Lēmums par Stambulas konvencijas denonsēšanu ir jāpieņem šai Saeimai
Austošā Saule Latvijai05.11.2025.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Partijas “Austošā Saule Latvijai” valde uzskata, ka Saeimas konservatīvās partijas ir nepamatoti piekāpušās “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” spiedienam Stambulas konvencijas jautājumā. Konservatīvie vēlētāji 2022. gada Saeimas vēlēšanās ievēlēja vairākumu, kas bija pret Stambulas konvenciju, taču tagad ir pievilti jau divas reizes – vispirms Zaļo un Zemnieku savienībai mainot pozīciju, lai pievienotos Evikas Siliņas valdībai, un tagad otro reizi – Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam pēdējā brīdī pievienojoties valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumam jautājumu par Stambulas konvenciju atstāt nākamajai Saeimai.
Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājums tika plaši apspriests gan Saeimas komisiju sēdēs, gan divos lasījumos plenārsēdē, Saeimas vairākumam lemjot par konvencijas denonsēšanu. Protams, Valsts prezidentam ir Satversmē noteiktās tiesības atgriezt likumprojektu Saeimai, taču aicinājums pārcelt tā izskatīšanu uz nākamo Saeimas sasaukumu ir nevis likumprojekta uzlabošana, bet dod partijām iespēju izvairīties no atbildības par 2022. gadā dotajiem solījumiem. Tāpat mēs neuzskatām par pārliecinošu argumentu apgalvojumu, ka Saeimai būtu jāievēro Ministru kabineta iebildumi. Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienīts varas dalīšanas princips. Katrai institūcijai ir sava funkcija – parlaments pieņem lēmumus, savukārt Ministru kabinets tos izpilda. Ministru kabinetam nav lēmējvaras funkcijas, līdz ar to arguments, ka parlamentam bija jāļauj ietekmēt savu lēmumu Ministru kabinetam, ir vērtējams kā neatbilstošs mūsu demokrātijai.
Īstais iemesls lēmuma atlikšanai uz nākamo Saeimu ir bailes. Pēdējo nedēļu laikā valdošās partijas izmantoja visu savu administratīvo un NVO tīkla resursu, īstenojot bezprecedenta propagandas kampaņu, kurā Stambulas konvencijas pretinieki tika nomelnoti, protestos iesaistot pat valsts skolas. Kvalitatīvas diskusijas vietā sabiedrība par saviem nodokļiem uzturētajā sabiedriskajā medijā saņēma vienpusīgu viedokļu plūsmu. Piekāpjoties šādai kampaņai, Saeimas partijas nevis atliek jautājuma izskatīšanu labākos apstākļos pēc 2026. gada vēlēšanām, bet gan klusējot piekrīt, ka šāda propaganda ir tām pieņemams politiskās cīņas veids, kurā konservatīvajiem ir jāpiekāpjas. Var paredzēt, ka šī jautājuma izskatīšana nākotnē tikai sarežģīsies – gan Saeimas vairākuma kapitulācijas, gan kreisi liberālās nometnes iedrošinātās agresijas dēļ.
Stambulas konvencijas kontekstā bieži tiek piesaukts Kremlis un tā ietekme. Šobrīd Saeimas vairākums klusējot ir piekritis šai tēzei, atkāpjoties no jautājuma, kuru vēl pirms dažām dienām solīja aizstāvēt, it kā aiz tā patiešām slēptos kaut kas slikts. Taisnība, ka Kremļa interesēs ir izmantot sabiedrības neapmierinātību ar kreisi liberālo politiku, sevi pasniedzot kā šķietamu alternatīvu. Ja konservatīvajos jautājumos nav citu alternatīvu kā Kremļa partijas, tad konservatīvie patiešām sāk nonākt Krievijas informatīvajā telpā. Pašlaik konservatīvo balsis strauji aizplūst Aināra Šlesera partijas virzienā, jo uz Saeimas latviskajām partijām kļūst arvien grūtāk paļauties.
Tāpēc “Austošā Saule Latvijai” atkārtoti pauž savu pozīciju: izstāšanās no Stambulas konvencijas bija viens no partijas dibinātāju programmā ietvertajiem punktiem. Mēs šo pozīciju esam aizstāvējuši argumentēti un cieņpilni – gan sociālajos medijos, gan televīzijā, gan Saeimas Ārlietu komisijā. Mēs uzskatām, ka šis jautājums bija jāizskata un atbilstošs lēmums jāpieņem jau šajā Saeimā, sabiedrībai skaidrojot konservatīvo partiju nostāju un norādot, ka kreisi liberālā propagandas kampaņa demokrātiskā sabiedrībā ir nepieņemama. Ja jautājums par Stambulas konvencijas denonsēšanu tiek atlikts uz nākamo Saeimu, tad ir būtiski tajā būt pārstāvētai partijai, kas stingri pieturas pie savas konservatīvās programmas neatkarīgi no politisko pretinieku spiediena. Konservatīvā Latvijas sabiedrības daļa var paļauties uz mums – nacionālu un konservatīvu spēku, kas iestājas gan pret Kremļa interesēm Latvijā, gan pret kreisi liberālām idejām, kas grauj ģimenes, tautas un valsts turpināšanos.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
