Lēmums par Ivanova apcietināšanu: viņš organizēja Jurašas slepkavību un jau laikus par to painformēja pašu Jurašu un arī policiju
PIETIEK26.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizdomās par līdzdalību bēdīgi slavenās Jurašu ģimenes pārstāves – advokātes Allas Jurašas slepkavības gatavošanā aizturētais Igors Ivanovs par viņa it kā gatavoto noziegumu laikus ir informējis... pašu Jurašu un jau nedēļu pirms aizturēšanas – arī Valsts policijas darbiniekus. Šīs ziņas atrodamas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Annas Mihailovas 20. maija lēmumā, kurā arī šie fakti ir kalpojuši par pamatu, lai... izlemtu par apcietinājuma piemērošanu Ivanovam.
Ja ticēt šajā dokumentā izklāstītajam, iepriekš par sievas slepkavības organizēšanu notiesātais I. Ivanovs ir bijis pietiekami vieglprātīgs, lai jaunu slepkavību organizētu ar... parastu īsziņu palīdzību. Turklāt arī slepkavības organizēšanā viņš līdzdarbojies, maigi izsakoties, ļoti savādi.
„Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka 2020.gada 11.maijā I.Ivanovs uz savu mobilā telefona numuru saņēma teksta īsziņas no sava paziņa - Vjačeslava Gončarova ar saturu: 1) “Donesi 4erez Ļenu Log. 4to na Allu Jurasu postupil zakaz na ee ustranee”; 2) “Zakaz4iki u menja na svjazi. Ispolnitelej iwut”,” teikts tiesneses A. Mihailovas lēmumā.
Pēc šo īsziņu saņemšanas I. Ivanovs slepkavības sagatavošanā saskaņā ar tiesneses interpretāciju sācis līdzdarboties diezgan īpatnā veidā: „Izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, par to, ka pēc saņemtajām teksta īsziņām I.Ivanovs līdz aizturēšanas brīdim mēģināja uzzināt (izmantojot savus sakarus) nozieguma organizētāju, motīvu (-us) un izpildes veidu.”
Ne izmeklētājus, ne tiesnesi nav samulsinājušas arī I. Ivanova tālākās darbības pēc īsziņu saņemšanas: kā aprakstīts tiesneses lēmumā, viņš jau nākamajā dienā pēc īsziņu saņemšanas „ir sniedzis paskaidrojumu par saņemtajām īsziņām”, bet, „saņemot īsziņu par apdraudējumu, ir sazinājies ar cietušo, viņu informējis un palīdzējis”.
Tāpat tiesneses lēmumā minēts, ka „12.maijā visa informācija tika nodota policijas darbiniekiem, tāpat šorīt pratināšanas laikā ir nodevis viņam pieejamo informāciju par cilvēkiem, kas varētu būt iesaistīti nozieguma izdarīšanā”.
No visām šīm darbībām procesa virzītāja izdarījusi šādu secinājumu, par ko pārliecinājusi arī tiesnesi: „Izmeklēšanā tika iegūta informācija, ka I.Ivanova rīcībā ir ziņas par nozieguma pasūtītāju un par motīvu, tādejādi izmeklēšana neizslēdz iespēju, ka I.Ivanovs saistīts ar gatavotu sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu.”
Jautājums par to, kādu iemeslu dēļ slepkavības organizētājs par to jau laikus informē potenciālo noslepkavojamo, ne izmeklētāju, ne tiesnesi nav mulsinājis, lai gan tiesas sēdē tā arī palicis neatbildēts.
Tā vietā tiesneses lēmumā norādīts - izmeklēšanas un speciālo izmeklēšanas darbību laikā iegūtie pierādījumi radot pamatotas aizdomas, ka tieši I.Ivanovs „piedalījies sagatavošanai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanai”, un „nevar izslēgt varbūtību, ka atrodoties brīvībā I.Ivanovs var turpināt īstenot savas pretlikumīgas darbības, ar mērķi izdarīt gatavojamo noziedzīgo nodarījumu līdz galam”.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
