Levita kancelejas vadītāja izvairīgums netieši apstiprina jaunajā romānā „Nāve” aprakstīto "izdomāto" notikumu patiesumu
PIETIEK05.11.2021.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Indriķa Latvieša romāna „Nāve” („Bailes-4”) ievadā īpaši norādīts – lasītājiem labāk uzskatīt, ka viss jaunās grāmatas saturs ir izdomāts no A līdz Z, valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa mēnesi sena, izteiksmīgi izvairīga oficiāla vēstule liek domāt, ka „Nāves” sižeta līnija, kas saistīta ar tautas prezidenta Egila Melita vēlmi par katru cenu noskaidrot, ko tieši saistībā ar viņa biogrāfiju varētu būt uzzinājis okšķeris Atis Āpsis, varētu būt patiesos notikumos balstīta.
Tautas prezidents Egils Melits ir viens no jaunā romāna galvenajiem varoņiem, un viena no daudzajām sižeta līnijām ir – prezidents ir nobažījies par to, ko arhīvos saistībā ar viņa biogrāfiju varētu būt atradis okšķeris Atis Āpsis, un mēģina izmantot visdažādākās metodes, lai gan laikus to noskaidrotu, gan sodītu okšķeri par šādu „uzbrukumu valsts varai”.
Visvairāk šajā sakarā romāna varonis izmanto savas kancelejas vadītāja, bijušā padomju tiesneša Andra Feikmaņa pakalpojumus, taču izrādās, ka tas nav visu varošs un spējošs, - parādās gan informatīvā atbalsta, gan finansējuma, gan „organizatoriskie” jautājumi.
Šajā sakarā Egila Melita vajadzību apmierināšanai romānā dažādās lomās tiek piesaistīti vairāki tāpat caurcaurēm izdomāti personāži – ļoti emocionāls advokāts Romāns Vamzovičs un viņa sieva Baiba Pļautmane, kurai viņš „par pakalpojumiem” pat mēģina izkārtot valsts apbalvojumu, uzņēmējs – pablēdīgs miljonārs Andris Mazoliņš, kā arī izkalpīgais Egila Melita padomnieks Jānis Kožaciņš, kurš iepriekš ir bijis Satversmes apsardzības biroja priekšnieks.
Pašlaik klajā nākusi tikai romāna pirmā daļa, no kuras saistībā ar šo sižeta līniju var noprast, ka izšķirošie un aizraujošākie notikumi saistībā ar Egila Melita vēlmju īstenošanos un – kā iezīmē grāmatas pašas beigas – iespējamu Andra Feikmaņa nelojalitāti savam priekšniekam ir gaidāmi „Nāves” otrajā daļā.
Taču jau pašlaik Pietiek rīcībā ir nonākusi pilnīgi īstā valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstule ar nosaukumu „Par iesniegumiem”, kas datēta ar šā gada 1. oktobri. Šajā vēstulē cita starpā sniegta atbilde uz Lato Lapsas septembra vidū nosūtītu pieprasījumu sniegt informāciju par E. Levita padomnieka Jāņa Kažociņa iespējamām tikšanās reizēm ar uzņēmēju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu.
E. Levita kancelejas vadītāja atbilde ir tik izteiksmīgi izvairīga, ka gribot negribot mudina uz domām par to, cik patiesībā „izdomāti” ir jaunajā romānā aprakstītie notikumi. Pietiek šodien publicē šo A. Teikmaņa vēstules daļu pilnā apmērā:
„Kancelejā 2021. gada 15. septembrī ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā esat norādījis, ka gatavojat Jūsu personiskā faktu novērtējumā balstītu izdevumu “Valstgribis”, kas būs veltīts Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un darbībai un šai sakarā vēlaties saņemt no Kancelejas informāciju un atbildes par katru Kancelejas darbinieka Jāņa Kažociņa tikšanos 2020. gadā un 2021.gadā ar uzņēmēju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, vienlaicīgu tikšanos ar Andri Ramoliņu un Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu. Prasiet norādīt tikšanās lietderību no valsts amatpersonas funkciju pildīšanas viedokļa, tikšanās laiku, tikšanās vietu, tikšanās ilgumu, apspriestās tēmas, tikšanās iniciatoru un tikšanās rezultātu.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, Kanceleja vērš uzmanību, ka atbilstoši Senāta judikatūrā atzītajam tas, ka persona iestādei uzdod jautājumus par kaut kādiem faktiem un vēlas kaut ko uzzināt, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka iesniegums ir izskatāms atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Šāds personas prasījums sniegt konkrētas ziņas ir aplūkojams, kā informācijas pieprasījums vienīgi tad, ja no pieprasījuma izriet, ka personas mērķis ir saņemt konkrētus iestādes rīcībā esošus datus, kuriem pieprasītāja ieskatā būtu jābūt dokumentētiem. Savukārt, izlemjot šādu pieprasījumu, vispirms jāpārbauda, vai tiešām prasītā informācija ir tāda, kas iestādē ir vai kurai būtu jābūt dokumentētai. Ja konstatējams, ka pieprasītā informācija dokumentētā veidā nav iestādes rīcībā un tā arī nav informācija, ko iestādei būtu vajadzējis dokumentēt, iestādei jāatsaka pieprasītās informācijas sniegšana sakarā ar to, ka iestādes rīcībā šādas dokumentētas informācijas nav (tas, protams, neizslēdz, ka iestāde var sniegt atbildi Iesniegumu likuma izpratnē) (sk. 2020. gada 30. janvāra Senāta sprieduma lietā Nr. SKA-249/2020 10. punktu).
Izvērtējot jautājumu būtību, atzīstams, ka pieprasītās ziņas nav informācija, kuru Kancelejai atbilstoši tās kompetencei būtu jārada, tādēļ Kanceleja šādu informāciju Jums izsniegt nevar. Attiecīgi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju.”
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
