Levita kancelejas vadītāja izvairīgums netieši apstiprina jaunajā romānā „Nāve” aprakstīto "izdomāto" notikumu patiesumu
PIETIEK05.11.2021.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Indriķa Latvieša romāna „Nāve” („Bailes-4”) ievadā īpaši norādīts – lasītājiem labāk uzskatīt, ka viss jaunās grāmatas saturs ir izdomāts no A līdz Z, valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa mēnesi sena, izteiksmīgi izvairīga oficiāla vēstule liek domāt, ka „Nāves” sižeta līnija, kas saistīta ar tautas prezidenta Egila Melita vēlmi par katru cenu noskaidrot, ko tieši saistībā ar viņa biogrāfiju varētu būt uzzinājis okšķeris Atis Āpsis, varētu būt patiesos notikumos balstīta.
Tautas prezidents Egils Melits ir viens no jaunā romāna galvenajiem varoņiem, un viena no daudzajām sižeta līnijām ir – prezidents ir nobažījies par to, ko arhīvos saistībā ar viņa biogrāfiju varētu būt atradis okšķeris Atis Āpsis, un mēģina izmantot visdažādākās metodes, lai gan laikus to noskaidrotu, gan sodītu okšķeri par šādu „uzbrukumu valsts varai”.
Visvairāk šajā sakarā romāna varonis izmanto savas kancelejas vadītāja, bijušā padomju tiesneša Andra Feikmaņa pakalpojumus, taču izrādās, ka tas nav visu varošs un spējošs, - parādās gan informatīvā atbalsta, gan finansējuma, gan „organizatoriskie” jautājumi.
Šajā sakarā Egila Melita vajadzību apmierināšanai romānā dažādās lomās tiek piesaistīti vairāki tāpat caurcaurēm izdomāti personāži – ļoti emocionāls advokāts Romāns Vamzovičs un viņa sieva Baiba Pļautmane, kurai viņš „par pakalpojumiem” pat mēģina izkārtot valsts apbalvojumu, uzņēmējs – pablēdīgs miljonārs Andris Mazoliņš, kā arī izkalpīgais Egila Melita padomnieks Jānis Kožaciņš, kurš iepriekš ir bijis Satversmes apsardzības biroja priekšnieks.
Pašlaik klajā nākusi tikai romāna pirmā daļa, no kuras saistībā ar šo sižeta līniju var noprast, ka izšķirošie un aizraujošākie notikumi saistībā ar Egila Melita vēlmju īstenošanos un – kā iezīmē grāmatas pašas beigas – iespējamu Andra Feikmaņa nelojalitāti savam priekšniekam ir gaidāmi „Nāves” otrajā daļā.
Taču jau pašlaik Pietiek rīcībā ir nonākusi pilnīgi īstā valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstule ar nosaukumu „Par iesniegumiem”, kas datēta ar šā gada 1. oktobri. Šajā vēstulē cita starpā sniegta atbilde uz Lato Lapsas septembra vidū nosūtītu pieprasījumu sniegt informāciju par E. Levita padomnieka Jāņa Kažociņa iespējamām tikšanās reizēm ar uzņēmēju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu.
E. Levita kancelejas vadītāja atbilde ir tik izteiksmīgi izvairīga, ka gribot negribot mudina uz domām par to, cik patiesībā „izdomāti” ir jaunajā romānā aprakstītie notikumi. Pietiek šodien publicē šo A. Teikmaņa vēstules daļu pilnā apmērā:
„Kancelejā 2021. gada 15. septembrī ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā esat norādījis, ka gatavojat Jūsu personiskā faktu novērtējumā balstītu izdevumu “Valstgribis”, kas būs veltīts Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un darbībai un šai sakarā vēlaties saņemt no Kancelejas informāciju un atbildes par katru Kancelejas darbinieka Jāņa Kažociņa tikšanos 2020. gadā un 2021.gadā ar uzņēmēju Andri Ramoliņu, advokātu Romualdu Vonsoviču, vienlaicīgu tikšanos ar Andri Ramoliņu un Romualdu Vonsoviču, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu. Prasiet norādīt tikšanās lietderību no valsts amatpersonas funkciju pildīšanas viedokļa, tikšanās laiku, tikšanās vietu, tikšanās ilgumu, apspriestās tēmas, tikšanās iniciatoru un tikšanās rezultātu.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, Kanceleja vērš uzmanību, ka atbilstoši Senāta judikatūrā atzītajam tas, ka persona iestādei uzdod jautājumus par kaut kādiem faktiem un vēlas kaut ko uzzināt, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka iesniegums ir izskatāms atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Šāds personas prasījums sniegt konkrētas ziņas ir aplūkojams, kā informācijas pieprasījums vienīgi tad, ja no pieprasījuma izriet, ka personas mērķis ir saņemt konkrētus iestādes rīcībā esošus datus, kuriem pieprasītāja ieskatā būtu jābūt dokumentētiem. Savukārt, izlemjot šādu pieprasījumu, vispirms jāpārbauda, vai tiešām prasītā informācija ir tāda, kas iestādē ir vai kurai būtu jābūt dokumentētai. Ja konstatējams, ka pieprasītā informācija dokumentētā veidā nav iestādes rīcībā un tā arī nav informācija, ko iestādei būtu vajadzējis dokumentēt, iestādei jāatsaka pieprasītās informācijas sniegšana sakarā ar to, ka iestādes rīcībā šādas dokumentētas informācijas nav (tas, protams, neizslēdz, ka iestāde var sniegt atbildi Iesniegumu likuma izpratnē) (sk. 2020. gada 30. janvāra Senāta sprieduma lietā Nr. SKA-249/2020 10. punktu).
Izvērtējot jautājumu būtību, atzīstams, ka pieprasītās ziņas nav informācija, kuru Kancelejai atbilstoši tās kompetencei būtu jārada, tādēļ Kanceleja šādu informāciju Jums izsniegt nevar. Attiecīgi Jums tiek atteikts izsniegt informāciju.”
Seko mums 
Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
