Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rodas iespaids, ka aizvadītajā otrdienā, apspriežot Parex bankas vadības atbildību par tās pieņemtajiem un pieņemamajiem lēmumiem, ministri piedalījušies vismaz divās dažādās valdības sēdēs: četri ministri neoficiāli apstiprina, ka lēmums par bankas vadības atbrīvošanu no atbildības tiešām pieņemts, Arta Kampara vadītā Ekonomikas ministrija to noliedz, Parex bankas akciju turētāja – Privatizācijas aģentūra klusē, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau četras dienas šāda lēmuma pieņemšanu ne apstiprina, ne noliedz.

Pēc tam, kad Pietiek ceturtdien informēja par valdības otrdien slepeni pieņemtu lēmumu, ar kuru bankas valdes un padomes locekļi atbrīvoti no atbildības par pieņemtajiem un pieņemamajiem lēmumiem, Ekonomikas ministrija nāca klajā ar īsu, bet pretrunīgu paziņojumu.

Paziņojumā tika norādīts, ka pats Ministru kabinets nav „atbrīvojis a/s Parex banka un a/s Citadeles banka amatpersonas no atbildības par darbībām, ko tās ir veikušas kā attiecīgo banku valdes vai padomes locekļi”. Tas, vai valdība to nav uzdevusi veikt Privatizācijas aģentūrai kā Parex akciju turētājai, uz ko bija norādīts Pietiek publikācijā, Ekonomikas ministrijas paziņojumā nebija pat pieminēts.

Tāpat ministrijas paziņojumā bija apliecināts tas, ka abu banku valžu un padomju locekļi ir atbildīgi par tiem lēmumiem un darbībām, ko „tās veikušas banku darbības nodrošināšanai un aktīvu sekmīgai pārvaldei”, bet visi bankas vadības lēmumi kopumā nebija pieminēti.

Arī par to, vai Parex vadība turpmāk tiks vai netiks atbrīvota no atbildības par lēmumiem, Ekonomikas ministrija klusē. Ministrijas pārstāve Pietiek vienīgi norādīja, ka saskaņā ar Komerclikuma 173.pantu kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļus no atbildības, ja tie ar savu rīcību un lēmumiem ir radījuši kapitālsabiedrībai zaudējumus, ir tiesīga atbrīvot tikai dalībnieku (akcionāru) sapulce. Tas nozīmē, ka galīgais lēmums par Parex bankas vadības atbrīvošanu no atbildības būs pieņemts tikai tad, kad par to izlems bankas akcionāru sapulce – ne tikai valsts Privatizācijas aģentūras personā, bet arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un bankas mazākumakcionāri.

Ministrija gan norādījusi, ka „par lēmumiem, kas skar banku pārvaldību un restrukturizācijas plāna izpildi un par kuriem tiek pieņemts īpašs Ministru kabineta lēmums, valsts līdz ar amatpersonām, kas valsts uzdevumā veic šo lēmumu izpildi, nes līdzatbildību”. Skaidrojums par to, ko Dombrovska valdība izprot ar šo līdzatbildību, tāpat netiek sniegts.

Tikmēr, kā Pietiek jau informējis, vairāki ministri ar nosacījumu, ka netiek minēti kā informācijas avoti, ir apliecinājuši, ka lēmums par atbrīvošanu no atbildības 11. janvāra Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā ir pieņemts. Valdības sēdes darba kārtībā šis jautājums bija iekļauts ar oficiālo nosaukumu „Par akciju sabiedrības Parex banka restrukturizācijas plāna ieviešanas gaitu”.

Neoficiāli vairāki ministri norādīja, ka otrdienas lēmums neesot nekas jauns, bet tikai jau esošās prakse turpināšana – proti, tā kā nesen amatos apstiprināti vairāki jauni Parex bankas padomes un valdes locekļi, bijis vajadzīgs formāls valdības lēmums, lai arī viņus tāpat kā līdzšinējās bankas amatpersonas atbrīvotu no atbildības par būtisku daļu pieņemto lēmumu.

„Atbrīvojums attiecas uz tiem gadījumiem, kuros valdība kā īpašnieks ar lēmumu norāda bankas menedžmentam kā rīkoties. Tie ir īpaši atrunāti gadījumi,” Pietiek skaidroja viens no ministriem, kas otrdien atbalstījis šo valdības lēmumu.

Menedžmenta lēmumus par Parex bankas nākotni nevarot vērtēt pēc Komerclikuma kritērijiem, jo bankas padomes un valdes locekļi nevarot vadīties tikai pēc finanšu konsultantu ieteikumiem un prognozēm, – izšķiroši esot valdības lēmumi, ar kuriem tā uzdod tā vai citādi rīkoties. „Viņi nevar nest atbildību, ja izpilda to, ko valdība ir izlēmusi – tā tomēr ir valdības atbildība,” Pietiek atzina kāds ministrs.

Vēl kāds cits ministrs neoficiāli pauda viedokli, ka viņam vispār nešķietot pareiza valdības iedibinātā lēmumu pieņemšanas prakse attiecībā uz Parex banku, kad visi lēmumi tiek virzīti caur Ministru kabinetu. „Ekonomikas ministrijai un Privatizācijas aģentūrai ir bailes uzņemties atbildību, tāpēc viņi šos jautājumus virza uz valdību, lai valdība pieņem lēmumu un viņiem nav jāatbild par kolektīvu lēmumu,” ar nosacījumu, ka netiks oficiāli citēts, izteicās ministrs.

Kāds banku nozares pārstāvis uz jautājumu par pretrunām ministru teiktajā, premjera klusēšanu un Ekonomikas ministrijas pretrunīgo paziņojumu atbildēja ar aicinājumu ielūkoties, piemēram, Pietiek savulaik publiskotajās ziņās par ministru liecībām prokuratūrai saistībā ar 2008. gada lēmumiem par Parex pārņemšanu: jau no tām bijis skaidrs, ka daļa valdības pārstāvju parasti „ļoti nosacīti” saprot, kādus lēmumus viņi īsti pieņem, un tāpat bijis skaidrs, ka „vajadzības gadījumā” valdība var sabiedrībai atklāti melot, bet patiesība atklājoties daudz vēlāk; kas gan liekot domāt, ka divu gadu laikā kaut kas varētu būt būtiski mainījies?

Tikmēr Pietiek aptaujātie juristi diezgan skeptiski izsakās par komercsabiedrības vadības atbrīvošanu no atbildības jau „avansā”. „Komerclikums neparedz vispārēju atbrīvošanu no atbildības. Kādreiz akciju sabiedrību darbu regulēja likums par akciju sabiedrībām, un tur bija paredzēts, ka, apstiprinot gada pārskatu, arī atbrīvo valdi no atbildības par konkrēto gadu. Taču Komerclikumā paredzēts, ka var lemt par atbrīvošanu no atbildības par konkrētu gadījumu, kur ir konstatēts, ka valde ir rīkojusies pretēji sabiedrības interesēm. Likums arī neparedz, ka var atbrīvot no atbildības uz priekšu. Konkrētajā gadījumā ar Parex es teiktu, ka tā ir viena akcionāra apņemšanās necelt prasību pret valdi un padomi un nekas vairāk,” atzīst Komerclikuma „tēvs” Jānis Endziņš.

Arī advokāts Jānis Loze teic, ka Latvijas tiesību praksē tas ir nebijis gadījums: „Taču akcionārs ar savām tiesībām pret valdi var rīkoties, kā pats vēlas. Var arī atteikties no savām nākotnes tiesībām prasīt atbildību no valdes. Taču tas nedod nekādu indulgenci valdei par paveikto attiecībā pret kreditoriem un citiem akcionāriem. Joprojām ikviens kreditors var prasīt uzņēmuma valdes atbildību, ja uzskata, ka kaut kādas darbības ir pasliktinājušas iespēju samaksāt kredītu. Tāpat arī mazākuma akcionāriem joprojām pastāv iespēja aicināt sabiedrību vērsties pret valdi par lēmumiem.”

Juristi gan vērš uzmanību uz to, ka uzņēmumu valde un padome uzņemas riskus, tādēļ akcionāri laiku pa laikam atbrīvo amatpersonas no atbildības par iepriekš paveikto, jo pieņem, ka paveiktais atbilst akcionāru interesēm. „Tas ir nepieciešams, lai valde un padome varētu būt pietiekami drosmīgas un pieņemt nākamos lēmumus, kas ir saistīti ar biznesa risku. Ja nebūtu šādas atbrīvošanas no atbildības, tad viņi uz mūžu mūžiem būtu atbildīgi par visiem pieņemtajiem lēmumiem, kas varbūt pēc gadiem pieciem, desmit jau būs vērtējami kā uzņēmumam zaudējumus nesoši. Līdz ar to neviens nevēlēsies uzņemties šādu atbildību un vadīt uzņēmumus,” norāda advokāts Lauris Liepa.

Amatpersonu atbrīvošana no atbildības par darbiem, kurus vēl tikai veiks, gan esot netipiska, taču šādi gadījumi pastāvot: „Taču arī šādi gadījumi ir, un tas ir saistīts ar prognozējamu risku, par kuru akcionārs jau iepriekš zina, ka šāds risks var iestāties, tādēļ valdei un padomei neliek uzņemties par to atbildību. Līdz ar to valde un padome var darboties lielāka komforta apstākļos. Tas var būt situācijā, kad uzņēmums ir ļoti smagā finanšu situācijā un akcionārs, lai vispār piesaistītu amatpersonas, ir spiests nākt pretim un dot amatpersonām lielāku komfortu, jo pretējā gadījumā vispār neviens neuzņemtos šīs funkcijas. Otrs var būt gadījums, kad akcionārs un arī valde zina, ka pastāv kāds konkrēts risks, un valde iesaka no šī riska izvairīties, bet akcionārs nepiekrīt. Piemēram, jūs ražojat ķeblīšus, bet valstī pieņem likumu, ka turpmāk drīkst pirkt tikai krēslus. Valde saka, ka jāpāriet uz krēslu ražošanu, bet jūs kā akcionārs sakāt – nē, turpinām ražot ķeblīšus. Tad ir loģiski, ka valde prasa, lai atbrīvo no atbildības par šādu biznesu.”

Juristi arī pieļauj, ka „ir kaut kādi augsti pasaules līmeņa menedžeri, kas bez šādas indulģences atsakās vispār nākt strādāt uz Parex, un tādēļ valdība bija spiesta šādu lēmumu pieņemt. Mēs zinām, ka Parex bankā palika visi sliktie un problemātiskie aktīvi, tādēļ, lai vispār kāds uzņemtos rūpes par šo aktīvu atgūšanu, ir jābūt kaut kādai pretimnākšanai. Tas, cik lielā mērā akcionārs nāk pretī, ir atkarīgs no amatpersonu un akcionāru vienošanās. Iespējams, ka valstij kā akcionāram, lai piesaistītu profesionāļus šai bankai, bija nepieciešams iet uz šādu kompromisu. Tas ir viss, ko var teikt, nezinot konkrēto situāciju Parex, - un to pašlaik nezina gandrīz neviens”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...