Iesaki rakstu: 
Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Mans suns, teikšu uzreiz, ir ļoti gudrs un smalkjūtīgs... viņš sajūt sava saimnieka pēkšņā garastāvokļa maiņas iemeslu.
Un, lai kompensētu kaut mazliet manas sliktās sajūtas, ieraugot šo Vienotības izstrādājuma būtni, mans uzticamais draugs žigli pieskrien klāt Ēlertei un, eleganti paceļot kāju, izdara to... nu, Jūs jau labi saprotat, ko...
Darīšu Jums zināmu... Jūs nesagaidīsiet no manis tradicionāli pieņemto: "Fu, tā nedrīkst!" Es pat neteikšu pierasto: "Atvainojiet, cienītā!" Es piemiegšu savam suņukam ar aci, pieiešu klāt šai nekauņai un iespļaušu tai sejā!
Principā man būtu tiesības izdarīt to pašu, ko izdarīja mans suns, un pat vēl ko smagāku... Kāpēc ne, ja ņem vērā to, ka Ēlertes Vienotība kopā ar pārējām sistēmas partijām visus šos neatkarības 30 gadus ir "taisījusi" man (un ne tikai man, bet visai tautai) virsū no augsta stāva čupu čupām.
Kāpēc lai man nevarētu būt tādas pašas tiesības kā viņiem?
Bet es tomēr būšu lojāls šajā ziņā un pieklājīgs, es neņemšu piemēru no sava četrkājainā drauga.
Reizē paturu sev ekskluzīvas tiesības - ik reizi, kad ieraudzīšu uz ielas ēlertveidīgos Vienotības izstrādājumus Kalnieti, Āboltiņu, Šadurski, Dombrovski un pārējos... pieiet viņiem klāt un iespļaut sejā.
Es apsolos nekur pēc tam nebēgt, lai viņi sūdzas... lai iesūdz mani un dod man tribīni. Un tad es atklāti pateikšu visu, ko par šiem neliešiem domāju.
Interesanti, ka es nespļautu sejā ne Lembergam, ne Šleseram un ne Šķēlem! Un ne jau tāpēc, ka man būtu no viņiem bail... viss ir daudz vienkāršāk - šie oligarhi, zagļi nav nekad mani pievīluši un piekrāpuši. Es viņiem neesmu nekad ticējis un par viņiem pārdzīvojis.
Bet par Vienotību un JL esmu no laika gala naktis negulējis - atbalstījis, balsojis, aģitējis... Viņi bija mani varoņi un cerība, ka beidzot varēsim valsti brīvu no oligarhiem, zagļiem un korumpantiem attīrīt. Viņiem ticēju un uzticējos, jā, dažreiz pat aiztaisīju acis uz pēkšņajiem mazajiem grēciņiem.
Bet tad, redzot, ka viņiem nav alternatīvas, mazie grēciņi kļuva arvien lielāki... kamēr beidzot maskas tika pavisam nomestas un sākās ciniska virsū d...šana!
Un Jūs domājat, ka viņi ir dabūjuši sodu par to? Paskatieties, kādus amatus ieņem "kalnietes" un "dombrovski", kādas algas tiem ir.
Pasakiet vienu iemeslu, kāpēc lai man nebūtu tiesības iespļaut sejā gļēvajam "lācītim" valdim Dombrovskim, kurš kabinetā pie prezidenta Andra Bērziņa noslaucījās ar JL ideāliem un uzd...sa virsū manām cerībām un sapņiem?!
Šai Levita - Ēlertes branžai var droši pieskaitīt arī klāt no siles pagaidām atstumto Lemberga kliķi.
Lai netēlo Lemberga nometne, ka viņiem ar to nav nekāda sakara. Vienotība kopā ar Lembergu un pārējiem oligarhiem ir sagrāvusi mūsu valsti un aizdzinusi trešdaļu valsts iedzīvotāju trimdā.
Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī sods par to viņiem nedraud... atliek vien pašam sodīt un sejā tiem spļaut.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
