Levits nepiemin sava kancelejas vadītāja draudus “Viltvārža” autoriem, pats grāmatu mēģināšot ignorēt
PIETIEK05.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits piektdien preses konferencē nepieminēja sava kancelejas vadītāja, bijušā padomju tautas tiesneša Andra Teikmaņa vēstulē izteiktos draudus jaunās grāmatas „Viltvārdis” autoriem, savukārt pats grāmatu un tajā atklātos faktus mēģināšot ignorēt.
Ar airēšanās žestiem pavadot savu skaidrojumu, E. Levits preses konferencē lika noprast, ka centīsies panākt, lai grāmata tiktu uztverta kā tādi paši „sacerējumi” kā grāmatas par plakano Zemi un lidojošiem šķīvīšiem, - viņš attiecībā uz tādiem ievērojot „informatīvo higiēnu”.
„Bija skaidrs, ka rūdīts viltvārdis iesākumā mēģinās rīkoties tieši šādi – paziņot, ka grāmata ir vieni vienīgi izdomājumi. Ar to grāmatas autori un izdevēji jau rēķinājās, un tieši tāpēc liela daļa no grāmatas ir arhīvu materiāli, tostarp arī paša viltvārža rakstītas anketas padomju varas iestādēm un citi aizraujoši dokumenti.
Tie ir tieši tie materiāli, kuru nonākšanu sabiedrības rokās, kā redzam no aizvadītajā nedēļā publiskotās Egila Levita kancelejas vadītāja draudu vēstules, tagadējais prezidents tik ļoti nevēlējās. Šīs izmisīgās reakcijas iemesli kļūs skaidri ikvienam grāmatas lasītājam,” – tā šo paziņojumu ir komentējis grāmatas autors Lato Lapsa.
Pietiek šodien dod iespēju ikvienam interesantam iepazīties ar E. Levita pirmo reakciju uz grāmatu „Viltvārdis”. Plašāka informācija – www.viltvardis.com.
Attēlā - fragments no kādas grāmatas "Viltvārdis" ilustrācijas (šo imigrācijas lietu E. Levits ir kategoriski atteicies nodot sabiedrībai).
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
