Lembergs pieprasa 321 tūkstoti eiro no Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas: vai tur vispār ir kāda loģika?

Kā ziņo advokāts, A. Lembergs uzskata, ka viņam nesamērīgi ilgi bijis piemērots viens no drošības līdzekļiem — aizliegums pildīt Ventspils pašvaldības domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Viņam trīspadsmitarpus gadus esot bijis nelikumīgi noteikts drošības līdzeklis, kas ticis atcelts tikai šī gada 22. februārī, tāpēc arī iesniegts attiecīgs prasījums.

Pieprasījums pēc kompensācijas, par kuras izmaksu tagad būs jālemj Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Jāņa Bordāna vadītajai Tieslietu ministrijai, pamatojas uz faktu, ka A. Lembergs pirmās instances tiesā tika attaisnots par lielāko daļu no visām viņam inkriminētajām apsūdzībām, kuras visas saistās ar viņa darbu domes deputāta un priekšsēdētāja darbā.

Mediji jau detalizēti ziņoja, ka starp šīm epizodēm bija, piemēram, apsūdzība par vienas informatīvas vēstules pieņemšanu zināšanai domes sekretariātā no AS Ventamonjaks, apsūdzība par “patiesā labuma gūšanu” no tā, ka AS Ventspils Nafta jauna dzelzceļa atzara izbūves laikā par privāto naudu citā vietā uztaisījusi publisku bezmaksas autostāvvietu vecās autostāvvietas pārvietošanas dēļ, par sabiedrības informēšanu sakarā ar SIA Noord Natie Ventspils Terminals plānu ierīkot dīzeļa apkures katlu ūdens sildīšanas vajadzībām lielgabarīta tehnikas mazgāšanai, par skiču projekta apspriešanu AS Ventspils Grain Terminal izbūvei (pie kam graudu termināls beigās uzbūvēts pavisam citā vietā), par sabiedriskā transporta pieturvietas pārcelšanu uz citu vietu, jo mikriņu pieturai bija iegadījies atrasties netālu no AS Ventbunkers teritorijas, utt., utt.

Visās šajās epizodēs A. Lembergs tika attaisnots, savukārt savukārt notiesājošs pirmās instances spriedums ticis taisīts par A. Lembergam inkriminētiem pārkāpumiem privātajā biznesā. Notiesājošo sprieduma daļu pārsūdzējuši vismaz deviņi lietas dalībnieki, ieskaitot cietušos, un savu protestu par pirmās instances spriedumu iesniegusi pat prokuratūra. Tikmēr konkrētā tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone nedēļu pirms notiesājošā sprieduma izziņošanas tika paaugstināta par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju.

Līdz ar to aizstāvības puse izdarījusi slēdzienu: tā kā A. Lembergs ticis attaisnots tajās epizodēs, kas saistītas ar A. Lemberga darbību Ventspils domē un kurās līdz ar to viņam varēja piemērot jebkādus drošības līdzekļus saistībā ar vēlētā amata pildīšanu pašvaldībā, tad viņam ir jāsaņem materiāla kompensācija par visiem tiem gadiem, kad viņam bijis piemērots liegums pildīt attiecīgos amata pienākumus, ko viņam uzticējuši vēlētāji, — tiesa lēmusi, ka tas bijis nepamatoti.

Jau iepriekš mediji vērsuši uzmanību uz faktu, ka notiesājoša sprieduma gadījumā tādu soda paveidu kā aizliegumu pildīt konkrētu amatu var piemērot tikai dažu gadu garumā, kamēr A. Lembergam aizliegums pildīt mēra amatu bijis spēkā vairāk nekā 13 gadus — savas trīs reizes ilgāk, nekā šādu sodu varētu piespriest kaut vai teorētiski. Taču šāds sods, kā redzams no pirmās instances sprieduma, nav ticis piespriests arī praktiski. Drošības līdzeklis nevar būt spēkā ilgākus gadus, nekā varētu darboties attiecīgais sods notiesāšanas gadījumā — salīdzinājumam: ja kāds cilvēks iesaistījies kautiņā un pēc tam par to ticis arestēts, viņu nevar turēt pirmstiesas apcietinājumā ilgāk, nekā paredz potenciālais sods notiesāšanas gadījumā. Taču A. Lemberga gadījumā noticis tieši tā — viņam ticis uzlikts aizliegums ieņemt amatus, par ko viņš tomēr nav ticis notiesāts.

To, ka Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija pagaidām nezina un nesaprot, ko iesākt ar A. Lemberga prasību, parāda ministrijas oficiālā reakcija — ministrija sniegusi komentāru agrāk nekad vēl neredzētā veidā: “Tieslietu ministrija aģentūru LETA informēja, ka, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības, Tieslietu ministrija nevar atklāt vai apstiprināt, ka šāds iesniegums no Lemberga ir saņemts.”

Novērtē šo rakstu: