Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No publiski pieejamās informācijas ir saprotams, ka valdībai ir pieejami papildu 4 miljardi eiro. Pieņemot, ka tas varētu būt aizņēmums, ne dāvinājums, 4 miljardi eiro uz visiem aptuveni 400 tūkstošiem privātajā sektorā strādājošo ir 10 tūkstošu papildus parāda saistības katram. Līdz ar to būtiski ir zināt, kā šie 4 miljardi tiks izlietoti. Visam izlietojumam ir jābūt atklātam! Tāpēc:

1. Ir jāpalielina Valsts kontroles pilnvaras. Valsts kontrolei jānodrošina caurspīdīgs un visiem redzams šo 4 miljardu izlietojums. Un jābūt tiesībām ierosināt krimināllietas par valsts mantas izsaimniekošanu bez žēlastības.

Juridiskās detaļas ir tehnikas jautājums. Minētais ir būtiski, lai nākotnē valstij nebūtu jāuzdāvina AirBaltic, Latvenergo, Latvijas Valsts meži, ostas vai lidosta Rīga kādam “investoram”. Līdzīgi, kā tas notika ar Parex. Pieredze mums ir. Krīze tādām mahinācijām ir izcils brīdis.

2. Valstij jādara zināms sabiedrībai, kur tieši tiks izlietoti 4 miljardi eiro. Piemēram, cik no šīs naudas tiks iztērēts ierēdniecības algu uzturēšanai, cik ieguldīts (pa pozīcijām) ražojošā nozarē, cik izmaksāts dīkstāves vai bezdarbnieku pabalstos, utt.

Ņemot vērā ekonomikas kritumu un tam sekojošos multiplikatoros efektus, valstī bez darba vai bez ienākumiem var palikt ap 100 tūkstošiem cilvēku, iespējams, pat vēl vairāk. Tādēļ valdībai šobrīd ir jāapzina, cik darba vietas papildus spēj nodrošināt tie ekonomikas segmenti, kuri turpina darboties vai pat aug. Un tieši valdībai ir jānodrošina bez darba vai ienākumiem palikušos organizēti novirzīt un pārkvalificēt darbam šajās nozarēs.

Tā kā valdībai skaidri jāpasaka sabiedrībai, cik algās un prēmijās saņem viss valsts sektors, tad vienlaikus ir jāveic visu valsts sektora funkciju audits. Krīzes laikā valstij ir jātaupa. Tādēļ, pirmkārt, valsts sektorā visupirms atalgojums ir jāsamazina (izņemot vitāli nepieciešamo, kur tas jāpalielina, piemēram, medicīna), bet secīgi jāsamazina strādājošo skaits valsts sektorā (piemēram, ierēdniecība un pašvaldībās).

3. Valdībai ir skaidri sabiedrībai jāpasaka, kā tā segs 2020.gadā neiegūtos nodokļu ienākumus, kas varētu būt vairāk nekā 1 miljards, ļoti iespējams, pat 2 miljardi eiro. Šāda prognoze ir ticama, jo šobrīd valsts ik dienas zaudē aptuveni 25 miljonus, pazaudēti jau ir aptuveni 500 miljoni. Vai šie 4 miljardi nosegs visu pilnīgai krīzes seku likvidēšanai vai arī - būs jāaizņemas vēl?

4. Lai 4 miljardus vienkārši neapēstu ierēdniecības algu uzturēšanā esošajā līmenī un tamlīdzīgi, daļa no šiem 4 miljardiem jāiztērē, paceļot neapliekamo minimumu, samazinot PVN pārtikai un komunālajiem pakalpojumiem. Tas veicinās konkurētspēju nākotnē un vienlaikus samazinās izdzīvošanas izmaksas visai sabiedrībai.

5. Ir jāatceļ OIK. Ārkārtas stāvoklī pieņemti valsts lēmumi nav un nebūs apstrīdami. Īpaši ņemot vērā, ka lielākais OIK saņēmējs ir Latvenergo. OIK atcelšana veicinās konkurētspēju. Turklāt par šo ir viennozīmīgs sabiedrības atbalsts.

6. Valsts materiālās rezerves. Ir jānoslēdz līgumi ar pārstrādes uzņēmumiem un pirmās nepieciešamības preču tirgotājiem par to, ka šie uzņēmumi uztur zināmu apjomu preču savās noliktavās. Tas pats attiecas uz gāzi un naftu - vai valsts ir domājusi maksāt par valsts rezervju glabāšanu? Vienlaikus ir jāpārkvalificē bez darba esošos un jānodarbina atbilstoši 2.punktam.

7. Drošība. Apzinoties arī iespējamos sliktākos scenārijus, šobrīd ir jāsagatavo rezervisti policijai, zemessardzei, medicīnas personālam. Nepieciešamības gadījumā veicot ražojošo uzņēmumu, materiālo rezervju apsardzi un tamlīdzīgi. Taču tam ir jābūt izdarītam šobrīd. Plus ieroči ir jātur nevis noliktavā, bet jāizdala zemessargiem glabāšanai. Noliktavai pielaiž uguni, un viss. Turklāt nav iespējams operatīvi rīkoties. Un tas ir absurds.

8. Medicīna. Daļa medicīnas ir jāiekļauj aizsardzības budžetā. Bumbas mest Ādažos nav aktuāli. No 4 miljardiem ir jāatrod iespēja pilnībā nokomplektēt visu medicīnas personālu, jāiegulda, piemēram, investīcijās Gaiļezerā. Medicīnas eksports var būt un būs valsts viena no ienesīgākajām nozarēm. Ja tajā saprātīgi ieguldīs šodien. Un ar saprātīgi es nedomāju prēmijas Veselības ministrijas ierēdņiem, kā tas notiek šobrīd.

9. Zināmā mērā atkārtošos. Četri miljardi ir jāiegulda infrastruktūrā. Ieguldīt vajag, nevis noēst. Pareizi būtu atpirkt stratēģiskos uzņēmumus no privātajiem. Tas ir - ieguldot apgrozāmajos līdzekļos un darba spēka algās. Šeit parādās loma bijušajai Privatizācijas aģentūrai.

Jāuzsver, ka var radīt darbavietas, ja rada makroekonomiskus stimulus. Latvijas gadījumā tie ir infrastruktūras projekti un tāda piedāvājuma apmierināšana, kāds pašreiz eksistē Eiropā un teorētiski pasaulē. Ja mums ir Lauma, kura ir viens no lielākajiem elastīgo saišu ražotājiem, kādēļ mēs uz laiku nevaram kļūt par Eiropas lielāko masku vai citu medicīnas preču ražotājiem, bet maskas vedam no Ķīnas?

Tātad ir jāiegulda pārprofilācijā un darba spēkā. Spriežot pēc bezdarbnieku skaita, tam nevajadzētu būt problēmai. Noēst ierēdniecības atalgojuma uzturēšanai ir nepareizi pašos pamatos. Tā būs milzīga kļūda.

10. Izglītība. Izglītības infrastruktūra. Latvijas izglītības sistēma nav izturējusi pārbaudi uz attālinātu mācību procesu, un no tā daudz ko varētu mācīties. Bet tas parāda arī to, kurā virzienā ir jāmodificē izglītības sistēma.

Primāri no pieejamajiem miljardiem liela un patiešām liela daļa ir jāiegulda izglītības infrastruktūras uzlabojumos. To var izdarīt, pārkvalificējot daļu no cilvēkiem, kuri līdz šim darījuši citus darbus, par skolotājiem, kā arī veicot tik nepieciešamo kadru nomaiņu Latvijas skolās.

Tiešsaites pakalpojumi. Te ir plašas iespējas. Nepieciešamība pēc tiešsaites risinājumiem pieaugs visa līmeņa uzņēmējdarbībai. Risinājums ir apvienot pagaidām attālināti, bet vēlāk klātienē speciālistus ar IT un veicināt start-up risinājumu izveidi. Rezultātā, iespējams, radīsies zināms daudzums vairāk vai mazāk noturīgu biznesa ideju.

Budžeta vietas augstskolās. Jāievieš bezmaksas augstākā izglītība tehniskajās zinātnēs un pēc iespējas vairāk medicīnā. Jāatsakās no budžeta vietām humanitārajās zinātnēs. Šobrīd tas ir izšķirīgi svarīgi.

11. Ierēdņi un varas politiķi nevar pat teorētiski izvilkt valsti no krīzes, jo viņiem ir interešu konflikts - personīgs un ar sponsoriem saistīts, un būtībā pret vēlētājiem vērsts. Nav atvērtu brīva formāta preses konferenču, visi varas politiķi šobrīd atbild uz pašu finansētu žurnālistu maigiem jautājumiem. Vācu modelis ir tas, kas mums jāpārņem - labākie valsts prāti, kuri pārņem stratēģijas izstrādes vadību no politiķiem.

12. No visiem piemēriem par valsts atbalstu visvienkāršākais un pārskatāmkais ir Kanādas variants. Jo tur nav ko slēpt, tur acīmredzot nav partijas sponsoru “šeptīšu”. Tas ir plāns, kuram jau vajadzēja būt. Katram, kurš ir zaudējis darbu, neatkarīgi no tā, vai bija valdes loceklis vai vienkārši darbinieks, saņem 2000 Kanādas dolārus mēnesī četrus mēnešus. Bērnu pabalsts visiem pieaugs no 300 uz 500 Kanādas dolāriem. Katra ģimene saņem 600 Kanādas dolārus mēnesī, lai atvieglojumus pārtikas iegādei. Ar zināmu koeficientu (samazinot skaitļus) to iespējams pielietot Latvijā.

Altum līdzInieks Kanādā uzņemas pret komercbankām privātpersonu hipotekārā kredīta apkalpošanas garantiju uz ārkārtas stāvokļa laiku. Viss vienkārši un saprotami, jo tas ir cilvēkiem. Tā ir sociālā solidaritāte. Tā nav azartspēļu un atkritumu darbonīšu paspārnē izlolots politiskais projektiņš, kuram tagad ir jāskraida apkārt un jālūdz Sky pārdalīt 1 EUR par labu medicīnas darbiniekiem.

13. Neatlaist lidosta Rīga darbiniekus. Šis ir piemērs tam absurdam, kas notiek. Tad kāda ideja ir par dīkstāves pabalstiem? Mēs iznīcinām savu infrastruktūru, lai gan tieši infrastruktūrā ir jāiegulda. Visā Eiropā sāk runāt par režīma atvieglojumiem, un lidosta ir izdomājusi atlaist 500 darbiniekus. Tas ir nepareizi. Tas ir stulbums vai sabotāža (skatīt pirmo punktu)?

Un sabiedrībai, Levita un Kariņa kungi, Jums būtu jāpasaka nevis tas, ka mums ir daudz naudas, bet sekojošais:

Ja Tev ir darbs, tad turies pie tā; ja Tev ir ģimene, tad sargā to; neuzņemies saistības, nepērc neko tādu, kas ir greznumlieta, bet ieguldi praktiskās lietās; izglītojies un tamlīdzīgi. Krīze ilgs vismaz visu šo gadu. Neticiet, ka būs ātra atkopšanās. Būs jāgaida. Un vēl - valsts atvieglos veidu, kā tiks izsniegts dīkstāves pabalsts, izveidos (vai izmantos esošo Tiesībsargu) ombudu, kurš palīdz mazajiem uzņēmējiem un individuālā darba darītājiem saņemt grantus vai citādi tikt pie līdzekļiem, lai pārstrukturētu biznesu.

Tā Jums būtu jāsaka un jārīkojas, Levita un Kariņa kungi!

Novērtē šo rakstu:

241
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...