LIAA darbinieku paviršības dēļ starptautiskā forumā tiek „radīts” jauns premjera padomnieks
PIETIEK22.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen notikušā Latvijas-Baltkrievijas biznesa foruma dalībniekus pārsteidzis fakts, ka Latvijas Loģistikas asociācijas priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš pieteikts kā Ministru prezidenta padomnieks, lai gan viņš šādu amatu neieņem. Arī pats Krūmiņš bijis pārsteigts, ka uz viņa vārda kartītes norādīts šāds amats, bet pret to nav iebildis. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atzīst, ka tā bijusi neuzmanības kļūda.
LIAA sadarbībā ar Baltkrievijas vēstniecību Latvijā un Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrību rīkotajā Latvijas-Baltkrievijas biznesa forumā Krūmiņa vārda kartīti rotājis uzraksts, ka viņš ir Ministru prezidenta padomnieks. Tieši ar šādu amatu viņš arī pieteikts pirms uzstāšanās, un to darījis LIAA vadītājs Andris Ozols.
Krūmiņš sarunā ar Pietiek nenoliedza, ka tas viņu izbrīnījis, taču vienlaikus atzina, ka nekādā veidā nav iebildis pret šāda amata piedēvēšanu. Patiesībā viņš ir Pārresoru koordinācijas centra darbinieks, kuru tieši premjers Māris Kučinskis piesaistījis tranzīta jautājumu risināšanai. Krūmiņš uzsvēra, ka par nepatiesā amata piedēvēšanu atbildīga ir foruma rīkotāja LIAA.
LIAA vadītājs Andris Ozols Pietiek nenoliedza, ka pats bijis pārsteigts, kad no lapiņas pieteikumā nolasījis, ka nākamais runātājs ir premjera padomnieks. Tieši šī izbrīna dēļ sanācis, ka šo amatu viņš forumā īpaši uzsvēris. Taču tam neesot bijis nekāda īpaša nolūka. “Mēs katru gadu rīkojam desmitiem konferenču, es nevaru zināt katram runātājam amatu, kas man bija priekšā uzrakstīts, to arī nolasīju,” taisnojās Ozols, kurš aizņemtības dēļ tikai pašā konferencē saņēmis tekstu, kas viņam jārunā forumā.
Viņš arī noskaidrojis, kā neprecizitāte ieviesusies. Konferences darba kārtības saskaņošanas gaitā jau no paša sākuma Krūmiņš bijis ierakstīts kā Ministru prezidenta padomnieks. Darba kārtības pirmais uzmetums tapis Baltkrievijas vēstniecībā. Tā kā visās sanāksmēs par tranzītu premjera pārstāvja lomā piedalās Krūmiņš, cilvēki arī nolēmuši, ka viņš ir premjera padomnieks. Savukārt LIAA darbinieki, kuri tālāk saskaņoja biznesa foruma darba kārtību, nav iedziļinājušies šajā jautājumā.
“Tur nav nekādas sazvērestības. Tīra neuzmanības kļūda,” sacīja Ozols, norādot, ka paši LIAA darbinieki tagad esot ļoti nobijušies par šo faktu. Par to, vai vainīgajiem būs arī kāds sods par viltus amata piešķiršanu, Ozols nemācēja teikt.
Pirms trim gadiem 1977. gadā dzimušais Krūmiņš tika apspriests kā viens no ticamākajiem satiksmes ministra amata kandidātiem Vienotības valdībā kopā ar tā saukto „Olšteina sešnieku”. Toreiz Pietiek informēja, ka mazpazīstamā uzņēmēja vārds ir ticis minēts divu citu uzņēmēju tiesībsargāšanas iestādēm adresētā iesniegumā, kurā aprakstīta Krūmiņa gatavība „pārdot” savu ietekmi Satiksmes ministrijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
