Levits ar „komandu” cenšas iespējami ilgāk neatklāt „inaugurācijas ballītes” ielūgto sarakstu vai to vispār noslēpt no sabiedrības
PIETIEK14.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunais valsts prezidents Egils Levits un viņa „komanda” pēdējās nedēļas laikā ir dažādos veidos centušies iespējami ilgāk neatklāt prezidenta inaugurācijas pasākuma ielūgto viesu sarakstu, kas pēc tā publiskošanas pilnā apmērā var radīt vēl vairāk neskaidrību un sabiedrības jautājumu.
Sākotnēji saistībā ar 8. jūlijā paredzēto inaugurācijas pasākumu lielāko sabiedrības rezonansi radīja jaunā valsts prezidenta un viņa padomnieku pieņemtais lēmums izsūtīt tikai vienai personai domātus ielūgumus, nepieļaujot iespēju ielūgtajam uz pasākumu ierasties kopā ar dzīvesbiedru.
Šāda lēmuma pamatojums bija nedaudz pretrunīgs – Levits, kas sevi jau izziņojis kā visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu, vēloties, lai būtu iespējams pasākuma norises vietā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā satilpināt maksimāli plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku.
Tiesa, uzreiz pēc inaugurācijas pasākuma kļuva skaidrs, ka šis ierobežojums uz virkni personu nav attiecināts, turklāt jaunais prezidents uztvēris oficiālu valsts pasākumu kā sava veida privātu ballīti, - kamēr augstas amatpersonas bija spiestas ierasties vienatnē, inaugurācijas pasākumā atradies, piemēram, Levita dēls kopā ar savu draudzeni, kurai nav nekāda oficiāla statusa.
Jau pirms inaugurācijas pasākuma Pietiek prognozēja, ka pilns ielūgto saraksts radīs vēl daudz plašāku neizpratni, jo līdz ar vairākām smagos noziegumos apsūdzētām un aizdomās turētām personām tajā iekļauti arī sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtēti cilvēki.
Apzinoties gaidāmo reakciju, gan Raimonda Vējoņa kanceleja, gan Egila Levita „komanda” centās vismaz līdz inaugurācijas pasākumam ielūgto sarakstu neatklāt, un, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāds stingrs uzstādījums bija saņemts arī no paša nākamā valsts vadītāja.
Taču tagad kļuvis skaidrs, ka arī pēc inaugurācijas pasākuma Levits un viņa „komanda”, saskārušies ar negatīvo sabiedrības reakciju uz tādu personu kā Andris Šķēle, Andris Ameriks un Baiba Rubesa ieaicināšanu, mēģina darīt visu iespējamo, lai ielūgto saraksta publiskošanu novilcinātu vai vispār nepieļautu.
1. jūlijā nosūtīto pieprasījumu atklāt „to personu sarakstu, kas, izmantojot Valsts prezidenta kancelejas resursus, ir ielūgtas uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu, minēt personu/personas, kas šo sarakstu ir sagatavojušas, apstiprinājušas un nodevušas izsūtīšanai adresātiem”, Levita jaunā preses padomniece Aiva Rozenberga sākumā vienkārši ignorēja.
Savukārt pēc atkārtota informācijas pieprasījuma Levita padomniece 9. jūlijā sniedza solījumu ielūgto sarakstu pēc divām dienām publiskot: „Labdien un paldies par pacietību. Ceturtdien to jums nosūtīšu, rīt būšu Igaunijā.”
Tomēr arī pēc atgriešanās Igaunijā Levita padomniece inaugurācijas pasākuma ielūgto sarakstu pretēji solītajam nenosūtīja. Pēc jauna atgādinājuma viņa pavēstīja, ka „labdien, jā, par to atvainojos, pirmā nedēļa ir ļoti bagāta ar darbiem”. Pēc Rozenbergas jaunākās versijas tagad Levita kanceleja nākamnedēļ plānojot nosūtīt „atbildi”.
Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šāda novilcināšana notikusi pēc tieša Levita norādījuma, - prezidenta kancelejas juristiem uzdots uz prezidenta „ballīti” ielūgto pilnu personu sarakstu vispār neatklāt, aizbildinoties ar datu regulas nosacījumiem un fizisko personu datu aizsardzību.
Pašlaik Levita kancelejai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, norādot, ka saraksta neatklāšanas gadījumā tas tiks pieprasīts caur administratīvo tiesu. Kā zināms, iepriekšējā prezidenta kanceleja saistībā ar informācijas slēpšanu tika pie aptuveni diviem desmitiem administratīvo tiesvedību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
