozījumus, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Bremžu noraušana Jaunzemes apstiprināšanai varētu būt tikai vēl viens veids, kā klupināt ekonomikas ministru Kamparu, kura atbilstības izvērtējumu pēc enerģētiskās krīzes Latgalē rosināja Lembergs. Partijas Latvijai un Ventspilij biežs pārstāvis koalīcijas sarunās Guntis Blumbergs Pietiek uzsvēra, ka Kampara darbībā nav izceļams kāds viens iemesls – Lembergs esot kopumā neapmierināts ar Ekonomikas ministrijas realizēto politiku. Iepriekš tika prognozēts, ka zaļie zemnieki par savu mērķi Vienotībā izraudzīsies kritizēto ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Tomēr, iespējams, redzot tam labvēlīgu publisko domu pēc nesenajām ziņām par Kampara neviennozīmīgajiem panākumiem sarunās ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, zaļie zemnieki par kritikai ērtu mērķi ir izvēlējušies ekonomikas ministru.
Tiesa, nav izslēgts, ka Lemberga patiesais neapmierinātības iemesls, par ko tiek runāts politikas kuluāros, varētu būt saistīts ar spiedienu, lai Kampara vadītā Ekonomikas ministrija nebūtu pretimnākoša Ventspils mēra oponenta Olafa Berķa biznesa interesēm vēja enerģijas ražošanā. Pietiek ir rakstījis, ka pāris dienu pirms Valda Dombrovska valdības izveides ar Berķi dārgā Vecrīgas viesnīcā atsevišķi tikušies divi ietekmīgi Vienotības politiķi – Edgars Jaunups un Ģirts Valdis Kristovskis. Vēl iepriekš 2009. gadā, laikā, kas sakrita ar valdības lēmumiem, kas bija būtiski Berķa vēju biznesam, tiekamies ar Ventspils miljonāru bija novērots pats Kampars. Toreiz Berķa biznesa interešu apspriešana tika noliegta. Par šā rudens tikšanās saturu ne Kristovskis, ne Jaunups Pietiek pēc būtības neatbildēja.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
