Levita reitings jau četrus mēnešus ir negatīvs, prezidenta kancelejā meklē „inovatīvus risinājumus”
PIETIEK09.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Egila Levita reitings jau četrus mēnešus ir negatīvs, un, apzinoties to, ka mūslaiku Latvijas vēsturē tikai Raimonds Vējonis un arī tikai uz vienu mēnesi ir izpelnījies tādu sabiedrības nepatiku, pašlaik Valsts prezidenta kancelejā tiek meklēti „inovatīvi risinājumi”, lai E. Levits atkal „iepatiktos” sabiedrībai. Viens no tiem varētu būt bijis dāsnais Triju Zvaigžņu ordeņu birums žurnālistiem.
„Gaisā paceļas Valsts prezidenta helikopters un kaisa ordeņus žurnālistiem. Apsveicu visus, kas ir pelnījuši! Prezidentam jau četrus mēnešus ir negatīvs reitings. Līdz šim vienu mēnesi tāds bija Vējonim pēc starpgadījuma Dziesmu svētkos. Neviens cits no prezidentiem nebija nonācis mīnusos,” – šādi socioloģijas uzņēmuma Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis sociālajā tīklā Twitter aprakstījis valsts prezidenta reitinga nebijušo kritumu.
Ar šo ierakstu sociologs ne tikai sasaistījis valsts prezidenta reitinga nebijušo katastrofu, bet arī netieši apliecinājis Pietiek avotu sniegto neoficiālo informāciju par to, ka Valsts prezidenta kancelejā, piesaistot „ekspertus” no malas, jau pāris mēnešus tiek intensīvi spriests, ar kādu „inovatīvu risinājumu” palīdzību būtu iespējams panākt, lai E. Levits atkal „iepatiktos” pietiekami lielai sabiedrības daļai.
Tiesa, pagaidām „inovatīvākais” risinājums ir bijis ordeņu piešķiršana žurnālistiem, - Pietiek avoti norāda, ka šīs idejas autori varētu būt bijušais padomju tiesnesis, tagadējais Valsts prezidenta kancelejas priekšnieks Andris Teikmanis un bijušā komuniste, tagadējā valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Savukārt par citiem iespējamiem risinājumiem diskusijas ne pie kāda lēmuma novedušas.
Pietiek šodien publicē Latvijas faktu jaunākā pētījuma lappuses, kas rāda, kādā Latvijas prezidentiem – kuru reitingu vienmēr ir veicinājusi sabiedrības cieņa pret valsts prezidenta amatu – nebijušā situācijā ir nonācis E. Levits.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
