Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”

E. Levits atzīmēja pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos kā ļoti būtisku Latvijas kā demokrātiskas, nacionālas un tiesiskas valsts vērtību apzināšanā, stiprināšanā un izplatīšanā, kā arī uzklausīja NVO pārstāvjus par organizāciju iecerētajām aktivitātēm. Abas puses bija vienisprātis, ka Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas vērtību un tās stiprināšanas iespējām.

E. Levits informēja par plānotajām aktivitātēm Satversmes simtgades aspektā – Valsts prezidenta kanceleja rīko jauniešu diskusiju ciklu “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Līdz 2023. gada 15. februārim šādas diskusijas notiks Rīgā un visās piecās vēsturiskajās zemēs sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā, Vidzemes Augstskolu un debašu klubu “QUO Tu domā?”.

Tāpat Valsts prezidenta kanceleja kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju š. g. 16. februārī rīkos starptautisku zinātnisko konferenci “Latvijas Republikas Satversmei 100”, kur ar referātu uzstāsies arī V. E. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (H. E. Dr. Frank-Walter Steinmeier).

Savukārt š. g. 11. februārī Rīgas pilī tiks rīkota konference, veltīta 10 gadiem kopš Valsts valodas referenduma. Tajā tiks runāts par pavērsienu nacionālajā, tiesiskajā un politiskajā apziņā, kas notika šī referenduma iespaidā un vēlāk īstenotajām reformām.

NVO pārstāvji kā vienus no būtiskiem sektora uzdevumiem šim gadam uzsvēra NVO tiesiskā regulējuma jautājumus, sabiedrības noturības stiprināšanu demokrātijā, rudenī gaidāmo vēlēšanu procesa monitoringu un jaunus līdzdalības formu meklējumus mērķgrupu uzrunāšanai. Organizācijas dalījās ar informāciju par plānotajām diskusijām un aktivitātēm, tai skaitā Demokrātijas nedēļas laikā š. g. maijā.

Sarunā tika arī atzīmēts, ka jaunieši ir īpaša mērķauditorija, ņemot vērā viņu tiesības iesaistīties Latvijas politikas veidošanā un zināmu digitālo nogurumu, ko nesis Covid-19 pandēmijas laiks. NVO pārstāvji uzsvēra, ka ir noskaņoti raudzīties pēc jaunām līdzdalības formām un mehānismiem, kas sasniegtu tos cilvēkus, kuri šobrīd kūtri iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs.

Valsts prezidents izteica cerību, ka attīstību gūs projekts “Dators ikvienam bērnam”, kas veicinās skolēnu digitālās prasmes un iespējas digitālās līdzdalības formātos.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ASV prezidenta Džo Baidena pagājušā gada nogalē rīkotajā Demokrātijas samitā ir uzsvēris Latvijas apņēmību stiprināt pilsonisko sabiedrību, tai skaitā paaugstinot medijpratības kapacitāti un dezinformācijas pētniecību un atmaskošanu.

NVO pārstāvji pauda gandarījumu, ka Latvijas valsts prezidenta runā tika uzsvērti arī godīgas finanšu politikas stiprināšanas jautājumi. Runājot par Latvijas demokrātijas procesu pieredzi, tika uzsvērts, ka arī turpmāk NVO pārstāvji būs iesaistīti Eiropas Savienības Austrumu partnerības dialogā. Valsts prezidents šajā kontekstā uzsvēra Krimas platformas starptautisko nozīmi, globālās pilsoniskās un politiskās sabiedrības dienaskārtībā turpinot uzturēt jautājumu par Ukrainas teritoriālo integritāti.

Valsts prezidenta sarunā ar NVO pārstāvjiem piedalījās Kristīne Zonberga, Agnija Jansone, Agnese Frīdenberga, Andris Gobiņš, Āris Ādlers, Inese Vaivare un Baiba Ziemele. Tika nolemts turpināt šo dialogu, sniedzot konkrētus priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.

Novērtē šo rakstu:

1
120

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...