Levita apžēlotais Freivalds nekavējoties paglābis sava uzņēmuma kapitāldaļas no valsts
PIETIEK24.04.2023.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Lai gan valsts prezidents Egils Levits publiski ir apgalvojis, ka bijušo AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāju Nilu Freivaldu esot apžēlojis, lai tas varētu ātrāk sākt pelnīt un atmaksāt valstij tiesas noteikto kompensāciju, Lursoft dati rāda, ka realitāte ir bijusi gluži otrāda, - E. Levita apžēlotais N. Freivalds nekavējoties ir meties paglābt no valsts sava vienīgā uzņēmuma kapitāldaļas, tās nododot citai personai.
Kā jau informēts, N. Freivalds bija vienīgais no no divpadsmit personām, kura apžēlošanas lūgumu šā gada 27. februārī paslepus, apžēlotā vārdu neatklājot, apmierināja E. Levits.
Tagad, negribīgi stāstot par iemesliem, kuru dēļ viņš apžēlojis par būtiska kaitējuma valstij nodarīšanu notiesāto N. Freivaldu, E. Levits apgalvo: viņš to darījis, lai N. Freivalds ātrāk sāktu pelnīt un nomaksāt valstij šo kompensāciju par viņa nozieguma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem – ceturto daļu no pusotra miljona eiro.
Lursoft dati rāda, ka kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2014. gada 15. decembra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai bija piemērots arests N. Freivaldam piederošajām 40 kapitāla daļām SIA NF Transportation.
Dienu pēc apžēlošanas šīm uzņēmuma kapitāldaļām tikusi reģistrēta aresta atcelšana, taču pretēji E. Levita izteikumiem N. Freivalds ir nevis ķēries pie kompensācijas nomaksas, bet gan nekavējoties sācis šīs kapitāldaļas glābt no Latvijas valsts un tās prasībām.
Lursoft dati rāda, ka jau šā gada 13. martā N. Freivalds šīs kapitāldaļas, kas atbilst 80% uzņēmuma kapitāla, ir nodevis 1977. gadā dzimušajam Kasparam Šūmanim. Līdz ar to pašlaik, kā rāda Lursoft dati, E. Levita apžēlotajam nepieder vairs neviena paša uzņēmuma kapitāldaļas.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
