Levits sev paklusām izvēlējies arī ekonomikas padomnieci bez mazākās pieredzes uzņēmējdarbībā un bez biznesa izglītības
PIETIEK09.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, neveiksmīgā politiķe Sarmīte Ēlerte nav vienīgā valsts prezidenta Egila Levita pēdējā laikā paklusām, slēpjoties no sabiedrības, pieņemtā padomniece, - par valsts galvas padomdevēju ekonomikas politikas jautājumos jau 2. decembrī iecelta Riharda Pīka un Sarmītes Pīkas meita Alise Pīka, no kuras oficiālās biogrāfijas izriet, ka viņai nav ne mazākās pieredzes reālā uzņēmējdarbībā, ne arī augstākās izglītības biznesa vadībā vai līdzīgā jomā. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē jaunās ekonomikas padomnieces izglītības un darba pieredzes datus.
Izglītība
2002 – Latvijas vidējās vispārējās izglītības diploms, Rīgas Franču Licejs,
2003 – Kanādas vispārējās izglītības diploms Cambridge International College of Canada,
2008 – M.A. Single Honours Politics (grāds politikas zinātnē) Juridiskā, uzņēmējdarbības un sociālo zinātņu fakultāte, Glāzgovas Universitāte.
Profesionālā darbība
No 2009. gada marta līdz 2009. gada jūlijam – stažiere starpinstitūciju koordinācijas nodaļā, Enerģētikas Ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija
No 2009. gada augusta līdz 2011. gada februārim – programmas kordinators [saglabāta oriģinālrakstība no prezidenta mājas lapas], “Briseles Forums” un “Halifaksas Starptautiskās Drošības Forums’’, ASV Vācijas Maršala Fonds (The German Marshall Fund of The United States),
No 2011. gada februāra līdz 2011. gada decembrim – British GRI Konferences direktore, Starptautiskā nekustamā īpašuma institūts (Global Real Estate Institute),
No 2012. gada aprīļa līdz 2018. gada septembrim – pārstāvniecības vadītāja vietniece Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Lielbritānijas pārstāvniecībā un ekonomiskais atašejs Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē,
No 2018. gada oktobra līdz 2019. gada augustam – pārstāvniecības vadītāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Nīderlandes pārstāvniecībā un Ekonomiskā padomnieka vietas izpildītāja Latvijas vēstniecībā Nīderlandes Karalistē.
Pie šiem datiem vēl jāpiemin, ka, kā rāda jaunās ekonomikas padomnieces amatpersonas deklarācija, valsts prezidentam padomus ekonomikā dos cilvēks, kuram nav nekādu iekrājumu, nekādu īpašumu un nekādu uzņēmumu kapitāldaļu, vērtspapīru vai kā tamlīdzīga.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
