Iesaki rakstu: 
Socioloģiskie pētījumi, kas pasūtīti īpaši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vajadzībām un cirkulē apvienības iekšienē, rāda, ka zaļie zemnieki ārkārtas vēlēšanās pašlaik var cerēt uz labi, ja 10 deputātu vietām. Līdz ar to sabiedrībā popularitāti vēl aizvien saglabājušā Aivara Lemberga lēmums tomēr nekandidēt Saeimas vēlēšanās viņam var atspēlēties ar politiskās ietekmes zaudēšanu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Lembergs šoreiz kandidēšanai bijis tuvāk kā jebkad, un viens no iemesliem, kādēļ viņš šo lēmumu nav spējis pieņemt, ir jau pašlaik zināmais tiesvedības kalendārs nākamajam gadam, kas paredz ierašanos Rīgas apgabaltiesas namā teju katru dienu.
Šoreiz tas nebija politiskais teātris, kā varēja šķist pēc daudzajām reizēm, kad Aivars Lembergs bija uzturējis intrigu, bet beigās tik un tā paziņojis, ka Saeimas vēlēšanās nekandidēs. ZZS šoreiz tiešām līdz pēdējai minūtei bija centusies Lembergu pierunāt uz kandidēšanu, apzinoties citādi sliktās izredzes vēlēšanās, tādēļ zaļo zemnieku līderi pirmdienas preses konferencē līdzās Ventspils mēram izskatījās sašļukuši kā caurdurti baloni.
Pēc vairāku klātbijušo stāstītā, ZZS cilvēki Lembergu par kandidēšanu bija centušies pierunāt līdz pēdējai minūtei, par ko ļāva noprast arī Ventspils mēra preses konferences kavēšanās, kuras sākums bija nolikts tūlīt pēc zaļo zemnieku valdes sēdes. Lembergam atklātos vārdos ļauts noprast, ka, viņam nekandidējot, ne tikai apdraudēta ZZS ietekmīga pārstāvniecība 11. Saeimā, bet arī var sarukt lojalitāte pašam Ventspils mēram zaļo zemnieku biedru un atbalstītāju vidū, kuri šoreiz kā nekad no viņa gaida kandidēšanu. Zaļo nometnes iekšienē runā, ka tradicionālie līdzekļi - Lemberga iesaiste priekšvēlēšanu kampaņā un piedalīšanās premjera kandidētu diskusijās - šoreiz var nepalīdzēt, lai saglabātu ZZS esošo ietekmi.
Vēl pirmdienas pusdienlaikā no informētiem avotiem ar Lemberga interesēm saistītās aprindās - no politiskajām līdz tranzītbiznesa un juristu - bija dzirdami pilnīgi pretēji viedokļi par to, vai viņš paziņos par kandidēšanu no ZZS saraksta. Tie, kuri apzinājās šī lēmuma izšķirošo nozīmi esošajā situācijā pēc Saeimas atlaišanas un Lemberga izraudzīšanos par galveno mērķi „karā” pret oligarhiem, uzturēja intrigu, apgalvojot, ka Ventspils mērs ir tuvu tam, lai ietu sarakstā. Tas, kādēļ Lembergs nosvērās par nekandidēšanu, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, saistīts arī ar to, ka Ventspils mērs par savu izšķirošo kaujas lauku uzskata nevis ārkārtas vēlēšanas, bet tiesas zāli. Jau tapis zināms nākamā gada tiesas kalendārs, kas atšķirībā no vaļīgā vasaras režīma Lembergam prasīs ierasties tiesas zālē uz tā dēvētās Ventspils amatpersonu lietas izskatīšanu teju vai katru dienu. Lembergs šajā lietā apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu un citiem noziegumiem.
Atlaistajā Saeimā ZZS bija 22 vietas, kas viņiem stabili nodrošināja pārstāvniecību koalīcijā un līdz ar to Lembergam ietekmi uz valdības lēmumiem, tostarp par investīciju pārdali Ventspils pašvaldības interesēs. Ja var ticēt zaļo zemnieku socioloģijas datiem, kas pasūtīti iekšējām vajadzībām, bez Lemberga sarakstā šis politiskais spēks pašlaikvar cerēt uz labi, ja 10 vietām parlamentā. Tas nodrošina Saeimas deputāta mandātus redzamiem un populāriem ZZS politiķiem, bet nedod Lembergam tik vajadzīgo politisko ietekmi. Lembergs pirmdien, uzrunājot to aptuveni trešo daļu Latvijas balsstiesīgo, kuri būtu gatavi par viņu balsot, aicināja visus tos, kas vēlas viņu redzēt premjera amatā, balsot par ZZS. Bet šis jau vairākas Saeimas vēlēšanas pēc kārtas izmantotais triks šoreiz var arī nepalīdzēt – Lembergam simpatizējošie vēlētāji jau vairākas reizes ir redzējuši, ka balsošana par ZZS nematerializējas Lembergā kā valdības vadītājā.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
