Lēmums par Ivanova apcietināšanu: viņš organizēja Jurašas slepkavību un jau laikus par to painformēja pašu Jurašu un arī policiju
PIETIEK26.05.2020.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Aizdomās par līdzdalību bēdīgi slavenās Jurašu ģimenes pārstāves – advokātes Allas Jurašas slepkavības gatavošanā aizturētais Igors Ivanovs par viņa it kā gatavoto noziegumu laikus ir informējis... pašu Jurašu un jau nedēļu pirms aizturēšanas – arī Valsts policijas darbiniekus. Šīs ziņas atrodamas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Annas Mihailovas 20. maija lēmumā, kurā arī šie fakti ir kalpojuši par pamatu, lai... izlemtu par apcietinājuma piemērošanu Ivanovam.
Ja ticēt šajā dokumentā izklāstītajam, iepriekš par sievas slepkavības organizēšanu notiesātais I. Ivanovs ir bijis pietiekami vieglprātīgs, lai jaunu slepkavību organizētu ar... parastu īsziņu palīdzību. Turklāt arī slepkavības organizēšanā viņš līdzdarbojies, maigi izsakoties, ļoti savādi.
„Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka 2020.gada 11.maijā I.Ivanovs uz savu mobilā telefona numuru saņēma teksta īsziņas no sava paziņa - Vjačeslava Gončarova ar saturu: 1) “Donesi 4erez Ļenu Log. 4to na Allu Jurasu postupil zakaz na ee ustranee”; 2) “Zakaz4iki u menja na svjazi. Ispolnitelej iwut”,” teikts tiesneses A. Mihailovas lēmumā.
Pēc šo īsziņu saņemšanas I. Ivanovs slepkavības sagatavošanā saskaņā ar tiesneses interpretāciju sācis līdzdarboties diezgan īpatnā veidā: „Izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, par to, ka pēc saņemtajām teksta īsziņām I.Ivanovs līdz aizturēšanas brīdim mēģināja uzzināt (izmantojot savus sakarus) nozieguma organizētāju, motīvu (-us) un izpildes veidu.”
Ne izmeklētājus, ne tiesnesi nav samulsinājušas arī I. Ivanova tālākās darbības pēc īsziņu saņemšanas: kā aprakstīts tiesneses lēmumā, viņš jau nākamajā dienā pēc īsziņu saņemšanas „ir sniedzis paskaidrojumu par saņemtajām īsziņām”, bet, „saņemot īsziņu par apdraudējumu, ir sazinājies ar cietušo, viņu informējis un palīdzējis”.
Tāpat tiesneses lēmumā minēts, ka „12.maijā visa informācija tika nodota policijas darbiniekiem, tāpat šorīt pratināšanas laikā ir nodevis viņam pieejamo informāciju par cilvēkiem, kas varētu būt iesaistīti nozieguma izdarīšanā”.
No visām šīm darbībām procesa virzītāja izdarījusi šādu secinājumu, par ko pārliecinājusi arī tiesnesi: „Izmeklēšanā tika iegūta informācija, ka I.Ivanova rīcībā ir ziņas par nozieguma pasūtītāju un par motīvu, tādejādi izmeklēšana neizslēdz iespēju, ka I.Ivanovs saistīts ar gatavotu sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu.”
Jautājums par to, kādu iemeslu dēļ slepkavības organizētājs par to jau laikus informē potenciālo noslepkavojamo, ne izmeklētāju, ne tiesnesi nav mulsinājis, lai gan tiesas sēdē tā arī palicis neatbildēts.
Tā vietā tiesneses lēmumā norādīts - izmeklēšanas un speciālo izmeklēšanas darbību laikā iegūtie pierādījumi radot pamatotas aizdomas, ka tieši I.Ivanovs „piedalījies sagatavošanai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanai”, un „nevar izslēgt varbūtību, ka atrodoties brīvībā I.Ivanovs var turpināt īstenot savas pretlikumīgas darbības, ar mērķi izdarīt gatavojamo noziedzīgo nodarījumu līdz galam”.
Seko mums 
Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt 
Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Aprīļa pēdējā
Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl 
