Iesaki rakstu: 
Ziemassvētku garo brīvdienu priekšvakarā, 21. decembrī īpaši sasauktajā Ventspils brīvostas valdes ārkārtas sēdē Aivaram Lembergam nav pieticis balsu, lai ar atpakaļejošu datumu labotu mēnesi veco sēdes protokolu, ietverot piezīmi, ka balsojumā par iepirkumu no dēlam un znotam daļēji piederošās SIA Baltimar VT viņš neesot piedalījies. Pret šādu labojumu iebilduši visi četri valsts deleģētie brīvostas valdes locekļi, lai gan iepriekš bija bažas, ka Lembergu "piesedz" vai vismaz nevēlas ar viņu konfrontēties, jo atsevišķas valsts amatpersonas pēkšņi nespēja atcerēties, vai viņš balsojumā piedalījies.
Līdz ar to Lembergam nebūs "sakārtotu papīru", kurus uzrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), lai pierādītu, ka nav atradies interešu konfliktā, jo 14. novembrī neesot piedalījies Ventspils brīvostas valdes balsojumā par 717 tūkstošu latu vērta iepirkuma līguma slēgšanu ar savam dēlam un znotam daļēji piederošo SIA Baltimar VT. Pārbaudi par Lemberga iespējamo atrašanos interešu konfliktā KNAB sācis pēc iesniegumu saņemšanas no ostu darbību pārraugošās Satiksmes ministrijas (SM), portāla Pietiek un LTV raidījuma De facto.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Ventspils brīvostas valdes locekļi ap Ziemassvētkiem saņēmuši pavēstes ierasties KNAB paskaidrojumu sniegšanai par 14. novembra balsojumu, jo birojam oficiāli iesniegtajos sēžu protokolos un amatpersonu publiski paustajos komentāros ir atšķirīga interpretācija, vai Lembergs balsojumā par Baltimar VT piedalījies. To, ka pavēsti saņēmis, Pietiek apstiprināja brīvostas valdes loceklis Ģirts Kronbergs (Reformu partija). Pēc visa spriežot, ierašanās KNAB būs arī viens no pirmajiem Lemberga darbiem jaunajā gadā.
Īpaši sasauktā Ventspils brīvostas valdes sēdē 21. decembrī kā pirmais dienas kārtības punkts bijis lēmums apstiprināt 14. novembra sēdes protokolu, ietverot Lemberga piezīmi ar lūgumu norādīt, ka šajā protokolā nav norādīts: viņš neesot piedalījies balsojumā par dienaskārtības 3. punktu (pilnvarojumu brīvostas pārvaldniekam slēgt līgumu ar Baltimar VT). Formālais ārkārtas sēdes sasaukšanas iemesls bija līguma pagarināšana ar prāmju operatoru Stena Line, kam nebūtu jābūt ārkārtas pasākumam, jo tikai nesen bija notikusi regulārā valdes sēde ar iespēju šo jautājumu nokārtot. Tas radīja aizdomas, ka ārkārtas sēdes sasaukšanas iegansts ir "aiz matiem pievilkts", lai līdz gada beigām panāktu labojumus mēnesi vecajā protokolā, ņemot vērā, ka lieta nonākusi KNAB.
Visi četri valdības ieceltie brīvostas valdes locekļi - Kronbergs, SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniece Sandra Bukane un Antons Vjaters (Vienotība) atturējušies atbalstīt šādas piezīmes iekļaušanu protokolā. Oficiālais formulējums skan: "Atbalstīt kopumā piedāvāto lēmumu projektu, bet atturēties no konkrēta lēmuma pieņemšanas daļā par 1. punktā "Par Ventspils brīvostas valdes 2012.gada 14.novembra sēdes protokola apstiprināšanu" ietverto piezīmi un pievienot valdes locekļu atsevišķās domas par Lemberga piezīmi." Lemberga labojumus bez viņa paša atbalstījuši trīs pašvaldības nozīmētie brīvostas valdes locekļi - viņa vietnieki Ventspils domē Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks.
Ārkārtas sēdes protokolam arī pievienotas četru valdības iecelto valdes locekļu atsevišķās domas par Lemberga piezīmi: „Tā kā valdes locekļu vidū nav vienprātības jautājumā par Ventspils brīvostas valdes locekļa A. Lemberga dalību balsojumā 2012. gada 14. novembra sēdes laikā par 3. darba kārtības jautājumu, un šobrīd nav iespējams pārbaudīt faktisko gribas izteikumu, Ventspils brīvostas valdes locekļi, kuri pārstāv Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ierosina Ventspils brīvostas pārvaldei turpmāk nodrošināt valdes sēžu audioierakstus."
"Haostiska pēdu dzēšana" - tādu iespaidu rada ventspilnieku pēdējā mēneša aktivitātes ap Lembergam sarežģījumus radījušo brīvostas sēdes protokolu kā sakarā aizstāvības taktiku vairākkārt mainījis arī pats Ventspils mērs. Iesākumā, 27. novembrī, kad Pietiek publiskoja informāciju par iespējamo interešu konfliktu, Lembergs ziņu aģentūrai LETA apgalvoja, ka "neatceras", vai balsojis par Baltimar VT jautājumu.
Tomēr tuvākās nedēļas laikā Lembergs atcerējās. 5. decembrī brīvostas valdes locekļiem saskaņošanai tika izsūtīts nākamās - 23. novembra - sēdes protokols ar Lemberga lūgumu ietvert piezīmi, ka iepriekšējā valdes sēdē viņš nav balsojis jautājumā par Baltimar VT. Ventspils mēram lojālais brīvostas valdes loceklis Vītoliņš dienu vēlāk, 6. decembrī, pr šo precizējumu Pietiek skaidroja: "Zinu, ka viņam [Lembergam] bija diskusijas ar protokola rakstītāju un viņš precizēja savu balsojumu." Tomēr šādu labojumu protokolā, lai tas būtu juridiski korekts, valdes loceklim jāierosina valdes sēdes laikā, ko Lembergs 23. novembrī nebija darījis.
Līdz ar to taktika tika mainīta vēlreiz, un Lembergs jau 9. decembra vakarā LTV raidījumam De facto paziņoja, ka viņš šādu precizējumu nemaz neesot lūdzis, bet, "ja tagad vajag, lai ieraksta, tad, protams, es teikšu 20. februārī [tobrīd 21. decembra ārkārtas sēde vēl nebija sasaukta], ka nepiedalījos". Papildus tam Lembergs izvēlējies atsaukties uz Civillikuma normu, apgalvojot, ka pilngadīgais dēls nemaz nav viņa ģimenes loceklis, līdz ar to interešu konflikts piedaloties lēmuma pieņemšanā par viņam daļēji piederošo Baltimar VT nav iespējams. Šī Civillikuma norma neattiecas uz likumā par interešu konflikta novēršanu uzliktajiem ierobežojumiem, kas runā par lēmumu pieņemšanu radinieku interesēs.
Šāds haoss aizstāvības taktikas maiņā daļēji skaidrojams ar faktu, ka Lembergs kopš 23. novembra aptuveni nedēļu neatradās Latvijā un, iespējams, telefoniski līdz galam nekontrolēja sev lojālo ventspilnieku darbības.
Pietiek jau rakstīja, ka Ventspils brīvostas valde 14. novembra sēdē pieņēmusi lēmumu pilnvarot ostas pārvaldnieku parakstīt 717 588 latu vērtu iepirkuma līgumu ar SIA Baltimar VT par dīzeļdegvielas piegādi brīvostas kuģiem. Starp firmas īpašniekiem ir divi Aivara Lemberga ģimenes locekļi - dēls Anrijs Lembergs un znots Jānis Austriņš. Pats Lembergs, būdams brīvostas valdes loceklis, piedalījies lēmuma pieņemšanā un, kā Pietiek apstiprināja vairāki citi valdes locekļi, nav lūdzis sēdes protokolā fiksēt, ka atturas vai nepiedalās balsojumā, lai nepārkāptu interešu konfikta novēršanas likumu.
17,42% SIA Baltimar VT kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft informāciju kontrolē Lembergu ģimene - pa 8,71% firmā pieder Anrijam Lembergam un Ventspils mēra znotam Jānim Austriņam, kurš tikai šā gada 14. februārī tās ieguva no savas sievas Līgas Lembergas. 2007. gada 22. jūnijā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas lēmumu tika uzlikts arests Anrijam Lembergam piederošajām kapitāldaļām SIA Baltimar VT, bet 2010. gada jūnijā tas ticis atcelts. Arests ticis uzlikts saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu, kurā blakus tēvam uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā sēž arī Anrijs Lembergs. Līdz 2005. gadam gandrīz tik - 17,39% Baltimar VT kapitāldaļu piederēja pašam Lembergam. Savulaik līdz pat 2007. gadam starp firmas dalībniekiem pastarpināti un pa tiešo bija arī citi bijušie Lemberga kompanjoni - Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
