Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. gada 30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (reģistrācijas nr. 77/Lp13). Likums “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – grozījumi ETL) uzsāka savu ceļu Saeimā vēl 2018. gada rudenī – pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) apmēram gadu bija solījusi Saeimas atbildīgajai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (turpmāk – Saeimas komisija) sagatavot un iesniegt nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, kas sakārtotu valsts atbalsta sistēmu – padarītu to skaidru, samērīgu un taisnīgu, un novērstu krāpniecības iespējas, izmantojot šo sistēmu. EM tā arī “nespēja” šādus likuma grozījumus sagatavot, tāpēc Saeimas komisija pati nāca ar šādu likumdošanas iniciatīvu.

Saeimas komisijas sagatavotā likumprojekta mērķis bija ļoti skaidrs un vienkāršs: lai turpmāk novērstu to, ka esošā likuma deleģējuma ietvaros EM nespēj vai nevēlas veidot sekundāro likumdošanu (Ministru kabineta noteikumus) tā, lai nodrošinātu atbilstīgu valsts atbalsta sistēmas izveidi un pārraudzību, tāpēc tika paredzēts noteikt likuma līmenī tādu regulējumu, lai EM būtu pienākums nodrošināt atbilstošu valsts atbalsta kontroli, un likumā noteiktais mērķis - “nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija” (Elektroenerģijas tirgus likuma 2.pants), beidzot tiktu pildīts arī attiecībā uz subsidētās elektroenerģijas ražošanu.

Tieši EM rīcības dēļ tas ilgstoši netika pildīts. EM ne tikai nerūpējās par Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktā mērķa sasniegšanu, bet tieši otrādi – īstenoja darbības, kas rezultātā radīja fenomenu, kurš sabiedrībā pamatoti tiek saukts par “OIK afēru”.

Proti, izmantojot to, ka likumā tieši netika noteikti skaidri šīs sistēmas un tās pārraudzības principi, EM ar saviem uz šī likuma pamata izveidotajiem Ministru kabineta noteikumiem, radīja situāciju, lai, izmantojot tos, varētu apiet minēto likumā noteikto prasību un to varētu nepildīt gan atbalsta saņēmēji, gan tie, kuru pienākums ir veidot un uzraudzīt šo atbalsta sistēmu.

Tāpēc likuma grozījumi paredzēja skaidri noteikt likuma līmenī sekojošo:

īstenot reālu un efektīvu atbalsta saņēmēju darbības kontroli, lai novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atbalsta izmaksu;

noteikt pienākumu anulēt tiesības saņemt atbalstu tiem ražotājiem, kas nepilda atbalsta noteikumus vai krāpjas. Kā arī, paredzot pienākumu, atgūt no tiem nepamatoti izmaksāto atbalstu. (Nevis kā tas ir pēc EM izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuriem, par šādiem pārkāpumiem komersanti tiek tikai brīdināti);

paredzēt EM pienākumu nodrošināt, lai izmaksājamais atbalsta apmērs būtu samērīgs nevis pārmērīgs(kā tas tika apsolīts Eiropas Komisijai (EK), lai varētu šo atbalsta shēmu saskaņot ar EK), – skaidri nosakot, ka aprēķinos ir jāiekļauj, nevis daļa (kā līdz šim), bet viss komersantam samaksātais atbalsts elektroenerģijas ražošanai, ietverot aprēķinos izdevumus samērīgā apmērā (nosakot līmeņatzīmes), kādi tie būtu pamatoti komersantam efektīvi strādājot, nevis jebkāda apmēra izdevumus (kā tas ir bijis iespējams līdz šim, pateicoties EM izstrādātajiem MK noteikumiem).

Diemžēl likumprojekts galīgajā lasījumā būtiski atšķiras no šī likumprojekta mērķa – lielā mērā tieši EM virzīto priekšlikumu dēļ, kuri torpedēja minētā mērķa sasniegšanu un ir padarījuši likumprojektu par gandrīz bezjēdzīgu.

Tikai daži konkrēti piemēri:

- Pēc EM priekšlikuma likumprojektā tika sašaurināts atbalsta tvērums, attiecinot likumprojektā ietvertās normas (piemēram: attiecībā uz kontroli, pārkompensāciju) tikai uz konkrētos likuma pantos piešķirto atbalstu (tikai uz esošo atbalsta shēmu), tādejādi tās neattieksies uz jauno atbalsta shēmu, ar kuru ekonomikas ministrs sola nomainīt esošo OIK atbalsta shēmu jau 2021. gadā – tas ir pirms vispār šīs likuma normas būs reāli pielietojamas (kad būs izstrādāti atbilstošie paredzētie MK noteikumi), tām vairs jau nebūs jēgas, jo tās būs piemērojamas tikai tiem komersantiem, kuri saņem atbalstu pašlaik esošās atbalsta shēmas (OIK) ietvaros.

- No grozījumiem ETL ir izslēgta norma, kas noteica to pārkāpumu tvērumu, par kuriem pienākums būtu anulēt atļauju saņemt atbalstu, tas atkal ir deleģēts Ministru kabinetam (pretēji likumprojekta sākotnējam mērķim – novērst situāciju, kad EM ar MK noteikumu alīdzību ir iespējams veidot regulējumu, kurš neatbilst ETL mērķim) . Un pat ja šajos Ministru kabineta noteikumos (kurus izstrādās EM, kas līdz šim “nebija spējusi” izstrādāt atbilstošu regulējumu) tiks paredzēts likumdevēja sākotnēji paredzētais princips par atļaujas anulēšanas pienākumu (pret kuru iebilda EM), šo noteikumu izstrādei ir paredzēts nesamērīgi ilgs termiņš – līdz 2021.g 31. maijam. Tas nozīmē, ka tikmēr piemērot šādu likumā paredzēto atbildību vispār nebūs iespējams, jo nebūs atbilstošu noteikumu (Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 81.punkts), bet pēc spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “OIK krāpniekiem” varēs izteikt tikai “brīdinājumu” (šādu esošo lietu kārtību EM joprojām izmanto, lai nepiemērotu adekvātu atbildību komersantiem, kuri krāpjas ar atbalsta saņemšanu). Savukārt pēc tam – vairs nevarēs šos noteikumus piemērot, jo tie ir attiecināmi tikai uz esošo atbalsta shēmu, kuru uz 2021.gadu EM paredz izbeigt.

Ja tā nav klaja nekompetence un bezatbildība, to grūti ir vērtēt savādāk, kā apzinātu visatļautības un liela apmēra krāpniecības piesegšanas mēģinājumu.

(Šāda lietu kārtība, kad par atbalsta sistēmas uzraudzību atbildīgā institūcija atbilstīgi nereaģē uz pārkāpumiem (pēc būtības – piesedz tos), kuri ir acīmredzama iespējamā krāpniecība sevišķi lielos apmēros (kas daudzos gadījumos jau ir apstiprinājusies), kas ir vairākkārt tikusi pierādīta Saeimā, pēdējo reizi – izskatot Deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (reģistrācijas nr. 20/P13) “Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem”, kad, reaģējot uz pierādītajiem faktiem, tika apsolīts, ka šādu situāciju (krāpniecības piesegšana) rašanās iespēja tiks novērsta, veicot atbilstīgas izmaiņas likumā. Diemžēl likumprojekts galīgajā redakcijā ne tikai nav to nenovērsis, bet gan rada papildus piesegu šādām krāpniecībām, lai tās varētu turpināties un atbilstoša atbildība par tām neiestātos).

- Nenosakot ražotāju pienākumu pašdeklarēties atbalsta nosacījumu neizpildes gadījumā un neparedzot pienācīgu atbildību par to – likumā paredzētais kontroles mehānisms būs neefektīvs, dārgs, radīs lielu administratīvo slogu, bet nespēs nodrošināt paredzēto mērķi.

(Nav objektīva pamatojuma, kādēļ attiecībā uz šo valsts atbalsta sistēmu tiek piemēroti tik ekskluzīvi īpaši uzraudzības nosacījumi, kādi netiek paredzēti nevienai citai valsts atbalsta sistēmai – proti, īpaši saudzējošs atbildības mehānisms, kas neparedz gandrīz nekādu atbildību par atbalsta nosacījumu neievērošanu. Diemžēl grozījumu ETL galīgajā redakcijā paredzētie pasākumi un kontroles instrumenti, pat ja tos pagūs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieviest un reāli īstenot, nespēs nodrošināt nepieciešamo efektivitāti atbalsta sistēmas uzraudzībai).

- Attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu – Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kas pieļauj jebkādu izdevumu iekļaušanu aprēķinos (ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti), ne tikai netiek novērsta, bet tagad tiek nostiprināta ar likuma spēku (Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 pants). Tie ir daudzi miljoni eiro nepamatotu izdevumu, kas tādejādi tiks legalizēti un sabiedrībai būs jāapmaksā.

(Vēl 2018. gadā EM izveidoja “Augsta līmeņa darba grupu” – vairāk nekā 20 ekspertu trādāja vairākus mēnešus, lai izvērtētu esošo regulējumu un izstrādātu priekšlikumus OIK sloga mazināšanai – šī darba grupa atzina, ka esošā Ministru kabineta noteikumos noteiktā pārkompensācijas kārtība (kura pieļauj krāpšanos un nepamatotu izdevumu iekļaušanu pārkompensācijas aprēķinā) ir neatbilstoša, lai nodrošinātu atbalsta samērojamību, viens no šiem darba grupas priekšlikumam paredzēja noteikt, ka šie aprēķini ir jāveic tieši vadoties no līmeņatzīmēm, nevis pēc komersanta faktiskajiem izdevumiem, kurus komersants var nepamatoti palielināt – piemēram: izveidojot nepamatoti lielus administratīvos izdevumus (valdes locekļu algas, komandējumi, transporta izdevumi, u.c.), veicot nepamatotus un nesamērīgi dārgus ieguldījumus pamatlīdzekļos (dažādus “dīvaini organizētus” remontus un iekārtu iepirkumus), vai vispār atļaujoties īstenojot neefektīvu ražošanas procesu), kas rezultātā rada nepamatotus papildus izdevumus vairāku miljonu eiro apmērā, kuri ir jāapmaksā Latvijas sabiedrībai, un vēl jānodrošina no tiem atbilstoša peļņas norma šiem komersantiem.

Ieviešot principu, ka pārkompensācijas aprēķinus var veikt pēc komersanta faktiskajiem izdevumiem, tas padara likumā paredzēto līmeņatzīmju piemērošanu par bezjēdzīgu fikciju, jo tādejādi tiek radīta iespēja apiet līmeņatzīmes, vai izmantot tās tikai tajos gadījumos, kad tās ir noteiktas nepamatoti augstas).

- Savukārt nosacījums, ka visām koģenerācijas stacijām pienākums nodrošināt lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu stājas spēkā tikai no 2021. gada 1. janvāra - nonāk klajā pretrunā ar Eiropas Savienības koģenerācijai noteiktajiem atbalsta principiem, jo šāda veida koģenerācijai, kur siltums netiek lietderīgi izmantots, ES tiesību normas atbalstu vispār nepieļauj.

Pēc būtības, grozījumi ETL šādā redakcijā nevis novērsīs OIK afēras tālāku īstenošanu (kāds sākotnēji bija šī likumprojekta mērķis, un visu Saeimā ievēlēto partiju dotie solījumi Latvijas sabiedrībai), bet gan dod iespēju radīt šai afērai jaunu piesegu, nu jau nostiprinot to ar likuma spēku. Tas savukārt radīs tālākas tiesiskas sekas (gan attiecībā uz iespējamo nepamatoti izmaksāto atbalstu, gan attiecībā uz nelikumīgu atbalstu saistībā ar Eiropas Savienības tiesību normām - uz šādiem riskiem pamatoti norādīja arī Finanšu ministrija) un daudzu miljonu eiro zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, kurus varēja novērst.

Mēs norobežojamies no politiskā populisma, ka atbalsts enerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus (turpmāk - AER) būtu jāizbeidz pilnībā (un tas nav bijis arī šī likumprojekta mērķis) - komersantiem, kuri no savas puses ir godprātīgi pildījuši atbalsta nosacījumus, nebūtu pamatoti to atņemt. Šādā gadījumā tas tiešām radītu valstij pamatotus tiesvedības riskus. Taču mēs uzskatām, ka valsts pienākums jau sen bija nodrošināt, lai šī atbalsta sistēma būtu taisnīga, samērīga un atbilstoša visas sabiedrības, nevis tikai šauras personu grupas interesēm,kuras daudzos gadījumos, izmantojot esošo situāciju, ir guvušas un joprojām gūst labumu prettiesiskā veidā, un par šīs sistēmas uzraudzīšanu un izveidi atbildīgās institūcijas joprojām piesedz šos pretlikumīgos darījumus (tas ir ticis pierādīts ar reāliem faktiem – vairākkārtēji!), un pretēji publiski paustajiem apgalvojumiem, arī šis likums to nenodrošinās.

No valsts interešu viedokļa ir svarīgi, lai šī atbalsta shēma būtu ne tikai sabiedrības interesēm atbilstoša, bet arī atbilstu Eiropas Savienības tiesību normās un Eiropas Komisijas lēmumā (SA.43140 (2015/NN)) noteiktajam, jo pretējā gadījumā šāda atbalsta shēma var tikt atzīta par nelikumīgu un tas var radīt pamatotus nozīmīgus tiesvedību riskus valstij jau no atbalsta maksātāju un Eiropas Savienības institūciju puses. Šie riski līdz šim ir tikuši noklusēti un nav tikuši pietiekoši novērtēti.

Diemžēl, ir acīmredzams, ka Saeimas pieņemtie grozījumi ETL šos riskus ne tikai nenovērš, bet tos pat pastiprina.

Šāda situācija apdraud ne tikai mūs tautsaimniecības konkurētspēju un mūsu sabiedrības labklājību un var radīt nozīmīgus tiesvedību riskus pret Latvijas valsti, bet arī nozīmīgi apgrūtinās Latvijas nākotnes iespējas sekmīgi īstenot jaunus projektus saistībā ar AER izmantošanu, jo Latvijai būs jānes esošais – bezatbildīgi (vai apzināti) izveidotais atbalsta slogs, kas daudzos gadījumos nepamatoti nodrošinās novecojušu, neefektīvu, bieži arī – neatbilstošu, tehnoloģiju pārmērīgu subsidēšanu, tādejādi nozīmīgi samazinot Latvijas iespējas veicināt jaunu, efektīvu un Latvijas tautsaimniecībai atbilstošāku tehnoloģiju izmantošanu un apdraudot jauno klimata mērķu sasniegšanu.

Pamatojoties uz minēto, vēršamies pie Jums ar lūgumu izmantot savas Latvijas Republikas Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības un prasīt minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu, lai tas nodrošinātu to mērķu sasniegšanu, kādēļ tas vispār tika radīts, apsolot visai Latvijas sabiedrībai beidzot sakārtot šo valsts atbalsta sistēmu – aicinot Saeimu novērst vismaz augstāk uzskaitītās neatbilstības, kuras, mūsuprāt, ir ļoti būtiskas.

NB. Pretēji lūgtajam prezidents ir izsludinājis šo likumu. Tās ir prezidenta tiesības tā rīkoties.

Taču pieņemt šādu lēmumu, ignorējot Saeimas lielākās frakcijas paustās bažas, pat nevīžojot atrast laiku, lai satiktos un uzklausītu to, - tas ir kārtējais apliecinājums, ka ar patiesu demokrātiju Latvijā ir nopietnas problēmas vai arī mūsu Valsts prezidents vienkārši ir valdošā politiskā karteļa marionete.

Tagad arī šis Valsts prezidents būs atbildīgs sabiedrības priekšā par turpmāko šīs afēras piesega īstenošanu, taču tas jau viņu visdrīzāk nemaz neuztrauc, jo viņš jau nav Latvijas tautas, bet gan valdošās koalīcijas prezidents...

Novērtē šo rakstu:

48
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...