Iesaki rakstu: 
Valda Dombrovska valdība novembra beigās, pārdalot šā gada budžeta izdevumus, izlēmusi par 24,3 miljonu latu piešķiršanu Zemkopības ministrijai, lai tā izmaksātu uzkrāto subsīdiju parādu biodegvielas ražotājiem. Lauvas tiesu – 11,5 miljonus latu no šīs budžeta naudas kā subsīdiju par saražoto biodīzeli saņems Aivara Lemberga ģimenes uzņēmums Bio-Venta.
Biodegvielas ražotājiem Dombrovska (Vienotība) valdība sagādājusi dāsnu Ziemassvētku dāvanu. 25. novembrī valdība bez plašas šī lēmuma publicitātes, slēgtā sēdē lemjot par 2010. gada budžeta izdevumu pārdali, nav skopojusies un 24,5 miljonus latu atvēlējusi subsīdiju parāda atmaksai biodegvielas ražotājiem.
Gandrīz pusi šīs summas - 11,5 miljonus latu saņems Vienotības koalīcijas partneres ZZS premjera kandidāta, apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei pastarpināti piederošais uzņēmums Bio-Venta.
Starp lielākajiem šis budžeta naudas saņēmējiem ir arī miljonāram Donātam Vaitaitim (trīs koalīcijas partijām septembrī ziedoja 54 000 latu, katrai – 18 000 latu) piederošais spirta un biodegvielas ražotājs Jaunpagasts Plus.
Pilnu biodegvielas ražotāju - valsts subsīdijas saņēmēju sarakstu līdz ceturtdienas vakaram Pietiek no Zemkopības ministrijas, kas ir atbildīga par šo budžeta līdzekļu sadali, neizdevās iegūt.
Pārsteidzošais dāsnajā valdības lēmumā par 24,5 miljonu latu atvēlēšanu biodegvielas ražotāju subsīdijām ir tas, ka līdz šim amatpersonas publiski bija izteikušās, ka iekrāto subsīdiju parādu ražotājiem izmaksās pakāpeniski, līdz 2014.gadam. Šāda valdības nostāja tika skaidrota ar līdzekļu trūkumu valsts budžetā.
24,5 miljonu latu subsīdiju parāds biodegvielas ražotājiem bija iekrājies, jo kopš 2008. gada vidus ZM budžetā nebija paredzēti līdzekļi to izmaksai. Šo summu veido subsīdijas par 2008. gada otru pusi un 2009. gadu.
Pret subsīdiju nemaksāšanu jau kopš pavasara aktīvi protestēja biodegvielas ražotāji. Valdības amatpersonas, viņu vidū premjers Dombrovskis solīja meklēt risinājumu, kā parādu atmaksāt pakāpeniski, pa daļām.
Budžeta subsīdijas biodegvielas ražotājiem paredz valsts atbalsta programma Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010). Grūtības ar šajā valsts atbalsta programmā paredzēto subsīdiju izmaksu radās 2008. gada nogalē, kad sākās budžeta un ekonomiskā krīze.
Neoficiāli izskan, ka valdības dāsnais lēmums uzreiz atmaksāt tik lielu parāda daļu pieņemts, nevis uzklausot biodegvielas nozares uzņēmumu gaušanos par to, kā valsts nepilda savas saistības, bet gan, ņemot vērā ar šo nozari saistītu personu – Lemberga un Vaitaša ietekmi.
Pēc ZM preses pārstāves Dagnijas Mucenieces Pietiek sniegtās informācijas, viss pašreizējais parāds ražotājiem tiks izmaksāts līdz decembra beigām. Ar valdības rīkojumu esot „rasti papildus līdzekļi budžeta apakšprogrammai Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai 24 367 037 latu apmērā, lai pilnībā nodrošinātu valsts tiešā atbalsta izmaksu par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu 7 175 817 latu apmērā un par 2009. gadā saražoto biodegvielu 17 191 220 latu apmērā”.
Valsts budžeta atbalstu biodegvielas ražotāji saņems arī par 2010. gadu. Nākamā gada budžetā šiem mērķiem ieplānots finansējums 3,32 miljonu latu apmērā. Šīs naudas sadalījums starp biodīzeļa ražotājiem būs zināms 2011. gada februārī, kad būs zināms konkrētā ražotāja saražotais biodegvielas apjoms.
Komentējot Bio-Ventai šogad izmaksājamās subsīdijas apmēru - 11 514 674 latus, ZM pārstāve uzsvēra, ka Bio-Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražotājs Latvijā.
Pietiek rakstīja, ka Lemberga interesi par Bio-Ventu var uzskatīt par personīgu, jo viņa ģimenes locekļiem – bērniem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā šī biodegvielas ražotājas īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
