Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes
Māris Krautmanis23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Pēc apsveikumiem Maldīvijas ārlietu ministram Abdulam Šahida kungam un Antoniu Gutērrešam ar iecelšanu un pārvēlēšanu amatos Egils Levits uzreiz ķeras vērsim pie ragiem un pieskaras pandēmijas radītajām problēmām un to risinājumiem. Pēc Levita domām, galvenā nelaime pasaulē ir dezinformācija. “Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības - padziļinot izpratni par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā arī piedāvājot apgūt medijpratību.”
Apžēliņ! Medijpratība?
Latvijas valsts prezidents runā par lietām, kas varbūt ir svarīgas vienas konkrētas Latvijas vienam sociālā tīkla “Twitter” burbulim, kurā cilvēki caurām dienām cepas un gānās.
Vieniem šķiet, ka informācija ir informācija, citiem, ka tā ir dezinformācija, un otrādi. Augstprātīgi elitārā un ļoti intelektuālā tviterpublika grib paturēt sev pēdējo vārdu un, piesaucot medijpratību, norādīt, kur īstā patiesība.
Diezin vai šīs problēmas ir aktuālas cilvēkiem Etiopijā, kur kopš pagājušā gada novembra turpinās konflikts Tigrejas reģionā Etiopijas ziemeļos - slaktiņi, izvarošanas, piespiedu pārvietošana. Šis konflikts skar arī Eritreju un vismaz piecus miljonus cilvēku, kuriem nav, ko ēst, un trūkst arī dzeramā ūdens. Tāpēc viņiem jāapgūst medijpratība. Lai šiem cilvēkiem būtu jautrāka dzīve, ASV ir uzlikušas un vēl uzliks aizvien jaunas sankcijas visādām amatpersonām, kuras ir ne visai medijpratīgas.
Afganistānā medijpratība pašlaik ir pats svarīgākais. Jādomā, ka talibi, kas pašlaik ir pārņēmuši varu gandrīz visā valstī, būs tik medijpratīgi un paklausīs Egilam Levitam - izveidos daudzveidīgus, caurspīdīgus plašsaziņas līdzekļus, kuri objektīvi vēstīs, kāda vieta saskaņā ar šariata likumiem ir ierādāma sievietēm, mākslai un mūzikai.
Nav tā īsti skaidrs, kā medijpratību liks lietā cilvēki Mali ziemeļos, centrā un dienvidos, kur nav rimuši bruņotu islāmistu uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Mali visi karo pret visiem - islāmisti, etniskie pašaizsardzības spēki un valsts drošības spēki. Pa laikam karo, pa laikam nekaro, bet bads ir pastāvīgs. Taču pats galvenais, kā tikt ārā no šīs krīzes, ir medijpratība. Un, kas būtiski - jācīnās pret dezinformāciju!
Bangladešā pašlaik uzturas aptuveni miljons bēgļu no Mjanmas, kurus nevēlas redzēt pie sevis ne valdība, ne vietējie. Taču, ja šiem cilvēkiem būs ilgtspējīga medijpratība, viņi uzreiz atrisinās visas savas problēmas.
Visai nelāgi ir saasinājušās attiecības starp Alžīriju un Tunisiju. Taču, ja tiks padziļināta izpratne par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, šis konflikts pazudīs kā nebijis, un abu valstu valdības laidīsies priecīgā dejā.
Venecuēlā strauji aug hiperinflācija, elektroenerģijas padeves pārtraukumi, ir pārtikas un zāļu trūkums. Pēdējos gados valsti pametuši vairāk nekā 5,6 miljoni venecuēliešu. Tas tāpēc, ka viņiem trūkst medijpratības un viņi ir dezinformēti.
Vēl Egils Levits runāja par mazo tautu mašīntulkošanas rīkiem digitālajā pasaulē, inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem. “Latvija turpina aktīvi izvērsties ilgtspējīgas mežu digitālās apsaimniekošanas jomā.” Pieskārās arī Afganistānas, Baltkrievijas, Ukrainas tēmām, noraudot asaru par brutālo opozīcijas apspiešanu.
Tas tad vēl tā - Latvijai nostāja jāpauž. Tomēr kopiespaids ir tāds, ka Egils Levits runā par tādām lietām, kas ir pašsaprotamas vai atkal otrādi - saprotamas tikai šaurā lokā, kas ir viņa tuvāko, snobisko un no realitātes tālo padomnieku loks. Kāda Sarmīte Ēlerte vai kas raksta viņa runas?
Arābu valstīm, latīņamerikāņiem, Āzijai ar tās autoritārajiem režīmiem, Āfrikai Levita runas laikā nāk žāvas.
Latvijai ir iespēja pēc Igaunijas pārņemt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusu 2026.-2027. gadā. Balsojumā piedalīsies visa Ģenerālā asambleja - arī tuksnešu, džungļu, stepju un salu valstis.
Jāsāk tā kā šaubīties, vai izdosies šo statusu iegūt, ja mūsu prezidents runā kaut ko apkārt un garām - levitē.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
