Iesaki rakstu: 
Jaunais valsts prezidents Egīls Levits noteicis 3968 eiro mēnešalgu savai „vistuvākajai padomniecei” Irēnai Kucinai, ar kuru – un nevis ar savu sievu – viņš apmeklēja festivālu Summertime - aicina Inese Galante 2019.
„Vakara gaitā viņa ne reizi vien pietuvojās prezidentam, abi satvēra viens otra roku, kā arī ik pa brīdim ieskatījās viens otra acīs un pārmija dažus vārdus,” – tā prezidenta „vistuvākās padomnieces” un jaunā valsts vadītāja uzvedību apraksta žurnāls Kas Jauns.
„Irēna Kucina, Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3968 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi,” prezidenta padomniecei noteikto atalgojumu skaidro Valsts prezidenta kanceleja. Šī ir pagaidām lielākā zināmā Levita kancelejā noteiktā mēnešalga, - tikpat liela vēl ir tikai kancelejas vadītāja vietniecei.
Kā zināms, oficiālos pasākumos Levits līdz šim ir parādījies kopā ar savu sievu, taču ar Kucinu viņš ir labi pazīstams jau ilgāku laiku, - Kucina daudzus gadus ir bijusi Latvijas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, kurā kopš 2004.gada par tiesnesi ir strādājis Levits.
Pietiek šodien publicē pārskatu par visiem šā gada jūlija pirmajās trīs nedēļās no jauna pieņemtajiem Levita kancelejas darbiniekiem un viņiem noteiktajām algām:
„Laika posmā no 2019.gada 1.jūlija līdz 23.jūlijam darbu Kancelejā ir uzsākušas šādas amatpersonas un darbinieki:
Laila Jurcēna, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3968 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Ieva Ilvesa, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos, amata alga pirms nodokļu nomaksas 428 euro (0,125 slodze), darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3421 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Jurģis Klotiņš, Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos, no Kancelejas atlīdzību nesaņem;
Irēna Kucina, Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3968 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi Rolands Lappuķe, Valsts prezidenta ārštata padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos, no Kancelejas atlīdzību nesaņem;
Elīna Pinto, Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos, amata alga pirms nodokļu nomaksas 428 euro (0,125 slodze) darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos, amata alga pirms nodokļu nomaksas 2993 euro (0,875 slodze), darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Ieva Šiliņa, Valsts prezidenta ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos, no Kancelejas atlīdzību nesaņem;
Solveiga Silkalna, Valsts prezidenta ārlietu padomniece, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3421 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Aiva Rozenberga, Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību, amata alga pirms nodokļu nomaksas 3421 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Anete Krieva, Valsts prezidenta protokola vadītāja, amata alga pirms nodokļu nomaksas 2013 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi;
Egita Kazeka, sekretāre personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, amata alga pirms nodokļu nomaksas 1368 euro, darba līgumā nav paredzēti citi atlīdzības veidi vai ar papildu atlīdzību saistīti pasākumi.”
Seko mums 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
