Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Kārtējā rosības imitācija. Latvijas Vēstures Institūtam naudas nav, fakultātei arī nav, Stūra māju nevaram atļauties, bet kaut kādu mistisku iemeslu dēļ jātaisa vēl viens institūts,” – tā sociālajos tīklos tiek raksturota valsts prezidenta Egila Levita ierosme, cenšoties krāt punktus palikšanai prezidenta amatā, dibināt jaunu – „Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu”. Pietiek šodien publicē interviju ar vēsturnieku Anatoliju Zundu, kurš darbojās Egila Levita likvidētajā vēsturnieku komisijā, kas faktiski pildīja līdzīgas funkcijas kā iedomātais institūts un kas E. Levitam visu prezidentūras laiku šķita pilnīgi nevajadzīga.

- Es par vēsturnieku komisiju gribēju pajautāt. Jūs savulaik tajā darbojāties.

- Nu jā, viņa jau sen beidzu darbu.

- Jā, bet kāpēc?

- Nu, tas jau jāprasa Valsts prezidenta kancelejai, jo komisija bija jau piestiprināta pie Valsts prezidenta kancelejas.

- Jums netika paskaidrots – kāpēc jūs vairs neesat vajadzīgi?

- Zvaniet [Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Andrim] Teikmanim vai Levitam, viņi jums paskaidros.

- Bet jums netika paskaidrots, kāpēc jūs neesat vajadzīgi?

- Kāpēc? Nu, ziniet, nomainās prezidenti, visa tā kārtība. Gunta Ulmaņa laikā sāka veidot, īsti darbu uzsāka Vairas-Vīķes Freibergas laikā, un tad tur bija izvirzīti tādi mērķi, pētīt tos sarežģītos 20. gsadsimta vēstures jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot padomju okupācijai, padomju noziegumiem, holokaustam, Otrajam pasaules karam, un tad izdeva jau Freibergas laikā rīkojumu, konkrēti, gadu, citreiz pat divus, pa tēmai, vai tur par holokaustu vai par Otro pasaules karu, vai par nacionālo pretošanos. Tā komisija nolēma, jo prezidents neiejaucās komisijas darbā.

Nu, uzstādījums bija – šis mērķis – līdz ar to bija pieņemts šis nolikums, līdz ar to izdeva tātad 20 Vēsturnieku komisijas rakstu sējumus Freibergas laikā un uzdāvināja tos 600 skolām laikam. Ar ideju, ka viņi var izmantot šo sarežģīto 20. gadsimta jautājumu skaidrošanā skolā un mācīšanā.

Un tad nāca pēc Vairas-Vīķes Freibergas cits valsts prezidents, un tas bija Valdis Zatlers, un viņš arī izdomāja, ka šī komisija ir vajadzīga, ka viņa ir aktuāla, jo šī 20. gadsimta vēsture nav viegla. Komisija bija starptautiska. Gandrīz uz pusi bija šis ārzemju locekļu skaits, bija gan no Vācijas, Lielbritānijas, Izraēlas, no ASV.

Zatlera laikā mēs darbojāmies ļoti intensīvi, tāpat turpinājām izdot tos komisijas rakstu sējumus, piedalījāmies diskusijās, joprojām sniedzām intervijas, sūtījām arī uz arhīvu, komandējām uz Krievijas arhīviem arī pētniekus, uz citu valstu arhīviem ar ideju sasniegt šo mērķi - pētīt šos 20. gadsimta vēstures sarežģītos jautājumus attiecībā uz Latviju.

Nu, pēc Valda Zatlera nāca Andris Bērziņš, bet tas akcents no viņa puses nebija tik liels kā Vairas-Vīķes Freibergas vai Zatlera laikā, kas arī pievērsa tam uzmanību. Pēc tam nāca Vējonis, kura laikā komisija turpināja darbu, bet klusāka palika.

Jūs saprotiet, katrs prezidents, kad viņš nāk pie varas vai tiek ievēlēts, izvēlas ar savu komandu, kādi jautājumi ir aktuāli, kam pievērst uzmanību, un līdz ar to tas ir prezidenta lēmums, kādiem jautājumiem viņš grib savu četru gadu laikā pievērst uzmanību. Es atceros, ka Levita prezidentūras sākumā šādas komisijas darbs netika akceptēts un viņa tādā veidā beidza pastāvēt.

Paskatāties Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā, tur ir nolikums un varbūt tur kaut kas būs rakstīts. Šādu formālu informāciju, ka Vēsturnieku komisija beidz darbu, neesmu saņēmis, bet man liekas, es to nofiksēju presē, ka ir tādas komisijas vai padomes un to vidū vēsturnieku vairs nav. Tā tas pēc prezidenta lēmuma tiek izdarīts.

- Vai ir kaut kāds posts, zaudējums nodarīts, ka šīs komisijas vairs nav?

- Es nezinu, nu, kā, lai pasaka. Tā komisija bija jau pietiekami labi darbojusies. Gunta Ulmaņa laikā tā nosacīti viņa sāka veidoties, īstus apgriezienus uzņēma Vairas-Vīķes Freibergas laikā, šajos periodos visaktīvāk darbojās.

Tas ir katra valsts prezidenta lēmums, kam viņš uzskata par svarīgu pievērsties savas prezidentūras laikā. Zaudējums tādā ziņā teiksim, ka valsts prezidenta izveidotā vēsturnieku komisija, manuprāt, droši vien deva savu ieguldījumu šo sarežģīto 20. gadsimta Latvijas vēstures jautājumu pētīšanā, skaidrošanā viennozīmīgi, jo bija mums arī visādas konferences.

Otrais, nu tātad tika izdoti šie rakstu krājumi, kas arī bez šaubām ieguldījums 20. gadsimta vēstures zinātnes attīstībai, tā subjektīvi spriežot. Trešais droši vien valsts prezidents, kurš ir, teiksim tā, autoritāte Latvijas politiskajā sistēmā un politiskajā kultūrā, tādējādi apliecināja un pievērsa uzmanību nosacīti šiem jautājumiem, un droši vien vēsturnieku komisija bija zināmā mērā Latvijas valsts vēstures politikas sastāvdaļa, kas, manuprāt, izpaužas tajā, kā mācīt vēsturi skolā, kādus jautājumus prasa, kādiem jautājumiem 20.gadsimtā pievērst uzmanību.

Mēs jau tieši sadarbojāmies arī ar Latvijas Vēstures Institūtu, ar LU vēstures fakultāti. Pasniedzēji bija iesaistīti šajās pētnieciskajās tēmās un konferencēs, tā ka tā komisija nebija vientuļa sala un sastāvēja no reāli praktizējošajiem vēsturniekiem, kas bija saistīti ar šo 20. gadsimta izpēti, ar Otro pasaules karu vai holokaustu, teiksim, Aivars Stranga vadīja šādu apakškomisiju, kas strādāja pie holokausta jautājuma. Man liekas, ka piecas vai cik tur komisijas sēdes bija šiem jautājumiem veltītas.

Tā ka šie jautājumi 90. gadu sākumā bija ļoti aktuāli, jo padomju laikā tā lieta bija pavisam savādāk. Pārsvarā neesot pētīts tādā veidā. Es atceros, ka ar Latvijas Muzeju padomi sadarbojās komisija arī šajās visās lietās. Ar Okupācijas muzeju bija laba sadarbība, jo es atceros vismaz tās 2/3, kur mēs strādājām, mēs gājām uz Okupācijas muzeju. Kad sākās prezidentūra, tad prezidents iepazinās ar ekspozīciju, ar visu to, ko dara muzejs. Uz muzeju „Ebreji Latvijā” arī gājām.

Tā ka es nezinu. Nekāds liels finansiāls resurss tur neprasās. Dārgākais jau bija izdot tos tūkstošus sējumu. Tas ir dārgākais. 5000 laikam maksāja vienas grāmatas sagatavošana un izdošana. Nebija ne miljoni, ne 100 tūkstoši, ne 50 tūkstoši gadā, tā ka es domāju, tas nekādu lielu rūpi neiecirta valsts budžetā. Es saku, tas ir katra prezidenta lēmums, kas ko uzskata par svarīgu, aktuālu u.t.t.

- Bet ir kaut kādas lietas, kas līdz ar tās komisijas iznīcināšanu apstājās, izbeidzās?

- Apstājās? Droši vien izbeidzās tādā formā, kādā bija, un apjomā šī sadarbība ar ārvalstu vēsturniekiem, kas šajā komisijā sastāvēja, tā bez šaubām apstājās. Vienīgi izpaudās tajā veidā, ka mēs tajā komisijas beigu posmā bijām lēmuši pirms komisijas darba apturēšanas, izdot tādu angļu valodā vēsturnieku komisijas rakstu krājumu, kurā būtu varbūt kaut kādi svarīgi raksti vai jauni pētījumi par šiem aktuāliem un sarežģītiem 20. gs. vēstures jautājumiem. Tur par pretošanās kustību pēc Otrā Pasaules kara vai par holokaustu, vai par Otrā Pasaules kara laiku Latvijā, pieņemsim, par padomju noziegumiem.

Daļa šo ārzemju vēsturnieku tur arī bija iesaistījušies, jo mums bija viena liela konference ar vācu un franču vēsturnieku piedalīšanos - kā skaidrot grūtos 20. gadsimta vēstures jautājumus – konkrēti par okupāciju, par kolaborāciju tāda diskusija. Es nezinu, vai tas krājums iznāca. Kad mēs beidzām, tad tas bija vairāk vai mazāk tādā sagatavošanas līmenī, tātad izredzēta daļu rakstu jau bija. Varbūt viņš jau iznāca, es kaut kā nenofiksēju.

Ja jūs jautājat, tad tā ārzemju vēsturnieku iesaiste Latvijas vēstures jautājumu izpētē un interpretēšanā, un arī pētniecībā nosacīti varbūt vairāk nenotiek, ja tikai caur Vēstures institūtu var būt vai caur kādu muzeju, bet man jau tā šķiet, ka tā vēsturnieku komisija tiešām neprasīja lielus līdzekļus, ja kādu sūtījām komandējumā, kāds tika apstiprināts gada sākumā.

10 tēmas tika piedāvātas, kas grib, tas pēta. Tēmas piesaka no Vēstures institūta vai Okupācijas muzeja, vai muzeja „Ebreji Latvijā”, vai LU vēstures fakultātes, līdz ar to pētnieks saka – lūk, šīs tēmas izpētei man vajag informāciju no Lielbritānijas vai Vācijas arhīvu. Es konkrēti arī šajos komandējumos piedalījos. Tā ka tādā veidā. Sākuma posmā izvirzīja tādu uzdevumu – sagatavot tādu ziņojumu par aktuāliem un sarežģītiem 20. gadsimta vēstures jautājumiem – tādu ziņojumu sagatavojām mēs Freibergas prezidentūras beigās, tad bija jārunā ar nākošo prezidentu.

Nāca Valdis Zatlers un teica, ka jā, tā komisija ir svarīga, viņš uzskata, ka tas ir aktuāli sabiedrībai un arī priekš ārzemēm. Es atceros, kā ar Vairu-Vīķi Freibergu bijām vizītē Francijā. Izstādi atklāja tādu Parīzē, muzejā, par šo Otro pasaules karu. Ar Krievijas vēsturniekiem mums tajā laikā bija tāda vairāk vai mazāk diezgan aktīva sadarbība, jo bija viens komisijas loceklis no Krievijas, kurš rīkoja konferences Maskavā, aicināja mūs, vēsturniekus. Es tur braucu un vēl trīs četri. Tātad paudām savu viedokli par šiem sarežģītajiem vēstures jautājumiem.

Pateicoties šādiem sakariem, varēja pateikt – kāpēc mēs 1940. gadu uzskatam par padomju okupācijas gadu Latvijā un kas notika Otrajā pasaules karā – un tevi uzklausīja, tev taču neliedza runāt, diskusija bija, bez šaubām. Ja jūs jautājat, ko komisija darīja, kāds bija pienesums, tad tas bija tas pienesums. Grūti metros izmērīt un kilogramos nosvērt, bet es neiešu sūdzēties, ka komisija nedarbojās, manuprāt, viņa savu pienesumu deva, savs ieguldījums bija un apliecināja, kas šajā Latvijas vēstures politikā ir aktuāls no Latvijas puses.

Bez komisijas izveides un valsts prezidenta institūcijas atbalsta nebūtu jau tā pētīšana notikusi un nebūtu tās grāmatas izdotas, nebūtu tās sadarbības, neskanētu šis mūsu viedoklis, teiksim tā, tādā starptautiskā griezienā. Es atceros, arī Saeima izmantoja tā vai citādāk dokumentus savulaik deklarāciju gatavošanā, cik es atceros no tā laika.  Es atceros, kādas trīs reizes Vēsturnieku komisija gatavoja paziņojumu par 16. martu – leģionāru atceres dienu –, jo Krievijas ārlietu ministri tur kaut ko par nacismu laida, par neonacismu, nacisma glorifikāciju, nu, tad mēs objektīvi skaidrojām, kas tas kara laiks bija u.t.t.a

Novērtē šo rakstu:

59
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, vēlēšanās gan mēs zaudējām, toties divus gadus vēlāk uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...