Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
nja
03.09.2019. 16:23tiešām ceru, ka baumas par to viņa padomnieci ir muļķības. Tas būtu nožēlojami, uzmest ilggadīgo sievu, tiekot amatā
cilveks4444, māmuļnieks
03.09.2019. 16:14
Jauns.lv / LETA
Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.
Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā. Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus "Luminor Bank" Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā "Banque et Caisse d'Epargne de l'Etat" Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā "Societe Generale". Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.
Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā "Societas Iuris Publici Europaei". Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Levitam pieder arī divi zemes un viens ēkas nekustamais īpašums Engures pagastā. Savukārt kopīpašumā prezidentam pieder viens zemes īpašums Rīgā un deklarācijā neprecizēts nekustamā īpašuma veids. Deklarācijā norādīs, ka Levits īrē dzīvokli Luksemburgā. Prezidenta īpašumā ir 2009.gadā ražota "Mercedes-Benz"
lauķis
03.09.2019. 15:55»
Zinošais
Es būtu pārsteigts ja prezidents iesaistītos šāda veida diskusijās
Es arī būtu pārsteigts ja Levits nemelotu.
Zinošais
03.09.2019. 15:47Es būtu pārsteigts ja prezidents iesaistītos šāda veida diskusijās !
Kancelejas atbilde gan prasījās izvērstāka !
Tikle
03.09.2019. 15:42Lapsa, nu, beidz šo kaunu savam vārdam. Viktorijas laikmets tā kā būtu beidzies. Itāļi bučojas un apkampjas uz nebēdu. Korupmētie, bailīgie latvieši, kolīdz ierauga cilvēcīgas rumpja kustības starp cilvēkiem, šķiet Inkvizīcijas papucīši.Negribas, bet jādomā, ka Tev tiek dāsni maksāts, bet rociņu paturēt tad, kad ļoti, ļoti vajadzēs, vairs nebūs neviena.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
