Levita reitings jau četrus mēnešus ir negatīvs, prezidenta kancelejā meklē „inovatīvus risinājumus”
PIETIEK09.05.2021.
Komentāri (117)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Egila Levita reitings jau četrus mēnešus ir negatīvs, un, apzinoties to, ka mūslaiku Latvijas vēsturē tikai Raimonds Vējonis un arī tikai uz vienu mēnesi ir izpelnījies tādu sabiedrības nepatiku, pašlaik Valsts prezidenta kancelejā tiek meklēti „inovatīvi risinājumi”, lai E. Levits atkal „iepatiktos” sabiedrībai. Viens no tiem varētu būt bijis dāsnais Triju Zvaigžņu ordeņu birums žurnālistiem.
„Gaisā paceļas Valsts prezidenta helikopters un kaisa ordeņus žurnālistiem. Apsveicu visus, kas ir pelnījuši! Prezidentam jau četrus mēnešus ir negatīvs reitings. Līdz šim vienu mēnesi tāds bija Vējonim pēc starpgadījuma Dziesmu svētkos. Neviens cits no prezidentiem nebija nonācis mīnusos,” – šādi socioloģijas uzņēmuma Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis sociālajā tīklā Twitter aprakstījis valsts prezidenta reitinga nebijušo kritumu.
Ar šo ierakstu sociologs ne tikai sasaistījis valsts prezidenta reitinga nebijušo katastrofu, bet arī netieši apliecinājis Pietiek avotu sniegto neoficiālo informāciju par to, ka Valsts prezidenta kancelejā, piesaistot „ekspertus” no malas, jau pāris mēnešus tiek intensīvi spriests, ar kādu „inovatīvu risinājumu” palīdzību būtu iespējams panākt, lai E. Levits atkal „iepatiktos” pietiekami lielai sabiedrības daļai.
Tiesa, pagaidām „inovatīvākais” risinājums ir bijis ordeņu piešķiršana žurnālistiem, - Pietiek avoti norāda, ka šīs idejas autori varētu būt bijušais padomju tiesnesis, tagadējais Valsts prezidenta kancelejas priekšnieks Andris Teikmanis un bijušā komuniste, tagadējā valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Savukārt par citiem iespējamiem risinājumiem diskusijas ne pie kāda lēmuma novedušas.
Pietiek šodien publicē Latvijas faktu jaunākā pētījuma lappuses, kas rāda, kādā Latvijas prezidentiem – kuru reitingu vienmēr ir veicinājusi sabiedrības cieņa pret valsts prezidenta amatu – nebijušā situācijā ir nonācis E. Levits.
Seko mums 
Godātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
