Lēmums par Ivanova apcietināšanu: viņš organizēja Jurašas slepkavību un jau laikus par to painformēja pašu Jurašu un arī policiju
PIETIEK26.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizdomās par līdzdalību bēdīgi slavenās Jurašu ģimenes pārstāves – advokātes Allas Jurašas slepkavības gatavošanā aizturētais Igors Ivanovs par viņa it kā gatavoto noziegumu laikus ir informējis... pašu Jurašu un jau nedēļu pirms aizturēšanas – arī Valsts policijas darbiniekus. Šīs ziņas atrodamas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Annas Mihailovas 20. maija lēmumā, kurā arī šie fakti ir kalpojuši par pamatu, lai... izlemtu par apcietinājuma piemērošanu Ivanovam.
Ja ticēt šajā dokumentā izklāstītajam, iepriekš par sievas slepkavības organizēšanu notiesātais I. Ivanovs ir bijis pietiekami vieglprātīgs, lai jaunu slepkavību organizētu ar... parastu īsziņu palīdzību. Turklāt arī slepkavības organizēšanā viņš līdzdarbojies, maigi izsakoties, ļoti savādi.
„Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka 2020.gada 11.maijā I.Ivanovs uz savu mobilā telefona numuru saņēma teksta īsziņas no sava paziņa - Vjačeslava Gončarova ar saturu: 1) “Donesi 4erez Ļenu Log. 4to na Allu Jurasu postupil zakaz na ee ustranee”; 2) “Zakaz4iki u menja na svjazi. Ispolnitelej iwut”,” teikts tiesneses A. Mihailovas lēmumā.
Pēc šo īsziņu saņemšanas I. Ivanovs slepkavības sagatavošanā saskaņā ar tiesneses interpretāciju sācis līdzdarboties diezgan īpatnā veidā: „Izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, par to, ka pēc saņemtajām teksta īsziņām I.Ivanovs līdz aizturēšanas brīdim mēģināja uzzināt (izmantojot savus sakarus) nozieguma organizētāju, motīvu (-us) un izpildes veidu.”
Ne izmeklētājus, ne tiesnesi nav samulsinājušas arī I. Ivanova tālākās darbības pēc īsziņu saņemšanas: kā aprakstīts tiesneses lēmumā, viņš jau nākamajā dienā pēc īsziņu saņemšanas „ir sniedzis paskaidrojumu par saņemtajām īsziņām”, bet, „saņemot īsziņu par apdraudējumu, ir sazinājies ar cietušo, viņu informējis un palīdzējis”.
Tāpat tiesneses lēmumā minēts, ka „12.maijā visa informācija tika nodota policijas darbiniekiem, tāpat šorīt pratināšanas laikā ir nodevis viņam pieejamo informāciju par cilvēkiem, kas varētu būt iesaistīti nozieguma izdarīšanā”.
No visām šīm darbībām procesa virzītāja izdarījusi šādu secinājumu, par ko pārliecinājusi arī tiesnesi: „Izmeklēšanā tika iegūta informācija, ka I.Ivanova rīcībā ir ziņas par nozieguma pasūtītāju un par motīvu, tādejādi izmeklēšana neizslēdz iespēju, ka I.Ivanovs saistīts ar gatavotu sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu.”
Jautājums par to, kādu iemeslu dēļ slepkavības organizētājs par to jau laikus informē potenciālo noslepkavojamo, ne izmeklētāju, ne tiesnesi nav mulsinājis, lai gan tiesas sēdē tā arī palicis neatbildēts.
Tā vietā tiesneses lēmumā norādīts - izmeklēšanas un speciālo izmeklēšanas darbību laikā iegūtie pierādījumi radot pamatotas aizdomas, ka tieši I.Ivanovs „piedalījies sagatavošanai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanai”, un „nevar izslēgt varbūtību, ka atrodoties brīvībā I.Ivanovs var turpināt īstenot savas pretlikumīgas darbības, ar mērķi izdarīt gatavojamo noziedzīgo nodarījumu līdz galam”.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
