
Levita apordeņotā „Latvijas Avīzes” žurnāliste ignorē un sagroza faktus
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca21.09.2023.
Komentāri (65)
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk - Slimnīca) stingri vēršas pret laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālistes Māras Libekas (attēlā) rakstu sēriju par Slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra (turpmāk – NMC) darbu un tā vadītāju, kas uzskatāma par nomelnojošu.
Jau no 2023. gada pavasara žurnāliste savās publikācijās ietver nepārbaudītus faktus un savu viedokli, tādējādi nepārstāvot pētnieciskās žurnālistikas labo praksi – publicēt informāciju, kas stingri balstīta pierādāmos faktos un to analīzē.
Žurnālistei M. Libekai Slimnīca sagatavoja atbildi uz kārtējo jautājumu par iespējamo Slimnīcas NMC vadītāja Roberta Fūrmaņa atlaišanu. Citējam Slimnīcas galvenās ārstes, anestezioloģes, reanimatoloģes, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieres profesores Evas Strīķes parakstītu laikrakstam nosūtīto atbildes saturu:
“Atbildot uz Jūsu jautājumu un vērtējot saņemto informāciju, apstiprinām, ka Slimnīcai fakts par ierosināto tiesvedību ir zināms. Neatliekamās medicīnas centra (NMC) vadītāja atlases komisija nekonstatēja tādu faktu un apstākļu kopumu, kas mazinātu uzticību izvēlētajam kandidātam vai liktu apšaubīt izvēlētā kandidāta spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā.
Komisija, izvērtējot R. Fūrmaņa kandidatūru, ņēma vērā viņa profesionālo veikumu, iepriekšējo darba pieredzi konkrētajā struktūrvienībā, kā arī pieredzi darbā Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā (turpmāk – NMPD).
Tāpat jāiezīmē, ka R. Fūrmaņa rīcības tiesiskumu notikumā pirms desmit gadiem vēl nav vērtējusi tiesa un nolēmums, kas ļautu atzīt viņu par vainīgu nodarījumā, nav. Šobrīd Slimnīcai pieejama pretrunīga informācija par notikumiem 2014. gada decembrī, un tikai tiesas lēmums var viest skaidrību.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka Stradiņa slimnīca ievēro nevainīguma prezumpcijas ideju un mērķi saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu, kas noteic, ka "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Slimnīca šobrīd nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz NMC vadītāja posteni.
Vēlamies atkārtoti uzsvērt - Slimnīca nav konstatējusi tādu faktu un apstākļu kopumu, kas liktu pretendentu atlases konkursa laikā vai šobrīd apšaubīt Roberta Fūrmaņa spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā, vai liktu apšaubīt ārsta godaprātu, lojalitāti Slimnīcai un spēju pieņemt lēmumus;
Vērtējot kandidātu, tika ņemta vērā viņa iepriekšējā darba pieredze - Slimnīcas NMC vadītāja vietnieks no 2021. gada, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents 2018. – 2021. gads, NMPD Ārsta-speciālista brigādes vadītājs 2015.-2023. gads, NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs sešu gadu periodā.
Dr. Fūrmaņa darba pieredze gūta arī, strādājot Eiropas Starptautiskajā dzīvības glābšanas asociācijā (International Life Saving Association of Europe) kā direktoru padomes loceklim un esot biedrības "Latvijas Dzīvības Glābšanas Asociācija" prezidenta amatā. Savas organizatoriskā darba spējas R. Fūrmanis pierādījis ieņemot Pasaules Čempionāta hokejā Galvenā ārsta amatu 2023. gada maijā.
Tāpat tika ņemts vērā, ka Dr. Fūrmaņa darbs kā NMC vadītāja vietniekam un viņa profesionālā kapacitāte ir spējusi labvēlīgi ietekmēt procesus NMC darba organizācijā, piemēram – struktūrvienībā strādājošie uzsver ārstniecības un aprūpes personāla saliedēšanu, komandas sajūtas stiprināšanu, ciešāku kontaktu, kas būtiski uzlabo kopējo sadarbību un veicina pacientu drošību Slimnīcā.
Iedibināti labvēlīgi procesi komandā – ikrīta apspriedes, kurās darbinieki aicināti paust savu viedokli dažādu problēmsituāciju gadījumos. Būtiski uzlabojušies darba apstākļi – pēc Dr. Fūrmaņa iniciatīvas iegādātas jaunas mēbeles, aparatūra, kas NMC vidi dara patīkamāku kā strādājošajiem, tā pacientiem. Būtiski, ka NMC personālam ir radīta iespēja pielietot savas prasmes un profesionalitāti dažādos pasaules mēroga pasākumos, tādā veidā ceļot gan Slimnīcas, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības prestižu!
Kopš R. Fūrmanis uzņēmies NMC darba vadību, mazinās arī vakanču skaits, kadru mainība ir mazāka. Kolēģi uzsver, ka uzlabojusies arī NMC sadarbība ar citām slimnīcas struktūrvienībām, kas ir īpaši būtiski akūtas palīdzības sniegšanai pacientiem. Esot RSU Sarkanā krusta koledžas mācībspēku komandā, apmācīti vairāki tūkstoši studējošo pirmās palīdzības sniegšanā.
Uzsveram, ka jau maijā, pēc pirmajām publikācijām „Latvijas Avīzē” Slimnīcas vadība saņēma daudzskaitlīgi parakstītu NMC darbinieku atbalsta vēstuli Dr. Fūrmanim.
Atbildīgie par ārstniecības struktūrvienībām Slimnīcā pauž atbalstu NMC vadītājam un uzskata, ka Dr. Fūrmaņa darbs, vadot NMC struktūrvienību, kā arī ieguldījums neatliekamās medicīnas aspektu skaidrošanā sabiedrībai un viedokļa līdera pozīcija nozarē, ir apstākļu kopums, kuru izvērtēt un ņemt vērā.
Laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētā Māras Libekas rakstu sērija par NMC vadītāju un darbinieku konfliktiem uzskatāma par konkrētās personas vajāšanu, sabiedriskās domas iespaidošanu pirms tiesvedības procesiem, kā arī Slimnīcas reputācijas graušanu.
F. Kafka darbā “Process” ir paudis: “Tas, ka kāds varētu tikt notiesāts, tikai pamatojoties uz to, ka ir apsūdzēts, ir kriminālās justīcijas nakts murga ļaunākais scenārijs”. Diemžēl šobrīd Slimnīca piedzīvo tieši šādu scenāriju, un pret to stingri vēršamies ar šo paziņojumu.





Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.