Levita padomnieces Ēlertes dēls izsprucis no nepieciešamības atklāt, cik „nopelnījis” vecākā eksperta amatā
PIETIEK03.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta pusslodzes padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls Krišs, no „vecākā eksperta” vietas Izglītības un zinātnes ministrijā šķiroties jau pēc divarpus nedēļas ilguša „darba”, izsprucis no nepieciešamības publiski atklāt, cik šajā laikā ir „nopelnījis”.
Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, ir jāiesniedz VID divu mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas, ja persona valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem.
Līdz ar to, ja persona stājas darbā ierēdņa amatā kādā valsts iestādē un pēc nepilna mēneša darbu pamet, šai personai nav jāaizpilda valsts amatpersonas deklarācija, atstājot amatpersonas amatu. Uz šī nosacījuma pamata arī K. Ēlertam vecākā eksperta amatā „nopelnītā” summa nav jāatklāj.
K. Ēlerts par vecāko ekspertu Izglītības un zinātnes ministrijā bija kļuvis 16. jūnijā. Oficiāli viņš skaitījās uzvarējis „atklātā konkursā” uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku).
Taču ilgi valsts darbā kādreizējās redaktores un miljonāres dēls nenoturējās. Ministrija apliecina, ka darba attiecības ar viņu pārtrauktas 2. jūlijā. „Jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt,” Pietiek apliecināja kāds avots ministrijā.
Kā izrietēja no konkursa materiāliem, K. Ēlerts, kas līdz tam nevienu valsts amatpersonas deklarāciju nav aizpildījis (un tātad nav strādājis nevienā ierēdņa amatā), bija atzīts par atbilstošu šādām prasībām:
- Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku.
- Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
- Pieredze darbā valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai cita relevanta darba pieredze ilgāka par 2 gadiem.
- Pieredze Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos ilgāka par diviem gadiem.
- Pieredze plašu starptautisko pasākumu organizēšanā.
- Pieredze darbā ar liela apjoma informāciju angļu valodā.
- Vēlama studiju vai darba pieredze starptautiskajā vidē.
- Zināšanas par Latvijas zinātnes sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu.
- Zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu.
- Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi un virzību Ministru kabinetā vai Saeimā.
- Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.
- Ļoti labas angļu valodas zināšanas.
- Spēja strādāt ar lielu informācijas apjomu, noteikt uzdoto darbu prioritātes.
- Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu.
- Prezentācijas, sadarbības un komunikācijas prasmes.
Oficiālais K. Ēlertam „sakārtotā” amata mērķis ir „plānot augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politiku starptautisko jautājumu kontekstā, t.sk. nodrošināt sadarbību ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs”.
Galvenie amata pienākumi:
- Veikt ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” 1.kārtas projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – Projekts) īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi, tostarp:
- veidot sistēmu mērķtiecīgai sadarbībai ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs, ar mērķi paplašināt Latvijas pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, kas ietver kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanu, kā arī ar latviešu diasporu saistīto aktivitāšu organizēšanu, kas paredzētas Projekta ietvaros.
- Piedalīties augstākās izglītības un zinātnes jomas politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā, apkopojot informāciju par starptautiskiem jautājumiem augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un līgumu projektus departamenta kompetences jomās.
- Sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektiem departamenta kompetences jautājumos, kā arī piedalīties starpinstitūciju sanāksmēs.
- Piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu programmu sagatavošanā un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas monitoringa sistēmas veidošanā un nodrošināšanā.
- Sniegt informāciju un pārskatus par augstāko izglītību un zinātni Latvijā.
- Piedalīties ministrijas pārstāvju vizīšu organizēšanā uz sadarbības institūcijām vai to rīkotajiem pasākumiem un sadarbības institūciju pārstāvju vizīšu organizēšanā Latvijā.
- Piedalīties vietējos un ārzemju pasākumos (konferencēs, semināros, sapulcēs, sanāksmēs, sēdēs, darba grupās).
- Sagatavot atbildes uz ministrijā saņemto korespondenci atbilstoši departamenta kompetencei.
Par šīm pūlēm K. Ēlerta saņemamie labumi no valsts līdzekļiem būtu: „Mēnešalga: 1.kategorijai 1253 euro, 2.kategorijai 1442 euro, 3.kategorijai 1647 euro, atkarībā no kategorijas, kuru nosaka, ņemot vērā pretendenta profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā un ir būtiska iestādes funkciju izpildei; amats klasificēts 36.amata saimes III līmenī, 12.mēnešalgu grupa, sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, stājoties amatā, labi darba apstākļi - Rīgā, Vaļņu ielā 2 (Vecrīgā).”
Tas, ka K. Ēlertam likums neliek deklarēt valsts darbā „nopelnīto”, vēl nenozīmē, ka sabiedrībai nebūs iespējams to uzzināt. Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir nosūtīts informācijas pieprasījums par konkursa norisi un K. Ēlerta veikumu vecākā eksperta amatā.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
