Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:

1) divu mediju atšķirīgie darba organizācijas un atalgojuma modeļi netiks unificēti, pasliktinot Radio darbinieku darba līgumu nosacījumus;

2) ievērojot Televīzijas tradicionāli lielāko finanšu kapacitāti. Radio apvienotajā medijā nekļūs par otršķirīgu daļu;

3) apvienošanas rezultātā tapušais medijs nekļūs politiskajai konjunktūrai vieglāk iespaidojams nekā divi atsevišķi mediji. Vai tā visa rezultātā, nenotiks Radio satura noplicināšana, attiecīgi zaudējot auditorijas interesi un uzticēšanos.

Kad pirms vairākiem gadiem jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu atgriezās dienaskārtībā, idejas virzītāji solīja radio izteiktajās bažās ieklausīties. Procesā iesaistītie apņēmās lēmumu par Radio un Televīzijas apvienošanu pieņemt vien tad, kad būs skaidra pārliecība, ka tas notiek kopējās sabiedrības interesēs, proti, jaunais sabiedriskais medijs būs spēcīgāks saturiski, organizatoriski, tehnoloģiski, pie tam nekļūs politiski ietekmējams. Tomēr, vērojot procesus, kādi notiek pēdējo mēnešu laikā, mūs pārņem strauji pieaugošas trauksmes izjūta. Milzīgā ātrumā tiek virzītas likuma izmaiņas, kas paredz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, trūkstot skaidrībai par daudziem būtiskiem apvienošanās aspektiem.

Virzot koncepciju par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, tika solīts, ka apvienošanās rezultātā tiks saglabāta redakcionālā neatkarība un satura daudzveidība, netiks pasliktināta mediju darbinieku situācija un netiks iznīcināti sabiedrisko mediju nosaukumi jeb zīmolvārdi - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, kam ir gadu desmitos veidota atpazīstamība un auditorijas uzticēšanās. Latvijas Radio cita starpā 2025. gadā svinētu savu 100. gadadienu. Tajā pašā laikā mums solīja virkni ieguvumu: sakārtot infrastruktūru un attīstīt mūsdienu vajadzībām atbilstošas tehnoloģijas. To visu būtu iespējams izdarīt, nodrošinot apvienotajam medijam neatkarīgu un pietiekamu finansējumu, pakāpeniski (piecu gadu laikā) sasniedzot Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) vidējo līmeni jeb 0,16% no iekšzemes kopprodukta.Visās sanāksmēs, kuras ir piedalījušies Latvijas Radio pārstāvji, tika uzsvērts, ka lēmums par mediju apvienošanu tiks pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli. Pēc visa spriežot, politiķiem šādi solījumi nešķiet saistoši.

Steidzamības kārtā Saeimā tiek virzītas likuma izmaiņas, kas paredz, apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju no 2024.gada 1.janvāra. Pirmdien, 27.martā par to lems valdošā koalīcija, bet ceturtdien, 30.martā, balsos Saeima jau galīgajā 2.lasījumā (nesaprotamu iemeslu dēļ lēmums tiek pieņemts steidzamības kārtā). Tajā pašā laikā īpaši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansēšanas modeļa izstrādei tikai šonedēļ uzsāka darbu. Finanšu ministrija jau paudusi savu kategoriski negatīvo nostāju piet finansēšanas modeļa maiņu. Neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs

Tajā pašā laikā, virzot lēmumu par Radio un Televīzijas apvienošanu, uz 2. lasījumu iesniegta virkne koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz citas būtiskas izmaiņas, proti - vēsturisko zīmolu ,,Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzija” iznīcināšanu, faktisku Latvijas Radio 4 likvidāciju, apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu, ir arī priekšlikums aizliegt kandidēt uz amatiem sabiedriskajā medijā tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās NVO (kas nepatīkami atgādina Krievijas Federācijā īstenoto politiku t.s. ārvalstu aģentu ierobežošanai).

Viss iepriekš minētais rada Latvijas Radio darbiniekos tās pašas bažas, kas bija aktuillas jau pirms desmitgades: sabiedrisko mediju apvienošanas mērķis nav vis to stiprināšana, bet gan to ietekmes mazināšana un to politiskās manipulējamības palielināšana. Notiekošais liek domāt, ka šādā apvienošanās procesa virzībā izpaužas politiķu izpratnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komeremedijus un sociālos tiklus. Šķiet, atdzimst “Valsts Radio un Valsts Televīzijas sakārtošanas” rēgs. Iespējams, daļa politiķu un Finanšu ministrijas ierēdņu lolo ilūzijas par kādu nozīmīgu līdzekļu ekonomiju apvienošanas rezultātā, kas hroniski nepietiekamas sabiedrisko mediju finansēšanas situācijā ir vienkārši smieklīgas.

Mēs aicinām apturēt nepamatotā steigā virzītos likuma grozījumus līdz brīdim, kad sabiedrisko mediju darbiniekiem un visai sabiedrībai ir skaidri un saprotami ieguvumi (un arī riski) no divu sabiedrisko mediju apvienošanas. Tas ir kritiski svarīgi laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta nopietniem ārējiem apdraudējumiem!

Novērtē šo rakstu:

22
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...