Levits nākamgad tiks pie ļoti nepieciešama flīģeļa par 183 921 eiro un dāsna finansējuma citām savām svarīgajām lietām
PIETIEK13.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Rīgas pils Svētku zālē būtu iespējams „nodrošināt valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa reprezentācijas pasākumus”, valsts prezidenta Egila Levita kanceleja viņa uzdevumā ir pieprasījusi un nākamā gada valsts budžeta projektā arī saņēmusi 183 921 eiro.
Šogad Valsts prezidenta kancelejas tēriņiem budžetā bija paredzēts atvēlēt 5,5 miljonus eiro, un kancelejas mājas lapā atrodamajā „Budžeta paskaidrojumā par 2021. gadu” bija minēts, ka arī 2022. un 2023. gadā tēriņi būšot līdzīgi.
Tie ir izrādījušies meli, - koā E. Levita kanceleja nākamgad vēlas tērēt 6,7 miljonus eiro, tātad par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Jaunajā valsts budžeta projektā „prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums” E. Levita kancelejai nākamajā gadā paredzēts 1,237 miljonu eiro apmērā, un nav runas tikai par prezidentam savajadzējušos flīģeli vien.
Lai „stiprinātu sabiedrības izpratni par valsts prezidenta institūcijas nozīmi Latvijas valsts politiskajā sistēmā”, paredzēts iztērēt 40 000 eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem pasākumu kopumam ar nosaukumu „„Valsts prezidenta institūcijai 100” pasākumu nodrošināšana”, bet E. Levita kancelejas „kapacitātes stiprināšanai” tā pieprasījusi vēl 220 845 eiro.
Papildus tam E. Levita kanceleja iecerējusi nākamgad saņemt vēl 155 050 eiro „Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai” un "atzīmēt Satversmes pieņemšanas simtgadi, veidot dialogu ar dažādām sabiedrības grupām, lai vairotu izpratni par Satversmi un tajā ietvertajām vērtībām", bet 568 000 eiro – „Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanai” (kopā samits Latvijas budžetam izmaksās pusotru miljonu eiro). Visbeidzot 70 000 eiro paredzēti Rīgas pils dārza labiekārtošanai.
Par Krišjāņa Kariņa valdības jau apstiprināto valsts budžeta projektu, kurā paredzēti šie izdevumi, vēl ir jālemj Saeimai. Jāpiebilst, ka tajā K. Kariņa valdība nav aizmirsusi arī pati sevi, - "resora “Ministru kabinets” valsts pārvaldes efektivitātes un kapacitātes stiprināšanai un IKT, materiāli tehniskās bāzes kapacitātes stiprināšanai" tā papildus vēlas saņemt 1,429 miljonus eiro.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
