Iesaki rakstu: 
Jaunais valsts prezidents Egīls Levits noteicis 3968 eiro mēnešalgu savai „vistuvākajai padomniecei” Irēnai Kucinai, ar kuru – un nevis ar savu sievu – viņš apmeklēja festivālu Summertime - aicina Inese Galante 2019.
„Vakara gaitā viņa ne reizi vien pietuvojās prezidentam, abi satvēra viens otra roku, kā arī ik pa brīdim ieskatījās viens otra acīs un pārmija dažus vārdus,” – tā prezidenta „vistuvākās padomnieces” un jaunā valsts vadītāja uzvedību apraksta žurnāls Kas Jauns.
„Irēna Kucina, Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3968 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi,” prezidenta padomniecei noteikto atalgojumu skaidro Valsts prezidenta kanceleja. Šī ir pagaidām lielākā zināmā Levita kancelejā noteiktā mēnešalga, - tikpat liela vēl ir tikai kancelejas vadītāja vietniecei.
Kā zināms, oficiālos pasākumos Levits līdz šim ir parādījies kopā ar savu sievu, taču ar Kucinu viņš ir labi pazīstams jau ilgāku laiku, - Kucina daudzus gadus ir bijusi Latvijas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, kurā kopš 2004.gada par tiesnesi ir strādājis Levits.
Pietiek šodien publicē pārskatu par visiem šā gada jūlija pirmajās trīs nedēļās no jauna pieņemtajiem Levita kancelejas darbiniekiem un viņiem noteiktajām algām:
„Laika posmā no 2019.gada 1.jūlija līdz 23.jūlijam darbu Kancelejā ir uzsākušas šādas amatpersonas un darbinieki:
Laila Jurcēna, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3968 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Ieva Ilvesa, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos, amata alga pirms nodokļu nomaksas 428 euro (0,125 slodze), darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3421 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Jurģis Klotiņš, Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos, no Kancelejas atlīdzību nesaņem;
Irēna Kucina, Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3968 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi Rolands Lappuķe, Valsts prezidenta ārštata padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos, no Kancelejas atlīdzību nesaņem;
Elīna Pinto, Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos, amata alga pirms nodokļu nomaksas 428 euro (0,125 slodze) darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos, amata alga pirms nodokļu nomaksas 2993 euro (0,875 slodze), darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Ieva Šiliņa, Valsts prezidenta ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos, no Kancelejas atlīdzību nesaņem;
Solveiga Silkalna, Valsts prezidenta ārlietu padomniece, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3421 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Aiva Rozenberga, Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3421 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Anete Krieva, Valsts prezidenta protokola vadītāja, amata alga pirms nodokļu nomaksas 2013 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Egita Kazeka, sekretāre personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, amata alga pirms nodokļu nomaksas 1368 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi.”
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
