Levita padomnieces Ēlertes dēls no „vecākā eksperta” vietas Izglītības un zinātnes ministrijā šķīries jau pēc divarpus nedēļu „darba”
PIETIEK15.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta pusslodzes padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls Krišs Ēlerts no „vecākā eksperta” vietas šķīries jau pēc divarpus nedēļas ilguša „darba”, kaut faktiski vēl īsāka laika posma, ņemot vērā Jāņu brīvdienas. „Jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt,” Pietiek apliecināja kāds avots ministrijā.
K. Ēlerts par vecāko ekspertu Izglītības un zinātnes ministrijā bija kļuvis 16. jūnijā, jau divas dienas vēlāk iesniedzot deklarāciju. Oficiāli viņš skaitījās uzvarējis „atklātā konkursā” uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku). Ministrija apliecina, ka darba attiecības ar viņu pārtrauktas 2. jūlijā.
Kā izrietēja no konkursa materiāliem, K. Ēlerts, kas līdz tam nevienu valsts amatpersonas deklarāciju nav aizpildījis (un tātad nav strādājis nevienā ierēdņa amatā), bija atzīts par atbilstošu šādām prasībām:
- Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku.
- Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
- Pieredze darbā valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai cita relevanta darba pieredze ilgāka par 2 gadiem.
- Pieredze Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos ilgāka par diviem gadiem.
- Pieredze plašu starptautisko pasākumu organizēšanā.
- Pieredze darbā ar liela apjoma informāciju angļu valodā.
- Vēlama studiju vai darba pieredze starptautiskajā vidē.
- Zināšanas par Latvijas zinātnes sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu.
- Zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu.
- Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi un virzību Ministru kabinetā vai Saeimā.
- Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.
- Ļoti labas angļu valodas zināšanas.
- Spēja strādāt ar lielu informācijas apjomu, noteikt uzdoto darbu prioritātes.
- Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu.
- Prezentācijas, sadarbības un komunikācijas prasmes.
Oficiālais K. Ēlertam „sakārtotā” amata mērķis ir „plānot augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politiku starptautisko jautājumu kontekstā, t.sk. nodrošināt sadarbību ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs”.
Galvenie amata pienākumi:
- Veikt ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” 1.kārtas projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – Projekts) īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi, tostarp:
- veidot sistēmu mērķtiecīgai sadarbībai ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs, ar mērķi paplašināt Latvijas pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, kas ietver kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanu, kā arī ar latviešu diasporu saistīto aktivitāšu organizēšanu, kas paredzētas Projekta ietvaros.
- Piedalīties augstākās izglītības un zinātnes jomas politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā, apkopojot informāciju par starptautiskiem jautājumiem augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un līgumu projektus departamenta kompetences jomās.
- Sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektiem departamenta kompetences jautājumos, kā arī piedalīties starpinstitūciju sanāksmēs.
- Piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu programmu sagatavošanā un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas monitoringa sistēmas veidošanā un nodrošināšanā.
- Sniegt informāciju un pārskatus par augstāko izglītību un zinātni Latvijā.
- Piedalīties ministrijas pārstāvju vizīšu organizēšanā uz sadarbības institūcijām vai to rīkotajiem pasākumiem un sadarbības institūciju pārstāvju vizīšu organizēšanā Latvijā.
- Piedalīties vietējos un ārzemju pasākumos (konferencēs, semināros, sapulcēs, sanāksmēs, sēdēs, darba grupās).
- Sagatavot atbildes uz ministrijā saņemto korespondenci atbilstoši departamenta kompetencei.
Par šīm pūlēm K. Ēlerta saņemamie labumi no valsts līdzekļiem būtu: „Mēnešalga: 1.kategorijai 1253 euro, 2.kategorijai 1442 euro, 3.kategorijai 1647 euro, atkarībā no kategorijas, kuru nosaka, ņemot vērā pretendenta profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā un ir būtiska iestādes funkciju izpildei; amats klasificēts 36.amata saimes III līmenī, 12.mēnešalgu grupa, sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, stājoties amatā, labi darba apstākļi - Rīgā, Vaļņu ielā 2 (Vecrīgā).”
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir nosūtīts informācijas pieprasījums par konkursa norisi un K. Ēlerta veikumu vecākā eksperta amatā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
